120 likes | 300 Views
Valsts budžeta finansējums izglītības jomai. LIZDA 2010.gada 22.septembris. Statistikas rādītāji 2010./2011.m.g. Skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās (dienas un vakarskolas, valsts ģimnāzijas)- 215 823 (par 10 051 skolēniem mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā)
E N D
Valsts budžeta finansējums izglītības jomai LIZDA 2010.gada 22.septembris
Statistikas rādītāji 2010./2011.m.g. • Skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās (dienas un vakarskolas, valsts ģimnāzijas)- 215 823 (par 10 051 skolēniem mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā) • 1.klasēs ir neliels skolēnu skaita palielinājums (~5%) • Vislielākais skolēnu skaita samazinājums ir 10.klasēs (~3000 mazāk) • Pēc 9.klases 9565 skolēni (42%) ir iestājušies profesionālās izglītības iestādēs • 821 vispārējās izglītības iestāde
Izmaiņas izglītības iestāžu tīklā 2009.gadā IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par: • 84 izglītības iestāžu reorganizāciju • 57 izglītības iestāžu slēgšanu • 2 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu 2010.gada deviņos mēnešos IZM ir saskaņojusi pašvaldību lēmumus par: • 24 izglītības iestāžu reorganizāciju • 9 izglītības iestāžu slēgšanu • 4 pirmsskolas izglītības iestāžu dibināšanu
„Nauda seko skolēnam” Grozījumi MK 22.12.2009. noteikumos Nr.1616 par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai: • Palielināti finansējuma aprēķināšanas koeficienti speciālo izglītības programmu īstenošanai (bija 1,47, šobrīd 1,6) • Precizēti noteikumi par papildu finansējuma saņemšanu izglītības programmām padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai • Noteikts, ka līdz 40% no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas līdzekļiem izmantojami pedagogu papildu pienākumu un atbalsta pasākumu īstenošanai (bija 37%) • Noteikts izglītojamo blīvuma koeficients (1,3) novados, kur skolēnu skaits ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz 1 kvadrātkilometru
„Nauda seko skolēnam” Grozījumi MK 28.07.2009. noteikumos Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” : • Noteikta zemākā mēneša darba algas likme direktora vietniekiem metodiskajā darbā valsts ģimnāzijās (bija 255 Ls, šobrīd 369,5 Ls) • Dota iespēja valsts ģimnāzijas pedagogiem tarificēt vairāk par divām darba stundām nedēļā par vienu darba likmi individuālajam darbam ar izglītojamo mācību priekšmetā • Precizēta norma par 10% piemaksu valsts ģimnāzijas pedagogiem
Bāzes finansējums vispārējā izglītībā pedagogu darba samaksai • Vispārizglītojošās skolās – 146 015 288 Ls (uz vienu skolēnu 2010.gada 8 mēnešiem bija 650 Ls, šobrīd – 678 Ls, palielinājums par 4,16%) • Interešu izglītības iestādēs – 7 167 388 Ls • Internātskolās, t.sk. speciālajās– 25 351 268 Ls • Speciālajās skolās (bez internāta) – 1 750 244 Ls • 5-6 gadīgajiem – 12 324 000 Ls • Profesionālajās izglītības iestādēs (3) – 569 876 Ls
Bāzes finansējums profesionālajā izglītībā • Profesionālās izglītības mācību iestādes – 36 852 214Ls • Uz vienu profesionālās izglītības audzēkni 2010.gadā ir 1298 Ls, tas ietver pedagogu darba algu, izglītības programmas īstenošanas normējamās izmaksas (uzturēšanas izmaksas) un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas • Uzturēšanas izmaksas 2010.gadā tiek nodrošinātas 64,8% apmērā no MK noteiktā minimuma
Bāzes finansējumsaugstākajā izglītībā Augstākā izglītība – dotācija no vispārējiem ieņēmumiem – 44 035 814 Ls, tajā skaitā, • Augstskolas – 30 779 982 Ls • Dotācija Rīgas Ekonomikas augstskolai – 250 973 Ls • Studējošo un studiju kreditēšana – 8 632 367 Ls • Koledžas – 4 372 492 Ls
IZM nostāja par iespējamo finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai • IZM piekrīt Pasaules Bankas ekspertu novērtējumam – tālāks līdzekļu samazinājums augstākajai izglītībai un zinātnei draud ar kvalitātes pasliktināšanos. • IZM atbalstaPasaules Bankas ieteikumu – kopējais augstākās izglītības un zinātnes finansējums jāsaglabā esošajā līmenī vismaz tuvākos divus gadus, bet turpmāk jāpalielina. • Šāda nostāja atbilst arī Informatīvajā ziņojumā „Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” (izskatīts Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra sēdē (prot. Nr.2 23.§)) un Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458) noteiktajam – valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai 2011. un 2012. gadā jāsaglabā vismaz 2010.gada līmenī, bet turpmāk jāpalielina, 2015.gadā sasniedzot 1,2% no IKP.
Bāzes finansējums zinātnē • Zinātniskās darbības nodrošināšana – 4 263 708 Ls • Zinātnes bāzes finansējums – 7 939 628 Ls • Tirgus orientētie pētījumi – 279 321 Ls ** • Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās – 1 000 000 Ls * • Valsts pētījumu programmas – 4 000 000 Ls * • LZP darbības nodrošināšana – 50 000 Ls * Ilgtermiņa saistības ** LDDK un LTRK prioritāte
ES 2020 stratēģija Eiropas Komisija ierosina šādus ES pamatmērķus: • Jābūt nodarbinātiem 75 % iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. • 3 % no ES IKP jāiegulda pētniecībā un attīstībā. • Jāizpilda "20/20/20" mērķi klimata/enerģētikas jomā (tostarp par 30 % jāpaaugstina emisiju samazināšanas mērķis, ja apstākļi tam ir piemēroti). • To iedzīvotāju īpatsvaram, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, jābūt mazākam par 10 %, un vismaz 40 % jaunākās paaudzes iedzīvotāju jābūt augstākajai izglītībai. • Par 20 miljoniem jāsamazina to cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība.