1 / 21

Eiropas Padome

Eiropas Padome. Svarīgākie vēsturiskie fakti. Eiropas Padome mērķi. Aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un likuma varu Noslēgt vienošanās, kas standartizētu sociālo un tiesisko praksi Veicināt Eiropas identitāti, kas balstīta uz vienotām vērtībām +

duy
Download Presentation

Eiropas Padome

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Eiropas Padome

  2. Svarīgākie vēsturiskie fakti

  3. Eiropas Padome mērķi • Aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un likuma varu • Noslēgt vienošanās, kas standartizētu sociālo un tiesisko praksi • Veicināt Eiropas identitāti, kas balstīta uz vienotām vērtībām + • Politisko procesu un cilvēktiesību uzraugs post-komunisma valstīs • Palīgs CAE valstīm politisko, tiesisko un konstitucionālo reformu īstenošanā papildus ekonomiskai reformai • Know-how devējs cilvēktiesību, vietējās demokrātijas, izglītības, kultūras un vides aizsardzības jomās.

  4. Dalība Eiropas Padomē • Dalībvalstij jāakceptē (3.p.): • likuma varas princips • Cilvēktiesības un pamatbrīvības • Padomes mērķi “Valsts, kuru uzskata par tādu, kas spēj un vēlas pildīt 3.p. noteikumus var aicināt kļūt par EP dalībvalsti” Asociētās dalībvalstis (5.p.) – īpašos apstākļos Latvijas gadījums: pieteikums 1991.gada 13.septembris. 1992.-1993. Parlamentārais monitorings. 1994.gads pozitīvs atzinums ar uzdevumiem.

  5. Dalības EP izbeigšanās • Ja 3.panta normas ir pārkāptas darbību MK var: - apturēt (9.p.); - apturēt un lūgt izstāties (8.p.) - var izslēgt (8.p.) • Pieļauta izstāšanās (7.p.)

  6. Galvenās institūcijas • Ministru komiteja • Konsultatīvā asambleja • Sekretariāts • Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongress • Cilvēktiesību komisārs • Dažādas ar MK lēmumu izveidotas komitejas, līguminstitūcijas

  7. Ministru komiteja • Sastāvs: dalībvalstu ārlietu ministri • Kompetence: • veicināt Padomes mērķus pieņemot konvencijas, līgumus, veidojot kopīgu politiku, rekomendācijas • ar saistošu spēku izlemt organizācijas iekšējos, finansiālos, administratīvos jautājumus • Izveidot tehniskās un padomdevēju komisijas un komitejas

  8. Balsošana: Vienbalsīgi(20.p. (a)): rekomendācijas valdībām, ziņojums KA un ar KA saistīti jautājumi, grozījumi 7., 15.,20. un 22.p. 2/3: dalībvalstu uzņemšana Ar vienkāršo balsu vairākumu: kārtības ruļļa jautājumi un finansiāli administratīvie jautājumi Sēdes konfidenciālas

  9. Parlamentārā Asambleja • Proporcionāls vietu skaits valsts lielumam; šobrīd 626 pārstāvji • Nozīmē nacionālie parlamenti • Darbs politiskās grupās un komitejās • Rekomendējoša rakstura institūcija MK • Sanāksmes publiskas

  10. EP darbība cilvēktiesību aizsardzības jomā • Eiropas Cilvēktiesību konvencija (1950) • Eiropas Sociālā harta (1961; 1996) • Konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu (1987) • Mazākumtautību aizsardzības ietvarkonvencija

  11. Kas ir mazākumgrupas? • Subjektīvais elements: • Pašidentificēšanās • Grupas atzinība • Valdības neiejaukšanās • Objektīvais elements: Nacionālā vai etniskā izcelšanās, valoda, kultūra, reliģija, pilsonība (?) • Ilgstoša uzturēšanās valstī • Skaitliskais faktors (mazāk par 50%)

  12. Mazākumgrupu tiesību pamatelementi • Diskriminācijas nepieļaujamība Avoti: ANO Statūti, Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskie pakti (1966), CERD (1965), CEDAW (1979), CRC (1989), SDO Nr. 111( 1958), Konvencija pret diskrimināciju izglītībā (UNESCO, 1978), ECtK (1950, 14.pants) Izņēmumi: ja pastāv leģitīms mērķis un pielietotie kritēriji ir saprātīgi un objektīvi • Īpašie pasākumi Avoti: Genocīda konvencija (1948), CERD, ICCPR, CRC Izņēmumi: nevar radīt privilēģijas, jo to mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku vienlīdzību ar vairākumu

  13. Mazākumgrupu tiesību īstenošanas starptautiskā pārraudzība

  14. Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija (1995) Tapšanas vēsture: 1949-1995 Mērķis: noteikt juridiski saistošus tiesiskos principus, kurus valstis apņemas ievērot, lai nodrošinātu mazākumtautību aizsardzību. • Pieeja un pamatjēdzieni: • Programmātiska tipa normas bez tiešas piemērojamības; • Nedefinē terminu ‘mazākumtautība’; • Neatzīst kolektīvās tiesības, bet tiesību realizāciju individuāli vai kopienā ar citiem.

  15. VMAK struktūra Preambula I daļa – pamatprincipi II daļa – specifisku principu katalogs III daļa – Konvencijas interpretācija un piemērošana IV daļa – īstenošanas pārraudzība V daļa – standarta nobeiguma noteikumi

  16. VMAK I daļa • Uzsvērts individuālais tiesību raksturs; • Definēts mazākumtautības subjektīvais elements; • Mazākumtautības objektīvais elements atstāts valstu kompetencē.

  17. Igaunijas deklarācija Igaunijas Republika saprot terminu ‘mazākumtautības’, kas nav definēts VMAK, sekojoši: par ‘mazākumtautību’ tiek uzskatīti tie Igaunijas pilsoņi, kuri: • pastāvīgi dzīvo Igaunijas teritorijā; • uztur ilgstošas, ciešas un pastāvīgas saites ar Igauniju; • atšķiras no igauņiem pēc to etniskām, kulturālām, reliģiskām vai lingvistiskām iezīmēm; • ir motivēti saglabāt savas kulturālās tradīcijas, savu reliģiju vai valodu, kas kalpo par pamatu viņu kopīgai identitātei.

  18. VMAK II daļa 4.-6.pants: nediskriminācija un īpašie pasākumi (4); identitātes būtiskie elementi un asimilācijas nepieļaujamība (5), neiecietības, diskriminācijas, vardarbības nepieļaujamība (6). 7.-9.pants: mazākumtautībām īpaši piemērots ECtK 9-11.panta formulējums 10.-11.pants: tiesības lietot savu valodu, vārdu un vietvārdus 12.-14.pants: starpkulturālais dialogs (sk. 6.pantu), tiesības dibināt skolas, mācīties valodu, mācīties savā valodā, pienākums apgūt valsts valodu, mācīties tajā. 15.-19.pants: efektīva piedalīšanās valsts dzīvē, asimilācijas nepieļaujamība (sk. 5.pantu), biedrošanās brīvība (sk. 7.pantu), starptautiskā sadarbība, iespējamie ierobežojumi.

  19. VMAK III daļa • Mazākumgrupu idivīdu pienākumi (20.p.) • VMAK attiecības ar: - starptautiskām tiesībām; - nacionālām tiesībām; - Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

  20. VMAK IV daļa • Ministru komitejas pārraudzības funkcijas; • Padomdevēju komitejas pienākumi; • Valstu pienākums iesniegt regulārus ziņojumus.

More Related