40 likes | 243 Views
Kad dabas ainu krāšņumā Kā brīnumā grimst skats, Tad jūtu, Kungs, cik varens Tu, Cik niecīgs esmu pats. Un mana sirds Tev slavu dzied, Kungs, visspēcīgais Dievs, Kas dabas celtnē varenā Man esi atklājies.
E N D
Kad dabas ainu krāšņumā Kā brīnumā grimst skats,Tad jūtu, Kungs, cik varens Tu,Cik niecīgs esmu pats.Un mana sirds Tev slavu dzied,Kungs, visspēcīgais Dievs,Kas dabas celtnē varenā Man esi atklājies.
Kad, dienām ejot, redzu es Kā Tu, Kungs, vadījis – Kā, priekiem, bēdām mainoties,Par labu nācis viss,Tad mana sirds Tev slavu dzied,Kungs, žēlastības Dievs,Kā Labais Gans, kas dzīvē man Tu esi atklājies.
Kad garā skats man paceļas Uz krustu Golgātā,Kur, grūti ciešot, Dieva Dēls Reiz mani pestīja,Tad mana sirds Tev slavu dzied,Kungs, mīlestības Dievs.No krusta plūst man dzīvība,Kas mūžam nebeigsies.