P ar Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam īstenošanas gaitu

1. Par Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam īstenošanas gaitu Pārresoru koordinācijas centrs Pēteris Vilks Pārresoru koordinācijas centra vadītājs peteris.vilks@pkc.mk.gov.lv Rīga, 2013.gada 18.jūnijs

2. NAP2020 īstenošanas virzieni • NAP 2020 pārnešana ES fondu plānošanas dokumentos • NAP 2020 pārnešana JPI (jaunajās politikas iniciatīvās) • NAP pārnešana nozaru politikas dokumentos • Jaunais attīstības plānošanas institucionālais modelis

3. 1.1.Eiropas “mantra” Latvijas sasniedzamie mērķi Eiropa 2020 kontekstā un rīcībpolitikas atbildes rekomendāciju ieteikumu ieviešanai integrētas NAP2020 • 2012. gada 6. jūnija Padomes rekomendācijas • Kopā 7 rekomendācijas, no kurām 5 saistītas ar ES fondu potenciālajiem ieguldījumiem • Ilgstošais un jauniešu bezdarbs • Nabadzība un sociālā atstumtība • Energoefektivitāte, konkurences veicināšana un savietojamība • Tiesu sistēmas pārvaldība un efektivitāte • Augstākās izglītības reforma, efektīva zinātniskās izpētes un inovāciju politika

4. 4. jūnijā apstiprināta koncepcija par ES fondu ieviešanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā 1.2.Sarunu ar EK process janvāris februāris-aprīlis maijs – jūlijs augusts – septembrisoktobris janvāris

5. 1.3.Neformālās sarunas ar EK • NAP 2020 vs. EK pozīcija (starpdienestu dokuments, publicēts 24.10.12.) • Sarunu saturs = ES fondu plānošanas dokumenti • Partnerības līgums (ES fondu stratēģiskie mērķi) • Darbības programma (ES fondu pasākumi) • Būtiskie diskusiju jautājumi • Viedas specializācijas stratēģija ir būtiskākais priekšnosacījums ieguldījumiem P&A un NIP • Latvijā vairāk trūkumu e-komercijā, kā e-pārvaldē • Ieguldījumi kultūrā ir jākoncentrē radošo industriju sektorā • Investīcijas tautsaimniecībā jākoncentrē MVU • Piedāvātais finansējums transporta sektoram ir augsts, tas adekvāti jāpamato • Vēlas skaidru piedāvājumu investīcijām sociālo pakalpojumu un palīdzības sistēmās • Izglītības sektorā fokuss uz sadarbību ar uzņēmējiem – ne tikai profesionālajā, bet arī augstākajā izglītībā • EK oficiālais viedoklis būs zināms rudenī pēc plānošanas dokumentu projektu iesniegšanas izskatīšanai

6. 1.4.Plānošanas dokumentu struktūra

7. 1.5.Finansējuma sadalījums Kohēzijas politikas fondiem

8. 2.1.Jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 2014+

9. 2.2.Jaunās politikas iniciatīvas Vērtēšanas aspekti Ministrijām dažādas pieejas JPI plānošanā/sastādīšanā • JPI, kas 100% atbilst NAP2020 indikatīvajā finanšu tabulā paredzētiem pasākumiem • JPI, kas apvieno NAP2020 uzdevumus ar citiem uzdevumiem • JPI veidotas atbilstoši likumiem, esošajām pamatnostādnēm

10. 2.3.Jaunās politikas iniciatīvas- turpmākais process • Plānots vērtēt iesniegtās JPI, izmantojot NAP2020 indikatīvo finansējuma tabulu • nepārsniedzot izmaiņas rīcību virzienu ietvaros • pārliecinoties, ka rezultāti ietekmēs NAP2020 mērķu sasniegšanu • Ranžējumu (ar komentāriem) PKC iesniegs FM un ministrijām jūlija sākumā, FM gatavos ziņojumu MK sēdē

11. 2.4.Jaunās politikas iniciatīvas- sākotnējie secinājumi • Ministrijas strādā esošās plānošanas sistēmas ietvaros, pēckrīzes apstākļos • Pēc JPI izvērtēšanas rezultātiem budžeta sagatavošanas ietvaros PKC sagatavos priekšlikumus kā uzlabot JPI plānošanas un vērtēšanas procesu un padarīt to atbilstošāku NAP2020 mērķu sasniegšanai • JPI sākotnējais piedāvājums ievērojami pārsniedz pieejamos resursus

12. 3.1.Attīstības plānošanas sistēmas izvērtējuma lietderības pamatojums • Sadrumstalota attīstības plānošanas dokumentu sistēma – daudz nozaru līmeņa dokumentu, kas risina nozares atsevišķus problēmjautājumus • Iztrūkst institūciju sadarbspēja un pārnozarisks skatījums politikas plānošanā, īpaši gadījumos, kad politikas īstenošanai paredzama plašāka pārnozariska un teritoriāla ietekme • Izveidojusies zināma prakse, kas neatbilst kvalitatīvai ilgtermiņa plānošanai – liels skaits konceptuālu un finanšu resursu ziņā ietilpīgu iniciatīvu tiek izlemtas informatīvu ziņojumu veidā, steidzamā kārtā

13. 3.2.Attīstības plānošanas sistēmas izvērtējuma juridiskais pamatojums Pamatojums: • Caurspīdīga un skaidrāk strukturēta nacionālās plānošanas sistēma, tostarp caur stratēģiju skaita samazināšanu un pašlaik spēkā esošo plānu juridiskā un hierarhiskā statusa pārskatīšanu [Saprašanās memoranda starp ES un LR piektais papildinājums (I pielikuma 10.b) punkts] • Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu (PPSAP) 2007.-2013.gadam beigu termiņš Plānots: • Sagatavot un iesniegt MK Informatīvo ziņojumu par Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu ieviešanas ietekmes novērtējumu, kurā sniegti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai un konkrētam plānošanas dokumentu skaita samazinājumam - provizoriski līdz 2013.gada 1.oktobrim [Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010. - 2013. gadam 3.2.1.5. punkts] • Izstrādāt un iesniegt MK Attīstības plānošanas sistēmas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu – provizoriski līdz 2013.gada 31.decembrim [ PKC 2013.gada darba plāns]

14. 4.1.Attīstības plānošanas institucionālais modelis Nacionālā attīstības padome (NAP). Padomes sastāvs – vada Ministru prezidents, dalībnieki - IZM ministrs, VARAM ministrs, EM ministrs, FM ministrs, LPS priekšsēdis, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas NAP apakškomisijas vadītājs Nosaka vidēja termiņa un ilgtermiņa izaicinājumus valsts attīstībai, dod uzdevumus PKC un vērtē PKC veikto uzdevumu izpildi un iesniegtās politikas rekomendācijas. Tiek īstenota LIAS2030 ideja par Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi, PKC un ekspertu komisija pēc būtības aizstāj institūtu Latvija 2030. Ekspertu komisija NAP doto uzdevumu izpildei un atsevišķu PKC uzdevumu izpildes atbalstam uz uzdevuma izpildes laiku tiek nolīgti augsti kvalificēti eksperti-pētnieki PKC Ministru prezidenta padotībā kā attīstības plānošanas koordinējošā institūcija Reformu vadības grupa kā NAP Sabiedriskā konsultatīvā padome

15. 4.2. PKC esošās un iespējamās papildus funkcijas Attīstības plānošanas sistēmas darbības koordinācija (LIAS + NAP īstenošanas regulārs izvērtējums + politikas dokumentu savstarpēja saskaņošana Publisko investīciju koordinācija un atdeves analīze (budžets, ES un EEZ fondi) Atsevišķu pārnozarisku problēmu risinājumu izstrāde (kapitālsabiedrību reforma, sabiedrības saliedēšana, elektromobilitāte u.c.) Esošie uzdevumi Analītiski uzdevumi (MP un MP biroja uzdevumā) Nākotnes scenāriju veidošana un analīze («Foresight «pieeja) Valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveide un pastāvīgs konkurētspējas monitorings Papildus uzdevumi

16. 4.3. Modeļa īstenošanas finansiālie aspekti

17. 4.4. Atskaitīšanās par valsts attīstību reformēšana MP ikgadējais ziņojums Saeimai par valdības deklarācijas un rīcības plāna izpildi Termiņš – ikgadēji, 1.marts LIAS 2030 un NAP uzraudzības ziņojums Pirmajā un trešajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām Ziņojums par nacionālo drošību Ikgadēji Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums Saeimai Termiņš 1.marts. Informāciju par LIAS 2030 un NAP īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību ietver pirmajā un trešajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām

18. www.nap.lv Pārresoru koordinācijas centrs Tālrunis: 67082811, 67082814 E-pasts: peteris.vilks@pkc.mk.gov.lv Adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520 Twitter: @NAP2020