NORDEA VITAMETRS- bi znesa vitalit ātes mērījums Dr. A rnis Sauka E-pasts: arnis.sauka@sseriga.edu.lv

1. NORDEA VITAMETRS-biznesa vitalitātes mērījumsDr. Arnis SaukaE-pasts: arnis.sauka@sseriga.edu.lv

2. «VITALITĀTE» • «Būtiskums», «svarīgums»: cik lielā mēra, mijiedarbojoties uzņēmēju talantam un biznesa infrastruktūras kvalitātei, uzņēmējdarbība dod ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībai. • «Enerģija», «svaigums», «biznesa veselība»: uzņēmumu stratēģijas, pieejamie resursu kvalitāte, un tml.- kopumā, faktori, kas tiešā mērā atbild par biznesa dzīvotspēju un spēju attīstīties. • «Dinamiskums», «spēja mainīties, pielāgoties», «daudzpusība»: biznesa attīstībai, un uzņēmējdarbības pienesumam valsts ekonomikas attīstībai būtiskas īpašības.

3. NORDEA VITAMETRA- Biznesa vitalitātes mērījuma mērķis: būtiskāko Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitāti noteicošo faktoru izzināšana.

4. GALVENĀS MĒRĶA AUDITORIJAS UZŅĒMĒJI: mazie, vidējie un lielie • Resurss svarīgu biznesa lēmumu pieņemšanā. • Iespēja labāk izprast aspektus, kas traucē veiksmīga biznesa attīstībai. • Iespēja izteikt savu apmierinātību/ neapmierinātību ar ārējās vides faktoriem, kas ietekmē uzņēmējdarbības procesus. UZŅĒMĒJDARBĪBAS POLITIKAS VEIDOTĀJI, INVESTORI, PLAŠĀKA SABIEDRĪBA • Informācija par Latvijas biznesa vides kvalitāti.

5. NORDEA VITAMETRS- Biznesa vitalitātes mērījums • Sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). • Aptvers trīs, būtiskākos biznesa vitalitātes aspektus. • Pirmais aspekts: Latvijas uzņēmumu konkurētspēja.

6. Konkurētspēju ietekmējošo faktoru nozīme var atšķirties atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības sfēras. • Svarīgi kā šie faktori tiek kombinēti- bet to ir ļoti grūti izmērīt. • Vienā pētījumā nevar arī iekļaut visus konkurētspēju ietekmējošos faktorus: izvēle koncentrēties uz tiem faktoriem, kuriem ir visbūtiskākā ietekme uz uzņēmumu peļņu u.c. darbības rādītājiem.

7. LATVIJAS UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJAS PĒTĪJUMS • Mērķis: sniegt ieskatu par to, cik lielā mērā Latvijas uzņēmēji izmanto dažādus biznesa instrumentus (t.sk. pieejamos resursus, kā arī procesus jaunu resursu ģenerēšanai), kas, katrs par atsevišķi, tiek uzskatīti par nozīmīgiem kopējās uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšanā. • 591 uzņēmumu vadītāju/ īpašnieku aptauja. Telefona intervijas, kas veiktas 2011. gada maijā. Nejaušā izlase. • Koncentrējamies uz sekojošiem uzņēmumu konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem:

8. UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJAS PĒTĪJUMĀ IETVERTIE FAKTORI

9. Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pētījuma REZULTĀTI un GALVENIE SECINĀJUMI

10. LATVIJAS UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJAS NOVĒRTĒJUMS (vidējie rādītāji, skalā 1-7, kur «7» nozīmē augstu konkurētspēju; n= 591)

11. Aptaujātie Latvijas uzņēmēji samērā augstu vērtē darbaspēka efektivitāti, kā arī pieeju fiziskajiem resursiem- šie konkurētspēju ietekmējošie faktori ir novērtēti visaugstāk (attiecīgi ar 5.5. un 5.7 no 7). Turklāt vairāk kā puse uzņēmumu iepriekšējā gada laikā ir ieguldījuši darbinieku izglītošanā. • Pozitīvi arī tas, ka uzņēmumu vadītājiem/ īpašnieki ir augsts izglītības līmenis, kā arī pusei aptaujāto ir iepriekšējā pieredze biznesā un vadībā. • Kas attiecas uz biznesa stratēģijām, nosacīti laba ziņa ir, ka aptaujātie uzņēmumi izteikti nekoncentrē uzņēmuma darbību uz ‘nedaudziem lieliem klientiem’. Labā ziņa konkurētspējas nodrošināšanā ir tā, ka aptaujātajiem uzņēmumam ir daudz pastāvīgu klientu (5.6 no 7).

12. Labā ziņa ir arī tā, ka tā vieta lai censtos apkalpot visus, aptaujātie uzņēmumi tomēr vidēji vairāk koncentrējas uz konkrētiem mērķa tirgiem (5.2 no 7). • Aptaujātajiem uzņēmumiem ir arī neliela tendence diversificēt produktu klāstu (4.6 no 7), kas, kopumā nav uzskatāma par negatīvu iezīmi. • Negatīva iezīme ir tā, ka lai arī uzņēmumi koncentrējas uz atsevišķiem mērķa tirgiem, kā arī samērā augsti novērtē fizisko un cilvēkresursu pieejamību- izmaksu un pievienotās vērtības nesabalansētības dēļ, uzņēmumu stratēģija kopumā tomēr nevar tikt vērtēta pozitīvi. • Tā gan, visticamāk nav brīva uzņēmumu izvēle vai vienkārši nemākulīga saimniekošana- augstu izmaksu pamatā var būt arī 2007-2008 gados par augstām cenām iepirktās iekārtas, ēkas un tml.

13. Latvijas uzņēmumiem konkurētspējas pastiprināšanai būtu ieteicams arī ieviest vairāk inovācijas, būt aktīvākiem darbībā ar konkurentiem, kā arī vairāk uzņemties risku (vidējie rādītāji attiecīgi 3.5, 3.8 un 3.5. no 7). • Neskatoties uz šiem rādītājiem, un arī to, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu (iespējams, piespiedu kārtā) strādā ar augstām vai vidēji augstām izmaksām, vairāk kā 70% aptaujāto respondentu apgalvo, ka pagājušajā gadā ir strādājuši ar peļņu. • Pie tam gandrīz 70% no šiem uzņēmumiem ir reinvestējuši peļņu turpmākai biznesa attīstībai: kas, neapšaubāmi, ir labs rādītājs. • Vēl iespaidīgāks rādītājs, kas parāda Latvijas uzņēmumu konkurētspējas potenciālu ir eksporta apjoms: 12-13% aptaujāto respondentu eksportē no 5-25%, tikpat liela daļa- 26-25%. Savukārt 6.1% respondentu eksporta apjoms sasniedz pat 51-75%, bet 6.4% eksportē 76-95% no apgrozījuma apjoma.

14. Latvijas uzņēmumi kopumā nav izteikti konkurētspējīgā situācijā attiecībā uz finanšu resursa pieejamību: vidējais rādītājs 4.3 no 7. • Labā ziņa ir, ka aptuveni puse respondentu tomēr vērtē finanšu resursu kā vairāk pietiekamu uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšanai (vērtējums 5-7 no 7), pie kam ap 12% kā pilnīgi pietiekamu (7 no 7). • Izteikti maz Latvijas uzņēmumi konkurētspējas palielināšanai izmanto komunikācijas tīklus (vidējais rādītājs 2.9 no 7). • Salīdzinoši pozitīvāka tendence komunikācijas tīklu izmantošanā konkurētspējas palielināšanai ir attiecībā uz: • Klientiem, konkurentiem un piegādātājiem (3.7-4.4. no 7)- kuri potenciāli var tikt izmantoti informācijas iegūšanai par tirgus tendencēm, un tml. • Visvairāk no komunikācijas tīkliem aptaujātie uzņēmumu vadītāji/ īpašnieki biznesam svarīgas informācijas iegūšanai izmanto biznesa presi (4.2 no 7) un internetu (5.4 no 7).

15. Sevišķi neaktīvi Latvijas uzņēmumi ir sadarbībā ar: • Biznesa laboratorijām (1.6 no), universitātēm (1.4 no 7)- kuras potenciāli var izmantot kā resursu inovatīvu, konkurētspējīgu produktu ieviešanai. • Biznesa vecināšanas organizācijām- gan valsts (piem. LIAA: 1.9 no 7), gan nevalstiskajām (piem. LTRK,: 1.7 no 7)- kuras varētu izmantot ali ietekmētu uzņēmējdarbības procesus un veiksmīgi attīstītos ārvalstu tirgos. • Pašvaldībām (1.9 no 7), bankām un citām finanšu institūcijām (2.5 no 7), kā arī draugiem un ģimeni (2.5 no 7) • Jautājums: vai tā ir uzņēmumu pasivitāte vai ari atsevišķu šo tīklu kvalitātes problēma?

16. Kas attiecas uz ārējās vides vērtējumu- galvenā tirgus novērtējumu kurā strādā uzņēmums- kopumā respondentu vērtējums nav ne izteikti pozitīvs, ne negatīvs (3.9 no 7). • Tomēr arī šāds uzņēmumu vērtējums kopumā neliecina par konkurētspēju veicinošu vidi. Proti, detalizētāka šī faktora analīze parāda, ka tirgu par riskantu, kurā katrs lēmums var būt izšķirošs tomēr vērtē nedaudz lielāka uzņēmēju daļa (22% un 36% vērtējums ir, attiecīgi, 2 un 3 no 7). Lielāka daļa respondentu uzskata arī uztver tirgu kā naidīgu, kurā grūti izdzīvot, kā arī norāda uz tā mainīgumu. • Salīdzinoši pozitīvāka tendence ir saskatāma attiecībā uz respondentu vērtējumu par situāciju tirgū attiecībā uz tirgus pieprasījuma izaugsmi piedāvātajai produkcijai: nedaudz lielāka daļa uzņēmēju šo rādītāju vērtē ar 5-7 no 7.

17. Tāpat, neskatoties uz augstāk minētajām, vairāk negatīvajām tendencēm, aptuveni puse aptaujāto uzņēmumu tomēr uzskata, ka tirgus ir potenciāls, t.i. tajā palielinās biznesa izaugsmes iespējas. • Savus darbības rezultātus (peļņu, apgrozījumu, darbinieku skaitu, investīcijas un eksporta apjomus), salīdzinājuma ar konkurentiem, Latvijas uzņēmēji vērtē visai pieticīgi: 3.7-3.9 no 7. Tātad, spriežot pēc vidējā vērtējuma, Latvijas uzņēmējiem kopumā veicas ne labāk ne sliktāk kā konkurentiem. • Analizējot rezultātus sīkāk, atklājas, ka lielāka daļa respondentu (39-41% atkarībā no darbības rādītāja) savu darbību tomēr vērtē nedaudz sliktāk kā konkurentu darbību: 3 no 7. • Kas ir tie uzņēmumi- Latvijas vai ārvalstu, lieli vai mazi- kuri pēc Latvijas uzņēmēju domām, tos tomēr pārspēj konkurētspējā? Varbūt tā vienkārši ir respondentu piesardzība vērtējumā?