Download
1 / 31
340 likes | 1.04k Views
BIZNESA PLĀNA SASTĀDĪŠANA. Tā nepieciešamība kultūras mantojuma objektu attīstībai Inese Gavare, Līvānu novada dome 2005.gada 24-25.novembris, Jaunmokas. Apskatītie jautājumi: . Kas ir biznesa plāns; Kāpēc tas ir nepieciešams; Biznesa plāna sastāvdaļas; Biznesa plāna izmantošana;
E N D
BIZNESA PLĀNA SASTĀDĪŠANA Tā nepieciešamība kultūras mantojuma objektu attīstībai Inese Gavare, Līvānu novada dome 2005.gada 24-25.novembris, Jaunmokas
Apskatītie jautājumi: • Kas ir biznesa plāns; • Kāpēc tas ir nepieciešams; • Biznesa plāna sastāvdaļas; • Biznesa plāna izmantošana; • Dažas visbiežāk pieļautās kļūdas; • Valsts un privātā partnerība; • Daži labākie piemēri.
Biznesa plāns • Biznesa plāns ir dokuments, kas domāts, lai plānotu organizācijas darbību noteiktā laika posmā. • Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver organizācijas stiprās puses un reāli jānovērtē vājās.
Kāpēc ir nepieciešams biznesa plāns? • Lai tas norādītu kultūras mantojuma objektu attīstības virzienu; • Biznesa plāns parāda, kas ir jāpadara, lai panāktu attīstību; • Tas parāda cik daudz laika un resursu ir nepieciešams; • Biznesa plāns ir pamatojums, lai piesaistītu līdzekļus kredītu un investīciju veidā.
BIZNESA PLĀNS – viens no līdzekļiem, kas publiski un reāli parāda, kā tiks saglabāts un attīstīts kultūras mantojums, piesaistot tam nepieciešamos finanšu resursus.
Biznesa plāna sastāvdaļas • Satura rādītājs; • Kopsavilkums – īss dokumenta satura izklāsts. Sākas ar dažiem teikumiem, kas raksturo organizācijas pašreizējo darbību. Tālāk īsi apraksta objekta piedāvātos pakalpojumus, mārketinga un finanšu plānus.
Biznesa plāna sastāvdaļas • 1.daļa – Vispārējs objekta/vietas apraksts (2 lappuses), kas ietver: • Vietas atrašanos (reģions, apgabals, rajons); • Pamatinformācija (īpaši nozīmīgus vēstures faktus); • Darbinieku skaits (pilna laika, pusslodzes darbinieki, brīvprātīgie); • Pašreizējā objekta/vietas izmantošana.
Biznesa plāna sastāvdaļas • 2.daļa – Objekta/vietas galvenie resursi (2 lappuses), īpašās iezīmes un pievilcība, kas ietver: - Vēsturisko ēku/pieminekļu esamība; • Ūdens vai parku tuvums; • Vietas faunas/floras apraksts; • Citas unikālas vietas pazīmes.
Biznesa plāna sastāvdaļas • 3.daļa – Vietas spēcīgo un vājo punktu analīze (SVID analīze) (2 lappuses), kas ietver: • Kas padara vietu unikālu? • Vietas problēmas (piem., atrašanās vieta; piekļūšana); • Piedāvātās aktivitātes, kuras darbojas ļoti labi; • Piedāvātās aktivitātes, kuras nedarbojas, tām nav pieprasījuma; • Vietas reklamēšanas pasākumi (interneta mājas lapa, buklets, nelielas brošūras, utt.)
Biznesa plāna sastāvdaļas • 4.daļa – Biznesa situācija (2 lappuses), kas ietver: • Vietas pašreizējo finansiālo situāciju (ienākuma avoti un to procentuālā sadaļa, piem., 50% no valsts; 20% no vietējās pašvaldība; 20% - apmeklētāju maksas; 10% - ziedojumiem, utt.); • Patreiz noteiktās izmaksas (nacionālā valūtā); • Kredītsaistības; • Bilance (budžeta pārpalikums vai deficīts).
Biznesa plāna sastāvdaļas • 5.daļa – Mārketinga plāns, kura mērķis ir izskaidrot, kā objekts/vieta darbosies tirgus apstākļos. Tas ietver: • Tirgus raksturojumu un iespējas – pieprasījums pēc piedāvātā pakalpojuma/produkta; • Konkurence; • Mārketinga stratēģija – reklāma, cenu politika; • Gaidāmā apgrozījuma prognoze, tirgus daļa; • Dažādi papildus materiāli – tirgus pētījumi, statistika, utt.
Biznesa plāna sastāvdaļas • 6.daļa – Menedžmenta un ieviešanas plāni (4. lappuses), kas ietver: • Aktivitātes, kas plānotas tuvākajā nākotnē (pēc 12 un/vai 24 mēnešiem); • Iespējamie publiskie un privātie partneri; • Partneru iesaistīšanās aktivitātēs; • Ieviešanas veidi (darba grupas, jauna komanda, utt.); • Plānoto aktivitāšu veicināšanas veidi; • Sagaidāmais papildus ienākums; • Informācija par to, kas ieviesies šo plānu.
Biznesa plāna sastāvdaļas • 7.daļa – Finanšu plāns -atspoguļo ticamu un kodolīgu kopsavilkumu par gaidāmajiem objekta/vietas darbības finanšu rezultātiem. Tas ietver: • Peļņas un zaudējumu aprēķinu; • Plānotos ieņēmumus; • Plānoto peļņas un zaudējumu pārskatu; • Plānoto naudas plūsmas pārskatu; • Plānotā objekta/vietas bilanci.
Biznesa plāna elementi: • Loģisks pamatojums; • Vadības struktūra/atbalsts; • Paredzētās aktivitātes; • Reklāmas līdzekļi; • Iesaistītās puses, partneri; • Budžets un ienākumu izmantošana; • Nepārtrauktības sajūta.
Biznesa plāna izmantošana • Biznesa plāns var tikt izmantots kā: • Vizītkarte ziedotājiem; • Līdzeklis, lai atbalstītu ieviešanas plānus; • Instruments, lai palielinātu valsts atbalstu kultūras mantojuma saglabāšanai; • Elements, lai piesaistītu apmeklētājus, investorus, finansējumu.
Visbiežāk pieļautās kļūdas: • Objekti/vietas darbojas bez konkrētas biznesa idejas; • Vietējās priekšrocības, potenciāls nav izskatīts; • Objekti netiek reklamēti (nav apmeklētāju!); • Iespējas sabrūk; • Kas nav pievilcīgs kļūst vēl sliktāks.
Kultūras mantojums - ekonomiskā vērtība • Kultūras mantojums nav greznība, bet reāla ekonomiska vērtība - tie ir potenciāli resursi, kas saprātīgi jāizmanto.
Daži ieteikumi: • Jāizstrādā reāls biznesa plāns ar sasniedzamiem mērķiem; • Jāpievērš liela uzmanība mārketinga plānam; • Apsvērt iespēju nodibināt valsts un privāto partnerību.
Kas ir Valsts un privātā partnerība? VPP ir sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora uzņēmumu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam uzņēmējam uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus, piemēram, dzeramā ūdens nodrošināšana, atkritumu apsaimniekošana, autoceļa būvniecība u.t.t.
Kādi normatīvie akti regulē VPP Latvijā? • Koncesiju likums. Likums pieņemts LR Saeimā 2000. gada 20. janvārī; • Koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepcija. Apstiprināta LR Ministru kabinetā 2002. gada 16. aprīlī • Koncesiju līgumu reģistrācijas, uzskaites un kontroles kārtība. MK noteikumi pieņemti 2002. gada 27. decembrī. www.em.gov.lv www.liaa.gov.lv
Iespējamie VPP veidi kultūras mantojuma apsaimniekošanai • Lease – Develop – Operate or Buy – Develop – Operate /nomā – attīsta- darbojas vai nopērk – attīsta – darbojas/ - privātais partneris nomā vai nopērk objektu no vietējās pašvaldības, paplašina to vai modernizē uz līguma pamata ar vietējo pašvaldību.
Iespējamie VPP veidi kultūras mantojuma apsaimniekošanai • Build – Transfer – Operate /uzbūvē – nodot – darbojas/ - vietējā pašvaldība slēdz līgumu ar privāto partneri, lai finansētu un atjaunotu objektu. Kad ir pabeigti atjaunošanas darbi, privātais partneris nodot īpašumtiesības uz objektu vietējais pašvaldībai. Tad vietējā pašvaldība iznomā atpakaļ privātajam partnerim objektu uz ilgtermiņa nomas līguma pamata.
Valsts un privātās partnerības nodibināšana “+” • Svarīga papildinoša loma; • Sasniedz sinerģiju; • Mobilizē finansējumu “-” • Relatīvi smagi to ir ieviest; • Prasa kompromisu un uzticību; • Organizāciju problēmas ir kopīgas
VPP darbības aspekti: • Partnerību jādibina ar drošiem, uzticamiem un godīgiem partneriem; • Ieguvumiem ir jābūt skaidri noteiktiem; • Vajadzībām jābūt pamatotām ar savstarpējo uzticēšanos; • Negatīvajiem aspektiem ir jābūt izskatītiem un apsvērtiem; • Jābūt ilgtermiņa mērķim.
Daži labākie piemēri: • Objekti darbojas ar skaidru biznesa ideju; • Vietējās priekšrocības ir ņemtas vērā; • Objekti ir ļoti labi reklamēti un ir ietverti kartēs; • Kas ir pievilcīgs kļūst vēl pievilcīgāks.
Secinājumi: • Biznesa plāni ir noderīgi instrumenti; • To izmantošana ir nepieciešama; • Diemžēl netiek izmantoti; • Nākošais solis: apskatīt to infrastruktūru.
