1 / 20

Izmaksas uzņēmējdarbībā

Izmaksas uzņēmējdarbībā. DEF: Izmaksas ir ražošanas faktoru patēriņa daudzums, kas reizināts ar vienas ražošanas faktora vienības cenu. Uzņēmējdarbībā izmaksas grupē:. Uzņēmējdarbībā izšķir : tiešās; netiešās izmaksas.

gaius
Download Presentation

Izmaksas uzņēmējdarbībā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Izmaksas uzņēmējdarbībā

  2. DEF: Izmaksas ir ražošanas faktoru patēriņa daudzums, kas reizināts ar vienas ražošanas faktora vienības cenu.

  3. Uzņēmējdarbībā izmaksas grupē:

  4. Uzņēmējdarbībā izšķir: • tiešās; • netiešās izmaksas. • Ar tiešajām izmaksām saprot izmaksas, kas aizņem nozīmīgu daļu no visu izmaksu kopuma un ir tieši saistītas ar konkrētās preces ražošanu. • Tiešās izmaksas teorētiski var uzskatīt par mainīgajām izmaksām. Tiešas izmaksas tiek dalītas divās grupās: • Ražošanas materiāli – izejvielu vai pusfabrikātu izmaksas, kas veido nozīmīgu daļu no gatavās produkcijas. • Tiešā alga - tās atalgojuma izmaksas, kas tieši saistītas ar ražojamās preces izgatavošanu un apstrādi.

  5. Netiešās izmaksas ir visas pārējās izmaksas ražošanas nodaļās, kas nav tieši saistītas ar produkciju vai arī kas prasītu pārāk lielas izmaksas, lai tās varētu reģistrēt detalizēti. Pie šīm izmaksām ir pieskaitāmas divas pamatgrupas: • Palīgmateriāli – līme, naglas, metināšanas stieple u.c. • Ražošanas materiāli – smērvielas, smilšpapīrs, spuldzes u.c. • Kopējais šim grupām ir tas, ka tos ir grūti uzskaitīt un saistīt ar katru atsevišķu ražojamo preci!

  6. MAINĪGĀS UN PASTĀVĪGĀS IZMAKSAS • DEF. Izmaksas, kas mainās līdz ar aktivitātes līmeni uzņēmumā, sauc par mainīgām izmaksām, bet izmaksas, kas ir pastāvīgas noteiktas ražošanas jaudas robežās, sauc par pastāvīgām izmaksām.

  7. Mainīgās izmaksas • Par uzņēmuma aktivitātes līmeni var spriest pēc saražotajām vienībām. Piemēram, pēc: • pārdoto preču skaita, • aizņemto gultu skaitu (viesnīcā vai slimnīcā), • nostrādāto stundu skaitu u.t.t. Mainīgās izmaksas uzņēmumā bieži vien tiek pielīdzināts izejmateriālu patēriņam, kas mainās proporcionāli saražotās produkcijas apjomam.

  8. Pastāvīgās izmaksas • Pastāvīgās izmaksas paliek nemainīgas noteiktās uzņēmuma darbības jaudas robežās. • Piemēram, tādas ir izmaksas, ko veido: • telpu apgaismojums, • telpu īres maksas u.t.t. • Ir jāņem vērā, ka pastāvīgās izmaksas paliek pastāvīgas noteiktās robežās. • Pārsniedzot šo robežo tās krasi pieaug, bet pēc tam atkal noteiktā laika periodā un ražošanas jaudas robežās paliek nemainīgas. • Tātad pastāvīgās izmaksas mainās pakāpienu veidā.

  9. Pašizmaksa. Galvenās pašizmaksas kalkulēšanas metodes DEF. Produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta produkcijas veida ražošanai noteiktā laika periodā. • Pašizmaksas samazināšana, nekaitējot produkcijas kvalitātei, ir svarīgs nosacījums produkcijas konkurētspējas nodrošināšanai tirgū.

  10. Ražošanas pašizmaksu aprēķina: • Saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakus izmaksām, kas tieši saistītas tieši ar ražošanu. • Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojumu izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. • Pārdošanas izmaksas nav atļauts iekļaut ražošanas izmaksās.

  11. Produkcijas pašizmaksā ir koncentrēti uzņēmējdarbības izdevumi, kas saistīti ar produkcijas ražošanu un tās realizāciju. • Produkcijas pašizmaksas aprēķini neaprobežojas tikai ar pilnās ražošanas pašizmaksas noteikšanas, kas parāda pabeigtā pārskata periodā notikušās izmaksas, bet tā kalpo arī par pamatu: • produkcijas cenu veidošanai; • peļņas vai atdeves aprēķināšanai; • rentabilitātes aprēķināšanai.

  12. Pašizmaksu aprēķinos izmaksu lielāko daļu veido pamatizmaksas, kuras ir vienādas ar attiecīgo izdevumu veidiem uzņēmuma finansu grāmatvedībā.

  13. Pašizmaksas kalkulācija • Vienas izmaksu objekta vienības pašizmaksas noteikšanu sauc par pašizmaksas kalkulāciju. • Atkarībā no tā, kā paredzēts izmantot aprēķina rezultātus, tiek sastādīti šādi kalkulācijas veidi: • mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija; • pilnā ražošanas pašizmaksas kalkulācija; • pārdotās produkcijas pašizmaksa jeb komerciālā pašizmaksa.

  14. Pašizmaksas kalkulācijas uzdevumi • Pašizmaksas kalkulācijas galvenie uzdevumi ir: • datu sniegšana uzņēmējdarbības cenu politikā: • kalkulēt izdevīgākās cenas ar maksimāli iespējamo peļņu konkurences apstākļos; • noteikt zemāko pieļaujamo cenu robežu; • aprēķināt piedāvājuma cenas konkrētam pasūtījumam; • dot datus par izvēli, vai atsevišķu izstrādājumu ražot vai iepirkt. • datu sniegšana pašražotās produkcijas krājumu novērtēšanai gada pārskata bilancē; • datu sniegšana ražošanas un noieta plānošanai; • rādītāju aprēķināšana izmaksu kontrolei; • datu sniegšana uzņēmuma snieguma jeb peļņas noteikšanai.

  15. Izšķir: • Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas metode • Pilnas pašizmaksas kalkulācijas metodes pamatā ir: • vispārējo izmaksu sadale uz kalkulācijas objektiem (izmaksu rašanās vietas); • vispārējo izmaksu daļas iekļaušana krājumu izmaksās. Izmantojot šo metodi aprēķinos iekļauj ražošanas izmaksas, kas sastāv no: • tiešās materiālu izmaksas, • Tiešās darba izmaksas, • Citas tiešās izmaksas, kurām pieskaita ražošanas vispārējās izmaksas, vadības vispārējās izmaksas un pārdošanas vispārējās izmaksas.

  16. Kalkulācijā iekļauj visas ražošanas izmaksas, ieskaitot vadības izmaksas un aprēķina pārskata periodā saražotās produkcijas, izpildīto darbu un pakalpojumu pašizmaksu. Šos rezultātus izmanto izstrādājumu novērtēšanai. • Galveno uzmanību ievērš ražošanas izmaksām. • Vērtējot kopējo vienību ražošanas pašizmaksu, ražošanas vispārējās izmaksās neiekļauj vadības, pārdošanas, uzglabāšana un piegādes izmaksas. Šīs izmaksas ir periodu izmaksas. • Vispārējās izmaksas tiek sadalītas pa kalkulācijas objektiem vai izmaksu rašanās vietām. • Izmaksu rašanās vieta ir struktūrvienība, objekts vai grupa, kur uzkrāj izmaksas pirms to tālākās apstrādes, analīzes.

  17. Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulācija. • Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulāciju sastāda pirms ražošanas uzsākšanas, izmantojot tehnoloģiskos normatīvus un iepriekšējo periodu vidējos izmaksu rādītājus. • Kalkulācija ir nepieciešama uzņēmuma budžeta sastādīšanai. • Mainīgo izmaksu kalkulācijas uzdevums ir atrast optimālu risinājumu ekonomisko līdzekļu izlietojumam produkcijas ražošanā. • Kalkulācijas rezultāti ir pamats izmaksu kontrolei, jo ar mainīgo izmaksu pašizmaksu salīdzina pārskata perioda faktiskās izmaksas. • Kalkulācija dod informāciju vadībai plānošanai un lēmumu pieņemšanai.

  18. Izmantojot mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulāciju, izmaksas veidojas šādi:

  19. Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas mērķi ir: • noteikt vienas ražotās produkcijas vienības mainīgās izmaksas; • aprēķināt produkta seguma summu. • Galvenā mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas priekšrocība ir tā, ka peļņu ir iespējams noteikt ātrāk, nekā izmantojot pilno ražošanas pašizmaksas kalkulāciju.

  20. Paldies par uzmanību!

More Related