Sveiciens no Vidzemes 24.oktobrī!

1. Sveiciens no Vidzemes 24.oktobrī!

3. AS „Valmieras piens” • vispārējas noslodzes un darba smaguma novērtēšana • Ergonomisko risku vispārējai novērtēšanai izmantota Tīringas metode, kas nosaka iespējamās pārslodzes darbā, ceļot un pārvietojot smagumus, kā arī veicot citas dinamiskas darba operācijas (Vācijas Tīringas Sociālo un veselības lietu ministrijas izstrādātie metodiskie norādījumi). • Šīs metodes norādījumi paredz darbības ar smagumu pārvietošanu vērtēt pēc punktiem, ievērojot šādus fizisko slodžu identifikācijas kritērijus: darba ilgums, kas saistīts ar fizisku slodzi, pārvietojamā objekta masa, darbinieka ķermeņa stāvoklis, darba veikšanas apstākļi. • 1. Darba ilgums, kas saistīts ar fizisku slodzi: (I) • 2. Pārvietojamā objekta masa: (M) • 3. Darba veikšanas apstākļi: (A)

4. 4. Darbinieka ķermeņa stāvoklis:(S)

5. 5. Kopējais slodzes novērtējums: (DS) • DARBA VIETAS NOVĒRTĒJUMS: • Saskaņā ar vērtējuma punktu skaitu jārīkojas šādi: • ja punktu skaits ir mazāks par 10 nav nepieciešama iejaukšanās; • no 10 līdz 50  jāveic pasākumi, lai novērstu darbinieka iespējamo pārslodzi; • 50 un vairāk  riska situācija, steidzīgi jāveic pasākumi. • Pēc Tīringas novērtēšanas metodes kopējai darba slodzei nepieciešamo punktu skaits tika aprēķināts pēc formulas: • DS  (M S A) I, kur • DS darba slodze (kopējais punktu skaits); • M  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no pārvietojamā objekta masas; • S  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no ķermeņa stāvokļa operāciju laikā; • A  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no darba apstākļiem; • I  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no darba maiņas ilguma. • Izmantojot minēto sakarību, veikts kopējais darba vietas novērtējums un noteikta riska pakāpe RP darbiniekiem:

6. Darbības apraksts (pirms robota uzstādīšanas) 1.posmā viena piena produktu pārstrādātāja no fasēšanas Tetra – Top automāta slīdošās konveijera lentas vienā paņēmienā noceļ četras pakas, tās paceļot saspiež, lai četru paku rinda neizjuktu un noliecoties precīzi ieliek kastē, ko otra darbiniece ir nolikusi. Darbinieces savā starpā mainās ik pēc 20minūtēm. 2.posmā trīs krāvēji pilnās kastes ar 20 pakām (20 kg ) sakrauj uz paletes. Kopā uz vienas paletes piecos līmeņos sakrauj 30 kastes ( 600 kg ). Paletes no ceha uz gatavo produktu noliktavu 10 – 12m attālumā aizvelk ar rokas hidrauliskajiem ratiņiem. Krāvēji nodrošina arī tukšo palešu pievešanu. Pavisam vidēji dienā uz noliktavu pārvieto produkciju – 36400 pakas jeb 1820 kastes, jeb 61 paleti. Šīs fasētās produkcijas kopsvars katru dienu ir aptuveni 40 tonnas. Novērtējot minēto profesiju fiziskās slodzes darba laikā pēc aptaujas lapās iegūtajiem datiem, redzam, ka vislielākā fiziskā slodze ir Tetra – Top fasēšanas automāta darbiniecēm (III riska pakāpe) un krāvējam (atbilst riska pakāpei IV). Šo darbinieku slodze rada apdraudējumu veselībai, tādēļ īpaši uz viņiem attiecas nepieciešami preventīvie pasākumi nogurušo muskuļu atslodzei (atslodzes vingrinājumi, atpūtas paužu ilgumu un biežumu palielināšana u.c. ).

7. Secinājums. Minētais labas prakses piemērs kalpos par piemēru citiem Latvijas, Lietuvas, Igaunijas piensaimnieku uzņēmumiem, jo efektivitāte būs jau praksē pierādīta. Pakošanas iekārta ir maksimāli droša un atbilst likumdošanas prasībām. Vizuāli redzams CE marķējums, darba zonas nožogojums, bloķēšanas un stop pogas, dažādas drošības zīmes. Šādām iekārtām – robotiem ir nākotne, tās parādās arvien jaunās nozarēs, lai samazinātu un likvidētu smago roku darbu!

8. Pirms Labas prakses piemēra ieviešanas. Roku darba atainojums – strādā cilvēki.

16. Pēc Labas prakses piemēra ieviešanas. Strādā robots.

22. Nākamais solis. Gatavās produkcijas noliktavas rekonstrukcija.