Māksla un kultūra viduslaikos

1. Māksla un kultūra viduslaikos Vēsture 7.klasei (28.03. – 01.04)

2. Jautājumi atkārtošanai 1. Kurā gs. sākās latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu saplūšana latviešu tautā? Livonijas zemniecības tiesiskais stāvoklis pakāpeniski mainījās – 15. gs. beigās un 16. gs. pilnīgi izveidojās un nostiprinājās dzimtbūšana. Tomēr vācieši neienesa būtiskas pārmaiņas Livonijas lauksaimniecībā, tā turpināja pastāvēt 10.–13. gs. līmenī. Smagos ekonomiskos un politiskos apstākļos sākās vietējo tautību – latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu un lībiešu saplūšana latviešu tautā.

3. Jautājumi atkārtošanai 2. Cik lielas nodevas bija jāmaksā zemniekam? 15. gs. bez desmitās, citur – ceturtās tiesas vai kunga tiesas, zemniekiem bija jādod arī tā sauktie sieciņi baznīckungam (labībā), kara nodokļi un citas nodevas

4. Jautājumi atkārtošanai 3. Kas bija dreļļi? Trūkumā nonākušos zemniekus no pilnīgas izputināšanas centās glābt paši muižnieki, izsniedzot mājlopus un sēklas "pagaidus". Tomēr ne visi zemnieki parādus spēja atdot. Nenomaksāto parādu nasta iekrājās un tie tika ierakstīti tā sauktajās vaku jeb zemes grāmatās. 14. gs. 2. pusē zemnieku parādi bija kļuvuši par ikdienišķu parādību. Daudzi nonāca parādu verdzībā un kļuva par dreļļiem.

5. Jautājumi atkārtošanai 4. Kurā gadā notika zemnieku brīvlaišana? Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem. 1818. gadā Kurzemē, bet 1819. gadā Vidzemē notika zemnieku brīvlaišana. 1849. gadā tika pieņemts likums, kas ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā notika brīvlaišana arī Latgalē. Visā 19.gs. laikā un 20.gs. sākumā, līdz pat 1. pasaules karam, Latvijas likteņus noteica cariskās Krievijas un vietējās pārsvarā vācu, lielo zemes īpašnieku izveidotās pārvaldes institūcijas (landtāgi).

6. Jautājumi atkārtošanai 5. Kādu labumu zemniekam deva trīs lauku sistēmas ieviešana? Tas nodrošināja divas ražas viena gada laikā, samazinot neražas un badu.

7. Jautājumi atkārtošanai 6. Kas veidoja Latvijas materiālo un garīgo kultūru Livonijas periodā? Livonijas periodā Latvijas materiālo un garīgo kultūru veidoja vietējo iedzīvotāju – latviešu un igauņu jeb nevācu kultūra un viduslaiku vācu kultūra. Šo kultūru attīstību 16. gs. būtiski ietekmēja reformācija.

8. Jautājumi atkārtošanai 7. Kādas bija izglītības iegūšanas iespējas viduslaikos? Agrajos viduslaikos kā vienīgie izglītības centri, kuros mācījās nākamie garīdznieki un mūki, pastāvēja klosteri un domskolas.

9. Jautājumi atkārtošanai 8. Kā attīstījās skolas viduslaikos? Pieaugot sabiedrības vajadzībām pēc izglītotiem cilvēkiem – kompetentiem valdnieku padomdevējiem, juristiem, akadēmiski izglītotiem garīdzniekiem un mediķiem, radās arī nepieciešamība pēc jauna veida skolām. Pirmās universitātes izveidojās 12. gadsimtā Boloņā (Itālijā) un Parīzē (Francijā). Boloņas Universitāte kļuva par juridiskās, bet Parīzes– par teoloģiskās izglītības centru. Jau pirms 1200. gada pēc Parīzes Universitātes parauga tika izveidota Oksforda un Kembridžas Universitāte Anglijā, kā arī universitātes Padujā un Neapolē (Itālijā) un Salamankā (Spānijā). 15. gs. beigās Rietumeiropā jau bija 65 universitātes.

10. Jautājumi atkārtošanai 9. Kas ir sholastika? Sholastika - reliģiska filozofija, kas attīstījās viduslaiku klosteru skolās un universitātēs. Dažkārt to mēdz dēvēt par viduslaiku zinātni. Tās galvenais mērķis ir kristīgās ticības dogmu apoloģija un sistematizācija. Sholastikas īpatnība saistīta ar to, ka tā centās atklāt nevis ko jaunu, bet skaidrot un sistematizēt to, kas bija pamatā kristīgajai ticībai

11. Viduslaiku kultūra un māksla Viduslaiki ir vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem. Eiropā to ievadīja Romas impērijas sabrukums 5. gadsimtā, Latvijā - Krusta kari 12. gadsimtā. Rietumeiropā to noslēdza Eiropas aizjūru ekspansija un Renesanse 15. gadsimtā, Latvijā - Livonijas konfederācijas sabrukums 16. gadsimtā. Līdz ar to Viduslaiki aptver samērā ilgstošu Eiropas vēstures posmu - vairāk nekā tūkstoš gadu. Šajā laika posmā Eiropa sasniegusi dažādas, kvalitatīvi atšķirīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības pakāpes. Tādēļ Viduslaikus pieņemts dalīt vairākos, parasti trijos periodos - Agrīnie viduslaiki (400.g.-700g.), Vidējie viduslaiki (700.g.-1200.g.), Vēlīnie viduslaiki (1200.g.-1500.g.). Konkrētās šo periodu laika robežas ir nosacītas un dažādos darbos tās var būt arī atšķirīgas.

12. Viduslaiku kultūra un māksla Eiropas viduslaiku sabiedrības pirmsākumi vērojami pēc tam kad pārstāja eksistēt Rietumroma. Eiropā sāka veidoties pilnīgi jauna sabiedrība. Tie vairs nebija arī pusmežonīgie ģermāņi, kas vezumos, jāšus uz zirgiem vai kājām ar nedaudzām apģērba un mājsaimniecības piederumu paunām, ieradās no Pārreinas mežainajiem un purvainajiem apvidiem Gallijā vai Spānijā. Šeit viņi atrada pilsētas ar pirtīm, tualetēm un teātriem, bruģētām ielām un ceļiem, kas savienoja pilsētas un apvidus. Šeit bija arī organizēta pilsētu un provinču administrācija, kas uzturēja kārtību, ievāca nodokļus, iztiesāja strīdus. Lauku apvidos dominēja villu saimniecība, kas piederēja romanizētai lauku aristokrātijai un, kur zemes apstrādei tika izmantots plašs darbarīku klāsts.

13. Viduslaiku kultūra un māksla Arī ģermāņi jau sen bija kļuvuši par zemkopju ciltīm ar vairāk vai mazāk pastāvīgu dzīves vietu. Tādēļ ierodoties bijušās Romas impērijas teritorijās viņi ne vienmēr grāva un laupīja, bet pat ja apmetās padzīto saimnieku vietās, centās saglabāt un izmantot šeit atrasto mantu, mainoties un piemērojoties jaunatklātajai videi pakāpeniski arī paši. * Ģermāņi Romas impērijas laikā acīmredzot bijusi viena no lielākajām, ja ne pati lielākā barbaru tautu grupa.

14. Viduslaiku kultūra un māksla Vidējie viduslaiki Viduslaiku arhitektūra un māksla; reliģiskie un laicīgie elementi viduslaiku Rietumeiropas kultūrā Tas, ko viduslaikos saprata ar "brīvajām mākslām" (gramatika, retorika, loģika, aritmētika, mūzika) mūsdienās tiek uztvertas kā zinātnes sastāvdaļa (arī mūzika tika uztverta matemātiski: mūziku veido skaitļu likumi un tā darbojas saskaņā ar tiem). Viduslaikos mākslā dominēja reliģisks raksturs, baznīcas mūzika un glezniecība. Sadzīves mūzika un tēlotājmāksla tika pielīdzinātas amatniecībai. Brīvās mākslas balstījās uz teorētiskās bāzes, bet mehāniskajās dominē amatnieka veiklība, apstrādājot noteiktu materiāla veidu, padarot to praktiski lietojamu.

15. Viduslaiku kultūra un māksla Vidējie viduslaiki Arhitekts savā darbā balstās uz ģeometriju, kas ir gan projekta teorētiskā bāze, gan praktiskās darbības pamats. Daudzi lielākie viduslaiku arhitekti bija vienlaicīgi arī teorētiķi. Arhitektūrai ir 3 aspekti: dispositio, constructio, venustas (plānošana, celtniecība, daiļums). Tēlotājmāksla un tēlniecība bija pakļautas arhitektūrai. Skaista forma kalpoja kādam konkrētam mērķim, funkcijai. Mākslas uzdevums - panākt noteiktu iedarbību. Mākslas darbs bija virzīts uz noteikta mērķa - reliģiska, morāla, politiska - sasniegšanu. Forma bija pakārtota idejai. Estētiskā un saturiskā vērtība nebija šķiramas (dominēja simbolisms); tīra forma bez satura un otrādi nepastāvēja. Sevišķi uzplauka sakrālā arhitektūra.

16. Viduslaiku kultūra un māksla Vidējie viduslaiki Katedrāle ir bīskapa baznīca un tāpēc arī pilsētas baznīca. Katedrāļu būvniecība ir cieši saistīta ar pilsētu attīstību. Par aizsācēju var uzskatīt Sen Denī abatu Sužēru (1081-1151), kurš uzsāka lielus abatijas pārbūves darbus, veidojot tur katedrāli. Viņš centās jaunajā celtnē apvienot romāņu stilu ar ģermāņu tradīcijām - tā radās gotika. Jaunums bija celtnes plašums un atvērtība, apgleznotie "mirdzošie" logi, mozaīkas, skulptūras kā atsevišķi rotājošie elementi.

17. Viduslaiku kultūra un māksla

18. Viduslaiku kultūra un māksla Bīskapi sāka sacensties, kura rezidence būs greznāka un grandiozāka, un visvairāk paudīs baznīcas varenību. Visbeidzot, katra katedrāle liecināja par visas pilsētas labklājību; tā bija pilsoņu lepnums, kuras celtniecībā piedalījās visi. Mākslas darbu radīšanas procesa intensifikāciju veicināja mecenātisms, kas pieauga līdz ar vispārējo labklājību. Reliģijas iespaidā mākslā formas tika attēlotas nevis tādas, kādas tās bija, bet gan tādas, kādām tām vajadzēja būt. Viduslaiku sabiedrība neuzskatīja māksliniekus par īpašu fenomenu - tie bija tikai vieni no daudzajiem amatniekiem, kas darbojās savās cunftēs. Tikai XIV gs. tēlnieki, gleznotāji un juvelieri sāka nodalīties no celtnieku cunftēm un veidot pilsētās paši savas darbnīcas. Nodalījās "oficiālā" māksla, par kuru maksāja un kuru atbalstīja varas struktūras, un "tautas" māksla (lietišķā mūzika, mīlas lirika, teātra izrādes).

19. Viduslaiku kultūra un māksla

20. Viduslaiku kultūra un māksla gotiskās tradīcijas

21. Uzdevumi darbam! • Izpētīt, kas sekmēja jaunu pilsētu rašanos un attīstību viduslaikos? • Kādas bija pilsētu tiesības privilēģijas?

22. Izmantotā literatūra http://www.atlants.lv/prezentacija/viduslaiku-universitate/847842/ http://lv.wikipedia.org/wiki/Sholastika