Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums

1. Ekonomikas ministrijas plānotās aktivitātes NAP uzdevumu īstenošanai«Nacionālā industriālā politika»

2. Eksporta pieaugumu nosaka konkurētspējas kāpums Preču eksports uz ES27 valstīm* pieaugums pret iepriekšējo periodu, % AVOTS: EKONOMIKAS MINISTRIJA

3. Darbaspēka trūkums var kļūt par izaugsmi bremzējošu faktoru Bezdarba līmenis 2007 - 6,1% Bezdarba līmenis 2020 - 6,4% Bezdarba līmenis 2010 - 19% • Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki.

4. Darba tirgu ietekmē iedzīvotāju novecošanās • Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus

5. Publiskās un uzņēmējdarbības infrastruktūra ir pietiekoša, bet ar zemu kvalitāti • Industriālajām teritorijām ir vairāki būtiski trūkumi: • nepilnīgas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, gāze, nepietiekamas elektroenerģijas jaudas, interneta pieejamība u.tml.) • nesakārtoti pievadceļi

6. Latvijas Nacionālā industriālā politika • Mērķis: veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai • Sasniedzamie politikas rezultatīvie rādītāji: • apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir 40% • apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20% (2011.gadā – 14,1%, 2015.gadā – 16,7%) • ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (2011.gadā – 0,7%, 2015.gadā – 1,0%)

7. Galvenie funkcionālie izaicinājumi • Darba tirgus • Sabiedrības novecošanas un emigrācija • Darba spēka zināšanu un prasmju neatbilstība darba tirgum • Neatbilstošs (kvalitatīvi un kvantitatīvi) profesionālās izglītības piedāvājums • Zemo algu priekšrocības zudums vidējā termiņā • Produktu tirgus • Industriālās infrastruktūras trūkumi un industriālo telpu tirgus neesamība ārpus Rīgas reģiona • Neatbilstoša inovācijas sniegums īpaši piedāvājuma pusē/ ikdienas prakse ir veikt produkta izstrādi pašā uzņēmumā • Nepietiekama integrācija pasaules globālās piegādes ķēdēs • Finanšu tirgus • Nepietiekoši attīstīti un pieejami banku sektoram alternatīvie instrumenti • Konservatīva banku kreditēšanas (riska uzņemšanās) politika

8. Būtiskākie Latvijas uzņēmumu šķēršļi

9. Valsts atbalsta pamatprincipi 2014.-2020.gadam • Neizvēlēties «uzvarētājus» vai prioritārās nozares, bet gan produktus/tirgus nišas ar augstāku ienesīgumu (rentabilitāti) • Identificēt tirgus/valdības kļūdas un tās koriģēt • Samazināt riskus privāto investīciju aizvietošanai/izspiešanai • Sadarbība un dialogs ar nozaru asociācijām (Dialogs 2.0)

10. . Publiskais finansējums EM pārziņā esošajām aktivitātēm plānošanas periodos

11. Darba spēka prasmju paaugstināšana atbilstoši darba devēju vajadzībām • Sadarbība ar IZM un LM: Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumi: • profesionālās un augstākās izglītības apmācību programmu elastība un atbilstība darba devēju prasībām • prakses vietas nodrošināšanas risinājums, karjeras atbalsta pakalpojumi jauniešiem Labklājības ministrijas uzdevums: • izstrādāt darba spēka prasmju un zināšanu attīstības risinājumu – uzsvars uz darbinieku apmācībām pie darba devēja un pieaugušo izglītības risinājumiem Ekonomikas ministrija • Darbība: partnerībā organizētas nodarbināto apmācības (ESF: 5,25 milj.LVL) Ar mērķi sniegt atbalstu komersantiem nodarbināto apmācībā, kad tiek ieviestas nozīmīgas investīcijas, nepieciešams atbalsts uzņēmuma pārvaldības uzlabošanā (t.sk., IT risinājumi, eksporta prasmes)

12. Finanšu pieejamība • Tirgus nepilnību analīze balstīta uz: • makro un mikro ekonomiskās vides/rādītāju izvērtējumu • finanšu institūciju un ekspertu viedokļiem • Finansējuma pieejamības instrumenti: • aizdevumu instrumenti uzņēmējdarbības uzsākšanai; • mikrokreditēšana; • sēklas un riska investīcijas komersantu darbības paplašināšanai • aizdevumi ātri augošiem komersantiem (mezanīna aizdevumi) • aizdevumu, nodrošinājuma un līzinga garantijas • eksporta darījumu kredīti un garantijas • Finansējums: ERAF: 75 milj.LVL (kopā 100 milj.LVL)

13. Investīciju veicināšana apstrādes rūpniecībā • Nepilnības: • modernu industriālo telpu un teritoriju trūkums • publiskā infrastruktūras pieslēgumu izmaksas ir nesamērīgas ar plānotajām investīcijām (dominē nelielas investīcijas MVU sektorā) • ilgstošs teritoriju plānošanas/būvniecības saskaņošanas process • Nepieciešams nodrošināt integrētu pieeju sadarbībā ar VARAM un ZM valsts un pašvaldību atbalsta sniegšanā infrastruktūras uzlabošanai • Ekonomikas ministrijas pasākumi: granti industriālo pieslēgumu izbūvei, esošo industriālo pieslēgumu sakārtošanai, jaudas palielināšanai, industriālo teritoriju, telpu modernizācijai vai izveidei (ERAF: 36,55 milj.LVL)

14. Inovācijas kapacitātes paaugstināšana • Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumi: • izstrādāts valsts atbalsta mehānisms zinātnisko organizāciju finansēšanai ar mērķi veicināt komersantu pieprasījumu pēc jaunu produktu/tehnoloģiju izstrādes zinātnes sektorā • precizēts zinātniskās infrastruktūras finansēšanas/izmantošanas modelis, kas veicina zinātnes un komersantu ciešāku sadarbību • IZM kopā ar EM izstrādā Viedās specializācijas (smartspecialization) stratēģiju • Ekonomikas ministrijas pasākumi: • jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – kompetences centri, inovāciju vaučeri, tehnoloģiju pārneses pilnveidošana (ERAF: 62 milj.LVL) • inkubācijas pakalpojumi (t.sk. pirmsinkubācija) Finansējums NAP nav paredzēts (ESF: 30 milj.LVL)

15. Ārējo tirgu apguve • Nepilnība: Zems eksporta īpatsvars no IKP • Darbība: • Atbalsts ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu tiešo investīciju veicināšanai (ERAF: 15milj.LVL) • Klasteru iniciatīvas, lai sekmētu komersantu konkurētspējas celšanu un eksporta apjomu palielināšanu (ERAF: 3,4 milj.LVL) • Latvijas kā starptautiskā un vietējā tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšana (ERAF: 20 milj.LVL)

16. Energoresursu izmaksu samazināšana • Tiek izstrādāta Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 (marts) • Nepieciešams izstrādāt pašvaldību energoplānusatbilstoši EM izstrādātai metodikai (maijs) • Darbība: • rūpniecības uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi un energoresursu patēriņa samazināšana (ERAF: 22,95 milj.LVL) • daudzdzīvokļu ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšana (ERAF: 50 milj.LVL) • publisko (valsts un pašvaldību) ēku energoefektivitātes pasākumi (ERAF: 117,23 milj.LVL)   • siltumavotu rekonstrukcija un būvniecība (KF: 37,5 milj.LVL ) • pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija un būvniecība (KF: 37,5 milj.LVL)

17. Paldies par uzmanību! Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

18. Globālie izaicinājumi • Zems produktivitātes līmenis tautsaimniecībā, jo īpaši apstrādes rūpniecībā • Ekonomikā dominē zemo un vidēji-zemo tehnoloģiju nozares (pārsniedz 80% no apstrādes rūpniecības) • Ekonomikas transformācija no «uz resursiem balstītas ekonomikas: uz «inovatīvu ekonomiku» (tiek zaudēta zemo algu priekšrocība) Ietekmējošie globālie spēki • Ražošanas faktoru un starptautiskā finanšu kapitāla pieaugošā mobilitāte • Pasaulē pieaugošs pieprasījums pēc kapitāla un augsti kvalificēta darba spēka • Jauni industriālo valstu parādīšanās pasaules valstu konkurencē, kurām ir lielas lētā darba spēka priekšrocības

19. Produktivitāte apstrādes rūpniecībā Latvijā un ES 2020 50% no ES vidējā līmeņa Produktivitāte apstrādes rūpniecībā - Pievienotā vērtība uz 1 strādājošo faktiskajās cenās tūkst. eiro 2012 40% no ES vidējā līmeņa