1 / 12

Olga Stifijenko

ARGUMENTĀCIJAS TEORIJA. Olga Stifijenko. Argumentācijas vēsture.

hye
Download Presentation

Olga Stifijenko

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. ARGUMENTĀCIJAS TEORIJA Olga Stifijenko "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  2. Argumentācijas vēsture • Argumentācijas teorija sāka pakāpeniski attīstīties vēl senatnē (VII—II gs.p.m.ē), kad sākas attīstīties zinātne loģika, kura studē likumus un pareizas domāšanas operācijas.Kopā ar loģiku sāka veidoties argumentācijas teorija. • Senā Grieķijā bija izcili cilvēki, ka, Sokrāts, Platons un citi, kuri attīstīja argumentācijas problēmas oratora mākslas teorijas ietvaros, vai retorikā. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  3. Pašlaik var runāt par argumentācijas jaunas teorijas tapšanu, kas sastāvno zinātēm, kā: • loģika, • metodoloģija, • filozofijas zinātne, • filozofiska hermeneitika, • sociāla psihologija, • lingvistika uc.. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  4. Jaunas idejas argumentācijas teorijas attīstībā, galveno un svarīgo lomu nospēlēja: • H. Pereļmana, • G. Džonstona, • F. Van Jemerena, • R. Grootendorsta darbi. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  5. Argumentācijas teorijā centrālais jēdziens ir: argumentācijas veids un tās dibināšana, argumentācijas stils, argumentācijas konteksts, argumentācijas dalībnieka pozīcija, disonanse un pozīciju konsonanse, strīds (polemika un diskusija) un dialogs, patiesība un vērtība argumentācijā, argumentācija un pierādījums u.c.. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  6. Argumentācija ir vārdiska darbība. Argumentācijā cilvēki izmanto vārdus un teikumus, lai pārspriestu, paziņotu vai noliegtu un tā tālāk. Argumenti izpilda fundamenta funkcijas, uz kāveidojas argumentācija. Argumentācijas mērķis pastāv tajā, lai attaisnotu redzes skatījumu vai atspēkotu jebkura pretinieka uzskatus. Tēzes, domas, argumenti + terminoloģija = argumentācija "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  7. Argumentācija sākas ar 4 principiem: 1) Ārējais princips: Argumentācijā ir nepieciešama redzes viedoklis un opozīcijas viedoklis. Argumentācijas procesā koncentrējas uz ārējiem apstākļiem, nevis uz cilvēku psiholoģiskam emocijām. • Socializācijas princips: Argumenti – ir cilvēku viedokļu izteiksmes process. Ir svarīgi apstiprināt strīdnieka ar argumentiem. Divi cilvēki mēģina saņemt apstiprinājumu argumentācijā. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  8. Funkcionizācijas princips: Argumentācijai ir pārvaldes funkcija, kur risinās domstarpības lēmumu pieņemšanā. • Dialektu princips: Argumentācija eksistē tikai tad, kad Jūs varat izmantot argumentus, un tie argumenti var palīdzēt Jums strīdā pret citu cilvēku. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  9. Eksistē dažādas argumentācijas veidi: Runa, lekcija, pārrunas, ziņojums. Argumentu sniedzējs – argumentu saņēmējs. Vienvirziena rakstura shēma. Argumentu sniedzējs ir aktīvs, bet argumentu saņēmējs ir pasīvs. Strīds. Ir procedūrā, kurā viens pierada, ka doma ir pareiza, bet otrs pierāda, ka tā ir kļūdaina. Strīds ir savas tēzes, savas domas aizstāvēšana. Diskusija. Diskusiju bieži saista ar strīdu un polemiku. Bet vairāki autori raksta, ka cilvēkus diskusija savieno, kas raksturo tieši diskusijas organizētību, kolektīvismu, un katra tēzes apspriešana (vai tēze ir patiesa, vai kļūdaina). Polemika. Polemika ir domu konflikts, kas pieaug līdz pat pretrunām. Publisks strīds, kurā krasi atšķirīgi uzskati par kādu jautājumu. Polemikai ir politiskais, zinātniskais strīda raksturs. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  10. Preses pētījums „Neiecietības izpausmes un iecietības veicināšana Latvijā” 2005.-2009.g. Ķildu dialogsAutori Ilze Šūlmane un Sergejs Kruks. Spriežot pēc mediju publikācijām, lielāka diskursīvā spriedze saglabājas latviešu un krievu attiecībās, kas ir iestrēgušas ķildu dialoga stadijā. Tiek secināts: Oratoru mērķis ķildu dialogā ir ietekmēt «savu» grupu darboties noteiktā veidā, saskaņā ar organizētās grupas nostāju vai uztvertām prasībām. Ķildas dalībnieku mērķis ir verbāli «iekaustīt» oponentu, ja ir iespējams, tad arī pazemot un sagraut viņu. Argumentācijas stadijā abām pusēm ir stūrgalvīga, «bērnišķīga» attieksme. Ķildas īstais uzdevums ir dziļi apslēpto emociju izlādēšana, lai agrāk nepaustās jūtas būtu iespējams demonstrēt atklāti. Reizēm tas ir niknums vai želošanās par sevi, kā pamatā ir vēlme pievērst sev uzmanību. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  11. Ķildu dialogā, ļauj pusēm brīvi paust savus viedokļus, iepazīstināt oponentu ar savām dziļākajām rūpēm un bailēm. Vērtējot presi argumentācijas teorijasietvaros, secinām, ka tā joprojām kultivē aizspriedumus pret pretējo pusi. Aizspriedums šajā kontekstā nozīmē nespēju paskatīties uz problēmas otru pusi, ieklausīties oponentā un runāt ar viņu. Nobeigumā, “fanātiķim” nav iespējams kaut ko pierādīt, jo viņš neuztver sevi kā diskusijas dalībnieku, viņš tikai cenšas pievērst oponentu «savai ticībai» vai lietot sev ierastos un iemācītos argumentus. "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

  12. Paldies! "Teorētiskās bāze maģistra darba izstrādei" Prāga - 2009.05.15

More Related