ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS Administratīvais process iestāžu darbībā 18.-20 . lekcijas Nikolajs Ozoliņš Nikolajs Ozoliņš

tieši augstākā iestādē • Ja persona vēlas, un tas var izrietēt no jautājuma steidzamas risināšanas nepieciešamības, • tā apstrīdēšanas iesniegumu var iesniegt tieši augstākā iestādē. Nikolajs Ozoliņš

Par augstāku iestādi • Administratīvā akta apstrīdēšanas iespējamība un nepieciešamība ir atkarīga no valsts pārvaldes hierarhiskās organizācijas, • proti, no tā, vai administratīvā akta izdevējiestādei ir augstāka iestāde, ja vien likumdevējs nav noteicis, ka sākotnējais administratīvais akts bez apstrīdēšanas augstākā iestādē uzreiz ir pārsūdzams tiesā. Nikolajs Ozoliņš

Iestāde • Iestāde administratīvajā procesā ir institūcija vai persona, ciktāl tā ir pilnvarota pieņemt lēmumus vai veikt darbības, kuras rada administratīvos aktus. Nikolajs Ozoliņš

Iestādes rīcība • Administratīvo aktu izdošana • Faktiskā rīcība • Uzziņa Nikolajs Ozoliņš

Faktiskā rīcība • 89.pants. Iestādes faktiskās rīcības jēdziens Faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums Nikolajs Ozoliņš

Faktiskā rīcība. • Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. • Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība. Nikolajs Ozoliņš

Iestādes bezdarbība • Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa. Nikolajs Ozoliņš

Uzziņa • Uzziņa par savām tiesībām • Privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk – uzziņa). • Iesniegumu par uzziņu iesniedz iestādē, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības. APL 98.pants Nikolajs Ozoliņš

Iestādes tiesības pieņemt individuālos lēmumus • Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmo daļu iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. • Savukārt saskaņā ar minētās normas otro daļu augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. • Atšķirībā no pārvaldes organizācijas tiesībām administratīvajā procesā izšķirošas ir subjekta tiesības būt apveltītam ar publisko varu pieņemt individuālus lēmumus. Nikolajs Ozoliņš

Valsts pārvaldes hierarhija • Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā, kur iespējams identificēt katras publisko tiesību personas vietu kopējā sistēmā. • Ar valsts pārvaldes iestāžu hierarhisko sistēmu visbiežāk saprot visu valsts pārvaldes iestāžu padotību Ministru kabinetam atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 58.pantam. • Savukārt šīs hierarhiskās sistēmas organizācija konkretizēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nosaka gan tiešās, gan arī pastarpinātās valsts pārvaldes institucionālo un funkcionālo struktūru. Nikolajs Ozoliņš

Pakļautība un pārraudzība • Atkarībā no valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu rakstura, to veikšanas efektivitātes un tiesiskuma nodrošināšanas iespējām šo struktūru (padotību) īsteno pakļautības vai pārraudzības formā. • Pakļautība ir stingrākā padotības forma un tā nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. • Savukārt pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Nikolajs Ozoliņš

Gan pakļautībā, gan pārraudzībā • Turklāt jāakcentē tas, ka viena iestāde vienlaikus var atrasties gan citas iestādes pakļautībā (piemēram, ja tā darbojas kā šīs iestādes izpildinstitūcija), gan arī var būt tās vai citas iestādes pārraudzībā (ja tā darbojas savas autonomās kompetences ietvaros), kā arī var atrasties vairāku iestāžu padotībā institucionāli un funkcionāli. Nikolajs Ozoliņš

Piemēram • bāriņtiesas kā pašvaldību iestādes iekļaujas pašvaldības administrācijā, savukārt vienlaikus ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošas iestādes; • ministrijas kā centrālās valsts pārvaldes iestādes institucionāli ir padotas Ministru kabinetam, bet funkcionāli atrodas Valsts civildienesta pārvaldes pārraudzībā, • Iepirkumu uzraudzības biroja, kā arī dažādu citu kontroles un uzraudzības, specializētu institūciju pārraudzībā. Nikolajs Ozoliņš

Privātpersona kā iestāde • Īpaši jāakcentē, ka arī privātpersona var būt iestāde gan pārvaldes organizācijas tiesībās, gan arī administratīvajā procesā, • ja tai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļu ir deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu veikšana. Nikolajs Ozoliņš

Piemēram • šādas privātas personas ir plānošanas reģionuizpildinstitūcijas, kas šobrīd visos reģionos, izņemot Zemgales reģionu, ir biedrības un nodibinājumi, un saskaņā ar deleģēšanas līgumiem pilda pārvaldes uzdevumus. • šāda privāta persona saskaņā ar ārējā normatīvā aktā, publiskas personas izdotā ārējā normatīvā aktā vai deleģēšanas līgumā noteikto iekļaujas vienotā valsts pārvaldes sistēmā, proti, atrodas pilnvarotāja pakļautībā vai pārraudzībā Nikolajs Ozoliņš

Augstākā iestāde • Attiecībā uz augstāku iestādi administratīvajā procesā tas ir būtiski, jo pilnvarotāja iestāde ir augstāka iestāde, līdz ar to – apstrīdēšanas iestāde, ja vien likums tieši nenosaka citādi. Nikolajs Ozoliņš

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS