Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē

1. Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē Studiju kurss: Jaunā un ģenētiski modificētā pārtika ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2007. gada marts

2. ĢM PĀRTIKAS IZMANTOŠANAS RISKA ANALĪZE • Tēmu apgūstot paredzēts: • iepazīties ar ES valstu iedzīvotāju attieksmi pret ĢM pārtiku un ĢM augu audzēšanu; • saturiski aktualizēt bīstamības, varbūtības un riska jēdzienu saistību; • atsvaidzināt zināšanas par riska analīzes galvenajiem posmiem: • riska vērtēšanu, • riska vadību, • riska paziņošanu. • gūt priekšstatu par galvenajiem riska veidiem, kas saistīti ar ĢM pārtikas un ĢM organismu izmantošanu • bīstamība veselībai, • bīstamība videi, • sociāli-ekonomiskais risks; • noskaidrot būtiskās atbilstības (līdzvērtības) principa pielietojuma iespējas un robežas

3. Eiropiešu ieskati par ĢM pārtiku • Eirobarometrs 2001 (www.europa.eu.int) • Vai ĢM pārtika ir bīstama ? jā(56.5%), nezina (26.5%) • Ja runājam par ĢMO, man jābūt tiesībām izvēlētiesjā (94.6%) • Es gribu zināt vairāk par pārtiku, pirms to ēst • jā (85.9%) • ĢMO var izmantot tikai tad, ja zinātniski pierādīts, ka tie nav kaitīgijā (85.8%)

4. ĢM PĀRTIKA IR BĪSTAMA VESELĪBAI Piekrīt Nepiekrīt +/- Nezina Eirobarometrs, 06.2005

5. EIROPIEŠU ATTIEKSME PRET ĢM AUGU AUDZĒŠANU, LAI PALIELINĀTU PĀRTIKAS DAUDZVEIDĪBU REĢIONĀ Nekad Stingrā kontrolē Izņēmumos Vienmēr Nezina Eirobarometrs, 06.2005

6. Kas ir risks? • Risks (risk):dažāda rakstura zaudējumus nesošs nejaušs notikums vai parādība http://www.politika.lv/index.php?id=14&stp=13 • Risks:nevēlamas iedarbības iespējamība organismā, sistēmā vai (sub) populācijā, kuru noteiktos apstākļos izraisa izraisītāja iedarbība (Joint OECD/IPCS Project on the Harmonisation of Hazard/Health Risk Assessment Terminology, 2003) • Bīstamība (hazard):noteiktos apstākļos izraisītajam piemītoša spēja izraisīt nevēlamu ietekmi uz organismu, sistēmu vai (sub) populāciju, ja šis organisms, sistēma vai (sub) populācija ir pakļautašī izraisītāja vai tā veidoto apstākļu iedarbībai (Joint OECD/IPCS Project on the Harmonisation of Hazard/Health Risk Assessment Terminology, 2003)

7. Riska analīze Riska paziņošana Riska vadība Riska novērtēšana

10. Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā: Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

11. Piesardzības princips (PP) vs.zinātniski pamatots riska novērtējums (RN) • 1. tipa kļūdas: iespēja noraidīt pareizu hipotēzi (kļūdaini negatīvs rezultāts) • 2. tipa kļūdas: iespēja pieņemt nepareizu hipotēzi (kļūdaini pozitīvs rezultāts) PP mēģina novērst pirmā tipa kļūdas, RN mēģina novērst otrā tipa kļūdas.

12. PP definīcija(ciniskā amerikāņu versijā) PPir murgaina Eiropiešu doktrīna, lai radītu tirdzniecības barjeras pret visām precēm, kuras ASV spēj ražot efektīvāk.

13. Eiropas lauksaimniecības problēmu radītais iespaids • Nesen piedzīvotās Eiropas lauksaimniecības problēmas ietver: • mutes un nagu sērgu; • BSE (govju trakumsērgu); • dioksīnus cāļu barībā. • Šīs problēmas ir radījušas sabiedrības neuzticību un atbalstu piesardzības principam. • Piesardzības princips attaisno parasto ASV pārtikas produktu noraidīšanu, neraugoties uz to, ka ASV nav saskārusies ne ar vieno no minētajām eiropiešu problēmām.

14. Zinātniskais pamatojums pārtikas aprites riska analīzē Padomesdirektīva 93/5/EEC par palīdzību Eiropas Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas problēmu zinātniskajā izpētē. Regula (EC) No 178/2002, kas nosaka vispārīgos principus un prasības Pārtikas Likumam, nodibina Eiropas pārtikas drošuma institūciju (European Food Safety Authority, EFSA) un nosaka principus pārtikas drošuma jautājumu risinājumā.

15. EFSA struktūra http://www.efsa.eu.int/about_efsa/structure/

16. EFSA loma riska novērtējuma attīstībā ES Uzlabotas kārtības izveide: riska vadībā un vērtēšanā (darba plāni, laika iedalījums); saprotamība, caurskatāmība; riska paziņošana partneru iesaistīšana riska novērtējuma un vadības sasitība; sadarbība ar valstu kompetentajām institūcijām

17. EFSA riska novērtēšanas struktūra • Zinātniskā padome + 8 zinātniskās komisijas • 156 eksperti • Papildu piesaistītie eksperti (darba grupas) • Ārējās aģentūras • EFSA zinātniskais/vadības/administrācijas personāls • EFSA riska paziņošanas funkcijas

18. Zinātniskā padome • 14 dalībnieki : 8 komisiju vadītāji + 6 • daudznozaru problēmas, kas pārsniedz atsevišķu komisiju kompetences robežas • problēmas, kuras neatbilst nevienas komisijas kompetencei Piemēri: • iedarbības novērtējums (pārtikas ķīmijas līdzekļiem) • salīdzināmas genotoksisko un kancerogēno savienojumu izvērtējums; • jaunie pārtikas riska avoti

19. EFSA-ĢMO komisija Apsvērumi, kurus ņem vērā drošības izvērtējumā: • ĢMO molekulārais raksturojums, ņemot vērā donora un recipienta organisma raksturojumu; • iespējamā iedarbība uz vidi pēc izplatīšanas dabā; • sastāva, drošuma un agronomiskais raksturojums; • gēnu ekspresijas produktu un to metabolītu iespējamais toksiskums un alergēniskums; • ĢM pārtikas un barības uzturvērtības analīze.

20. ĢMO radītā iespējamā riska veidi • risks veselībai • vides risks • sociālais risks • ētiskās problēmas

21. ĢM PĀRTIKAS PROBLĒMAS IESPĒJAMAIS RISKS VESELĪBAI Jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā Esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums Antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā Nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām Jaunu vielu kombināciju parādīšanās ar neparedzētām īpašībām

22. ĢMO IESPĒJAMĀ IEDARBĪBA UZ IMŪNSISTĒMU Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radioraidījumā “Pasaule Darbībā” (World in Action) 1998. gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ĢM kartupeļiem, smazinās to augšnas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, kurā viņš strādāja (Rowett Research Institute). Tomēr divas dienas vēlāk Prof.Džeims (James), šī institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci. Pēc tam Dr. Puštai atlaida no darba. ARPĀDA PUŠTAI GADĪJUMS

23. Būtiskā atbilstība / līdzvērtība (substantial equvivalence) FAO/WHO un OECD ekspertu sanāksmes rekomendēja būtiskās atbilstības (BA) novērtējumu kā svarīgu no ĢMO organismiem iegūtās pārtikas drošuma novērtējuma komponentu. BA nenosaka drošumu absolūtā izteiksmē, bet vērtē vai ĢM pārtika ir tikpat droša kā tās konvencionālā versija. OECD versijā pārtiku uzskata par drošu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās normāla lietošana neizraisīs kaitīgas sekas.

24. ĢM pārtikas drošuma vērtēšana Tieša ĢM un tradicionālās pārtikas salīdzināšana • Identitāte, avots, transformācijas process • Rekominantās DNS raksturojums (stabilitāte, gēnu pārneses iespēja) • Jaunajai DNS atbilstošais proteīna ekspresijas produkts (ietekme uz funkcijām, iespējamais toksiskums un alergenitāte) • Iespējamie blakusefekti saimniekšūnas DNS ekspresijas izmaiņu rezultātā, kas var radīt metabolisma ceļu modifikācijas, būtisko mikro-, makro- un anti-uzturvielu sastāva izmaiņas, endogēno toksisko, alerģijas izraisošo un fizioloģiski aktīvo vielu uzkrāšanos • Ķīmiskais sastāvs • Iespaids uz apstrādi un gatavošanu • ĢM pārtikas izmantošanas apjomi un vieta ikdienā lietojamajā pārtikas sastāvā

25. BA analīzes trūkumi • Sastāva analīzes izmantošanai neparedzētu ģenētiskās modifikācijas blakusefektu atrašanai ir ierobežotas lietošanas iespējas, it īpaši ja jāatrod nezināmas anti-uzturvielas un toksīni • Precīzam izvērtējumam nepieciešama smalkāka molekulārā analīze – DNS sekvenēšana, mRNS spektra noskaidrošana, proteīnu analīze, sekundāro metabolītu daudzveidības noskaidrošana, in vitro toksiskuma pārbaude.

26. Uzturvērtības analīze • Rīsam ar ĢM rezultātā pazeminātu gluteīna koncentrāciju negaidīti konstatēts prolamīnu daudzuma pieaugums, kas parasti vērojams tikai sake raudzēšanas procesā. Šādas izmaiņas tradicionālā sastāva analīze (kopproteīns, aminoskābju profils) neuzrādītu. • „zelta rīsam“ – ksantofīlu negaidīta uzkrāšanās, ko standartanalīzes neuzrādītu.

27. BA process ES tiesību aktos nav detalizēti aprakstīts Vienkārša procedūra minēta regulā par jauno pārtiku (Art 5) BA nosaka, balstoties uz pieejamo un vispāreji atzīto zinātnisko analīzi vai arī uz atzinuma pamata, ko sniedz viena no valsts atbildīgajām institūcijām BA ES tiesību aktos

28. BA trūkumi • BA dati ir izkliedēti pa visu pieteikumu, tie nav koncentrēti vinā nodaļā • sastāva dati par neapstrādātu un apstrādātu produktu, kā arī par pašu apstrādes procesu ir izkliedēta dažādās pieteikuma sadaļās. • Sastāva analīzē nav skaidrs, k;a izmantota GLP. • Graudu analīzes rezultātus attiecina uz apstrādātu produktu • Kukurūzas pieteikumos atrodami tikai dati par apstrādes procesu; • Rapša pieteikumos dati par apstrādātiem produktiem pieejami nepietiekamā apjomā • Faktiski nav datu analīzes par izmantošanas apjomiem

29. BA trūkumi (2) • Statistiskās analīzes metodes apšaubāmas • Analīze netiek veikta visu eksperimentu gaitā • Nav sniegta informācija par metodēm, programmām • Nevar secināt, ka visos gadījumos lietotas atbilstīgas modernas metodes • Būtiskas un nozīmīgas sastāva atšķirības visos pieteikumos • Atšķirības tiek ignorētas, nedodot skaidrojumu vai brīvi izvēloties “normālas” variācijas robežas no literatūras datiem. • Analīzes netiek atkārtotas, tajās neiekļauj pietiekamu savienojumu daudzveidību • lai iegūtu labāku pārskatu par sastāva atbilstību • lai precīzāk noskaidrotu blakusefektu rāšanās briesmas

30. Vides un ekoloģiskais risks • ĢM daļas pārvietošanās un ekspresija citos organismos • ĢM augs kopumā • Bīstamība, kas saistīta ar iedarbību uz citiem organismiem • Rezistences evolūcija kaitēkļu populācijā

31. Bīstamība saistībā ar gēnu plūsmu • Sēklu nejauša izkliede un zaudēšana ĢM augu transporta procesā • Horizontālā gēnu pārnese neseksuāla ceļā no viena organisma uz citu • Putekšņu pārnese uz tā paša auga citām šķirnēm, radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas sugām.

32. Bīstamība sakarā ar ĢM augu • ĢM augs pats var kļūt bīstams videi, ja tā jaunās īpašības uzlabo tā konkurētspēju un piemērotību ekoloģiskajai nišai • Jauniegūtie gēni var uzlabot kādu auga īpašību, kas padara to invazīvāku, palielina iespējamību pāriet savvaļas jeb “nezāļu” formā

33. Bīstamība iedarbībā ar citiem objektiem • Tiek apdraudētas sugas, kas nav ĢM tiešais mērķis • Noderīgās sugas, tai skaitā kaitēkļu dabiskie ienaidnieki; • citi kaitēkļi; • augsnes organismi; • aizsargājamās sugas • biodaudzveidību un sugu daudzveidību veidojošais organismu spektrs

34. Rezistences izveidošanās bīstamība • Kaitēkļu populācijā, kuru paredzēts apkarot ar ĢM auga palīdzību var veidoties rezistence • kukaiņu rezistence pret Bt augiem tiek uzskatīta par nenvēršamu ļaunumu; • vīrusu rezistence ĢM augos līdz šim nav plaši izmantota, taču vīrusi ātri pielāgojas parastās selekcijas ceļā iegūtajās šķirnēs; • sēņu un baktēriju rezistenti ĢM augi pagaidām vēl netiek komercializēti, bet kaitēkļi pielāgojas parastās selekcijas rezult’tā iegūtajām šķirnēm vidēji piecu gadu laikā • erbicīdu rezistentie ĢM augi tiek veidoti, lai atvieglotu cīņu ar nezālēm, taču tās ātri attīsta rezistenci pret herbicīdu iedarbību.

35. Biedējoši fakti • Nemodificēta rapša audzēšana Kanādā tīrā veidā vairs nav iespējama • Rekombinējošu, pret vairākiem herbicīdiem rezistentu augu parādīšanās (gēnu sablīvēšanās) • Sēklas atrodamas augsnē pat 13 gadus pēc izsēšanas, Lielbritānijas lauksaimniecības ministrija aizliedz stādīt rapsi agrākajos ĢM rapša izmēģinājumu lauciņos • Krustošanās gadījumi pat 26 km attālumā no ĢM augu augšanas vietas; • Krustošanās biežums nav lineāri atkarīgs no attāluma • ASV atrasts būtisks nemodificēto graudu piesārņojums ar modificētajiem • "Starlink"-kukurūza ASV atrasta 12% kontrolēto paraugu un pat starp Meksikā augošām savvaļas sugām trīs gadus pēc aizlieguma to izmantot un pēc izņemšanas no tirgus.

36. ĢMO brīvas zonas un reģioni • Desmit ES reģionu valdības vēlas kļūt par ĢMO brīvām zonām. • Aquitaine, Basque Country, Limousin, Marche, Salzburg, Schleswig-Holstein, Thrace-Rodopi, Tuscany, Upper-Austria, Wales • Simtiem municipalitāšu un rajonu ES ir paziņojuši sevi par “ĢMO brīvām zonām” • Zemnieki brīvprātīgi paraksta līgumus nelietot ĢMO augus • EK nepiekrīt valstu vai autonomiju tiesībām aizliegt ĢMO audzēšanu, piekrītot, ka veidojot “ĢMO brīvas zonas” • var būt tikai brīvprātīgas vienošanās. • Karintijas (Austrija) reģionālās valdības izveidotais ĢMO-piesardzības likums, kas faktiski aizliedza ĢMO audzēšanu līdz ar nemodificētām šķirnēm, netika atzīts EK

37. Sociāli – ekonomiskais risks: ĢM pārtika ir slikta tāpēc, ka tā: 1. palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem 2. veicina monopolu veidošanos 3. apdraud investoru naudu 4. neatrisina bada problēmas 5. apdraud patērētāju intereses un tiesības

38. Papildu riska faktori: • Ilgs laiks no zinātniskās izstrādes līdz ieviešanai • Ļoti stingri valsts kontroles un regulācijas pasākumi • Intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas

39. Ētiskas dabas iebildumi – ĢM pārtika ir slikta tāpēc, ka tā: 1. ir pret Dieva gribu 2. tiek radīta ar tehnoloģiju, kurai līdzīgas nav bijis 3. pārkāpj sugu robežas 4. izmanto vairošanu bez seksa 5. izjauc dabas kopību un skaistumu 6. dara pāri just spējīgām dzīvām būtnēm

40. Gēnu inženierija – ĢMO iegūšanas pamats “ noved cilvēci jomā, kas pieder vienīgi un tikai Dievam” - princis Čārlzs

41. Iebildumi no ētikas viedokļa Nespēlēt Dieva lomu Pretarguments: Dievs grib, lai mēs ražotu ĢM pārtiku, radītu augsti tehnoloģisku medicīnu

42. Iebildumi no ētikas viedokļa Nebijusi tehnoloģija Pretarguments: lauksaimniecība

43. Iebildumi no ētikas viedokļa Sugu robežu pārkāpšana Pretarguments: • mūļi • kviešu hibrīdi

44. Iebildumi no ētikas viedokļa Neseksuāla vairošanās Pretarguments: • meristēmu kultūras • spraudeņi

45. Iebildumi no ētikas viedokļa Dabas līdzsvara, skaistuma un veseluma apdraudējums Pretarguments: civilizācija

46. Iebildumi no ētikas viedokļa Nepostīsim dabu ! Pretarguments: teorija un prakse

47. Iebildumi no ētikas viedokļa Nedarīsim pāri just spējīgiem organismiem Pretarguments: kā ar gaļas ēdājiem ?

48. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO 1998. g. karikatūra, “Aug bažas par ģenētiski modificētajiem organismiem…”

49. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO 1802. g. karikatūra, kas izsmej vakcinēšanu “Govju bakas –vai – jaunās potes brīnišķīgā iedarbība !”

50. ĢMO izmantošanas atļauja ES un dalībvalstīs Firma iesniedz datus, dalībvalsts institūcija tos analizē, var pieprasīt papildinformāciju ĢMO pieteikums dalībvalstij Vajadzīgs tikai audzēšanai, par pārtiku un barību atdzinumu sniedz EFSA, dalībvalstis var komentēt Novērtējums nacionālajā institūcijā EFSA novērtējums & ieteikums EFSA ĢMO zinātniskā komisija Komisija iesaka dot vai nedot atļauju Komisijas ieteikums Ja kvalificēts vairākums akceptē komisijas ieteikumu, tiek pieņemts lēmums. Ja kvalificēta vairākuma nav – jautājumu nodod Ministru Padomei. Balsošana Pastāvīgajā komitejā Ja kvalificēts vairākums neatbalsta komisijas ieteikumu, atļaujas saņemšana nav iespējama. Ja kvalificēts vairākums pieprasījumu nenoraida, EK var lemt pat pret vienkārša vairākuma gribu. Balsošana Ministru Padomē Komisijas piekrišana Par atļaujas saņemšanu firmu informē valsts, kas saņēma pieteikumu