840 likes | 2.82k Views
Kurzemes Zemgales hercogiste 1561.-1795.g. Izstrādāja:Ventspils tehnikuma vēstures skolotāja M.Dāvida.
E N D
Kurzemes Zemgales hercogiste1561.-1795.g. Izstrādāja:Ventspils tehnikuma vēstures skolotāja M.Dāvida
Livonijas kara sākumā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561.g. noslēdza līgumu ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti Sigismundu II Augustu par ordeņa zemju pāriešanu viņa protektorātā Sigismunds II Augusts
Kurzemes Zemgales hercogiste kļūst par Polijas un Lietuvas vasaļvalsti, kura militāri un ārpolitiski bija ar to saistīta, bet politiski un saimnieciski bija patstāvīga.
Gothardam Ketleram piešķir lēņa tiesības un viņš kļūst par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu.
Pārvalde Kurzemes Zemgales hercogistē atradās divu dinastiju rokās: • Ketleru dinastija (1562.g.-1737.g.) • Bīronu dinastija (1737.g. – 1795.g.)
Kurzemes Zemgales hercogistes pārvaldes tiesiski normatīvā bāze • 1570.g. Gotharda privilēģija; • 1617.g. Valdības formula; • 1617.g. Kurzemes statūti.
Pārvalde • 1569.gadā apvienojoties Polijas karalistei un Lietuvas dižkunigaitijai izveidojās Žečpospolitas valsts.
Gothards Ketlers hercogisti atstāja mantojumā abiem saviem dēliem: Kurzemi - Vilhelmam Zemgali un Sēliju - Frīdriham
1617.gadā hercogiste atkal tika apvienota, Vilhelmam, pēc ilgstoša konflikta ar vācu muižniecību, atņemot varu pār Kurzemi. Hercogiste nonāca viņa brāļa Frīdriha rokās.
Kurzemes Zemgales hercogiste Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā
Hercogam Frīdriham bērnu nebija, tāpēc par savu mantinieku viņš iecēla sava brāļa Vilhelma dēlu Jēkabu (1642-1682).
Saimnieciskā politika Hercogs Jēkabs savā saimnieciskajā darbībā sekoja merkantilisma teorijai, uzskatot, ka saimniecības attīstības pamatā ir naudas uzkrāšana. • Merkantilisma politikai bija raksturīga vietējās rūpniecības attīstīšana, preču eksports un izejvielu imports.
16.gs. beigās radās pirmie valsts uzņēmumi, bet to masveida dibināšana izvērsās tieši hercoga Jēkaba laikā: • Kuģu būvētavas Ventspilī, Kuldīgā un Liepājā
Dibināja manufaktūras: • dzelzs cepļi, naglu un enkuru kaltuves, virvju un buru audeklu darbnīcas, kokzāģētavas, darvas cepļi, lielgabalu lietuves, pulvera dzirnavas, ieroču darbnīcas, ražo stiklu, papīru, vadmalu utt.
Lai izvērstu aktīvu saimniecisko darbību pasaules mērogā, hercogs Jēkabs dibināja kolonijas • 1651.g. Sv. Andreja sala Gambijas upes grīvā Āfrikā Sv.Andreja sala mūsdienās
Kurzemes Zemgales hercogiste Krievijas ietekmē
Līdz ar Nīstades miera līgumu sākās Krievijas kundzības laiki Baltijas jūras telpā.Krievijas imperators Pēteris I cerībā iegūt varu pār Kurzemes – Zemgales hercogisti, hercogam Frīdriham Vilhelmam izprecināja sava brāļa meitu Annu.
Atceļā uz Kurzemi, jaunais vīrs nomira. Par Kurzemes hercogu tika iecelts Jēkaba dēls Ferdinands, kurš kā zvērināts vecpuisis kļuva par pēdējo Ketleru dinastijas hercogu. 1655.g. - 1737.g.
Hercogistē līdz pat 1737.gadam paralēli Ferdinandam, kurš lielākoties uzturējās ārzemēs, valdīja arī Frīdriha Vilhelma atraitne – hercogiene Anna, kura 1730.gadā kļuva par Krievijas imperatori Annu Joanovnu.
Pēc kāpšanas Krievijas impērijas tronī, imperatore Anna Joanovna par Kurzemes Zemgales hercogistes hercogu 1737.gadā iecēla savu favorītu Ernstu Johanu Bīronu.
Pieradis pie lepnas dzīves Krievijas galmā, Ernsts Bīrons arī hercogistē uzcēla greznas pilis Rundālē un Jelgavā. Rundāles pils Jelgavas pils
1769.g. viņš atteicās no troņa par labu savam dēlam Pēterim Bīronam. Viņš valdīja līdz 1795.g. (trešajai Polijas dalīšanai) un bija pēdējais Kurzemes - Zemgales hercogistes hercogs. Academia Petrina – Pētera Bīrona celtā akadēmija Jelgavā
Kurzemes Zemgales hercogistes hercogi 16.-18.gs.