120 likes | 334 Views
Eiro ieviešanas Latvijā pozitīvie un negatīvie aspekti. Veronika Bikse, Dr.oec., profesore vbikse@lu.lv 08.02.1012. 1. Notiks ciešāka integrācija ES ( būs iespēja piedalīties Eirozonas valstu organizētajās tikšanās un aizstāvēt Latvijas intereses) .
E N D
Eiro ieviešanas Latvijā pozitīvie un negatīvie aspekti Veronika Bikse, Dr.oec., profesore vbikse@lu.lv 08.02.1012.
1. Notiks ciešāka integrācija ES(būs iespēja piedalīties Eirozonas valstu organizētajās tikšanās un aizstāvēt Latvijas intereses). 2. Straujāk attīstīsies ārējā tirdzniecība, jo būs vienota naudas vienība (eiro). 3. Ārējie darījumi kļūs lētāki, jo atkritīs valūtu konvertācija (šobrīd 93% izsniegtie kredīti ir eiro valūtā). 1. Valsts zaudēs neatkarību savas nauda lata izlaišanai apgrozībā. 2. Pāreja uz eiro var sekmēt inflācijas tempa palielināšanos. 3. ECB nosaka vienotu bāzes % likmi visām dalībvalstīm, neievērojot atsevišķu Eirozonas valstu ekonomikas attīstības līmeni (tas var būt dažāds). Eiro ieviešanas plusi un mīnusi PLUSI MĪNUSI
4. Sekmēs ārējo investīciju ieplūdi, jo zudīs valūtas maiņas kursa (arī devalvācijas) risks. 5. Vienkāršāki kļūs starptautiskie norēķini. 6. Sekmēs ekonomisko stabilitāti (noguldījumu drošība u.c.) 7. Māstrihtas kritēriju ievērošana (pasargās no augstas inflācijas). 8. Palielinās uzņēmēju konkurētspēju. 4. Līdzdalība (maksājumi) Eiro glābšanas fondā) pārāk lieli. (LB –150 milj. Ls 5 gadu laikā; Lembergs4 miljardi eiro). 5. Latvijai ir grūtības izpildīt Māstrihtas kritērijus. Šobrīd ir tikai 1 izpildīts (ārējais parāds), bet tas līdz ar iestāšanās eiro zonā var pieaugt, jo, lai veiktu iemaksas eiro glābšanas fondā, Latvijai nauda būs jāaizņemas. Eiro ieviešanas plusi un mīnusi PLUSI MĪNUSI
9. Pieaugs valsts vērtējums finanšu tirgos, iegūstot labākus kredītreitingus. 10. Valdības parāda apkalpošanas izdevumi būs lētāki,svarīgi, kādas būs % likmes: vai 2-2,5% vai 5-5,5%; starpība 10 gados Ls 1-1,4 miljardi (LB aprēķins), ko valsts pārmaksātu par parāda apkalpošanu. 5. Latvijai ir grūtības izpildīt Māstrihtas kritērijus. Šobrīd ir tikai 1 izpildīts (ārējais parāds), bet tas līdz ar iestāšanās eiro zonā var pieaugt, jo, lai veiktu iemaksas eiro glābšanas fondā, nauda būs jāaizņemas. 6. Eiro ieviešanas izmaksas atbilstoši LR FM aprēķiniem būs ievērojamas no 10,5 līdz 8,7 milj. Ls (Igaunijā bija 12,7 milj. eiro). Eiro ieviešanas plusi un mīnusi PLUSI MĪNUSI
Eiro ieviešanas plusi un mīnusi PLUSI MĪNUSI 7. Saskaņota ekonomiskā politika eirozonā apdraud valsts demokrātisku brīvību. 11. Eiro ir pasaulē ļoti svarīga valūta. 12. Stiprinās uzticību valsts ekonomiskajai politikai. 13. Lielāka kļūs fiskālā atbildība.
BŪTISKĀKĀ PROBLĒMA • būs budžeta deficīta samazināšana un inflācijas ierobežošana; var veidoties pretruna: • budžeta deficīta mazināšanai būs jāpaaugstina nodokļi, kas savukārt ietekmēs cenu līmeni. • Arī nodrošinot straujāku ekonomikas izaugsmi radīs augstāku inflāciju.
Fiskālās un monetārās politikas veidi Fiskālā politika Monetārā politika Apzinātā Automātiskā Stimulējošā Ierobežojošā Stimulējošā Ierobežojošā
Piemērs • stingra kursa politikas īstenošanas gaitā • valdības un CB darbība ir iegrožota noteiktos kvantitatīvos rāmjos. (Tos nedrīkst izmainīt, atbilstoši kārtējai ekonomiskai konjuktūrai). • ir jāievēro pieņemtie “spēles noteikumi”: ES Māstrihtaslīguma normatīvipieļauj valdības parādu – 60% no IKP u.c.. • Brīvas (neierobežotas) rīcības politika - • “Brīvā rīcība”nozīmē, kavaldības un CB darbība netiek ierobežota ar noteiktiem kvantitatīviem rāmjiem, attiecībā uz • valsts izdevumu, nodokļu un • naudas piedāvājuma izmaiņām.
SECINĀJUMI • No eiro ieviešanas Latvijā vairāk ir plusu nekā mīnusu.Mums vēl ir laiks vērtēt, lai lemtu, ko darīt? Manuprāt ar eiro ieviešanu mums nebūtu jāsteidzas.Protams valsts kopbudžeta bilanci ir nepieciešams sabalansēt. Dzīvot uz parāda gan mums nevajadzētu, ir jāveido naudas līdzekļu uzkrājumi valstī. • Eiro ieviešana nedrīkst būt pašmērķis, bet gan ekonomiskās situācijas uzlabošana valstī, lai spētu ekonomiku attīstīt ar pašu nopelnītiem līdzekļiem. • “Mums būtu vērts iestāties tikai tad, ja ES tiek ieviesta dziļāka centralizācija” (J. Ošlejs). • Lai pārvarētu parādu krīzi, ir vajadzīgs mehānisms, ieviešot daudz stingrāku fiskālo uzraudzību dalībvalstīs ir pozitīvs solis no ES puses.