120 likes | 373 Views
STA R PTAUTISKAIS MĀRKETINGS. Latvijas eksports. Doc. MBA, Zaiga Oborenko Zaiga_oborenko@yahoo.com 29259511. KODI.
E N D
STARPTAUTISKAIS MĀRKETINGS Latvijas eksports Doc. MBA, Zaiga Oborenko Zaiga_oborenko@yahoo.com 29259511
KODI • ES-15E iropas Savienība - 15: Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija. • ES-25 Eiropas Savienība – 25: Visas Eiropas Savienības – 15 valstis, pieskaitot Čehiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju pēc ES paplašināšanās 2004.gada 1.maijā. • ES 27 Eiropas Savienība – 27: Visas Eiropas Savienības – 25 valstis, pieskaitot Bulgāriju un Rumāniju pēc ES paplašināšanās 2007.gada 1.janvārī. • NVSNVS valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina, Uzbekistāna.
LETA: Latvijas eksports 2009.gadā krities par 21% • Latvijas eksports 2009.gadā samazinājies par 21%, kas starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir septītais lielākais kritums, tomēr samazinājums ir bijis mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati. • Globālajai recesijai apslāpējot pieprasījumu, pērn strauji samazinājās visu ES valstu eksporta apjomi, bet pats lielākais kritums bijis Somijā - par 32%, Lietuvā - par 27%, Zviedrijā un Maltā - par 25% un Igaunijā - par 24%.
Latvijas eksporta salīdzinājums ar kaimiņvalstīm • Lai arī eksporta apjoms Latvijā samazinājies lēnāk nekā kaimiņvalstīs, tas joprojām ir būtiski mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā. • Latvijas eksports 2009.gadā veidoja 5,5 miljardus eiro (3,9 miljardus latu), salīdzinot ar 6,5 miljardiem eiro (4,6 miljardiem latu) Igaunijā un 11,8 miljardiem eiro (8,3 miljardiem latu) Lietuvā.
Lielākās eksportētājvalstis Eiropā • No visām ES valstīm vismazāk eksports samazinājies Īrijā - par 4%, Luksemburgā - par 13% un Rumānijā - par 14%. • Lielākās eksportētājas ES ir Vācija, Nīderlande un Francija, kuru eksports pagājušajā gadā veidoja attiecīgi 803,9 miljardus eiro (565 miljardus latu), 357,3 miljardu eiro (251,1 miljardu latu) un 341,6 miljardus eiro (204,1 miljardu latu).
Importa sarukums • Līdzīgi kā eksports, ES valstīs strauji sarucis arī imports. • Lielākais importa samazinājums bijis Baltijas valstīs - Lietuvā par 38%, Latvijā par 37% un Igaunijā par 33%. • Savukārt vismazāk imports samazinājies Vācijā un Francijā - par 17% un Austrijā un Portugālē - par 18%.
Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts • Importam samazinoties daudz straujāk nekā eksportam, Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts 2009.gadā sarucis līdz 1,4 miljardiem eiro (vienam miljardam latu), salīdzinot ar 4,1 miljardiem eiro (2,9 miljardiem latu) 2008.gadā.
Latvijas eksports 2010.gada janvārī un februārī • Janvārī un februārī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, Latvijas uzņēmumu preču eksports uzrādīja 11% pieaugumu • Februārī, salīdzinot ar pērn sasniegto zemo līmeni, pat uzrādījis 18% kāpumu, tādējādi gandrīz kompensējis janvārī piedzīvoto kritumu un sasniedzot 2009.gada decembra līmenī.
Latvijas eksports 2010.gada janvārī un februārī Pēc ekspertu teiktā, Latvijas uzņēmumu iespējas pārdot savas preces ārvalstīs uzlabojas pateicoties tam, ka • turpina atkopties pasaules ekonomika, • kā arī iepriekš veiktā izmaksu un cenu samazināšanās uzlabojusi Latvijas eksportētāju konkurētspēju. Eksperti prognozē arī turpmākajos mēnešos eksporta apjomu pieaugumu gada izteiksmē.
Latvijas eksports 2010.gada janvārī un februārī Eksporta izaugsme ir vērojama visās galvenajās nozarēs • kokrūpniecībā, • pārtikas rūpniecībā, • Metālapstrādē Pēc ievērojama krituma janvārī atkal pieaudzis mašīnu un iekārtu eksports. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis secina, ka līdz ar Latvijas uzņēmēju aktivitātēm NVS valstīs un arī piena cenu palielināšanos, būtisks eksporta kāpums ir piena produktu grupā.
Latvijas eksports 2010.gada janvārī un februārī • DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka situācija, kad rūpniecības ražošanas apjoms pret jau tā neiepriecinošo janvāra līmeni ir samazinājies, straujš eksporta un importa pieaugums liek domāt par iespējamu reeksporta (tātad tranzīta) ietekmi uz datiem. «Taču ir arī cits izskaidrojums – uzņēmumi ieveduši komponentes un izejvielas, bet rūpniecības izlaides kritumu februārī radījis apstāklis, ka liels preču apjoms šajā mēnesī bijis ražošanas procesā, un mēs varbūt redzēsim pieaugošu izlaidi martā. Tāpat importu var veicināt negaidīti lielais mazumtirdzniecības apgrozījums gada sākumā, uz ko reaģējot, tirgotāji varbūt jau palielina iepriekš līdz paniski zemam līmenim nodzītos krājumus,» tā viņš.