250 likes | 727 Views
1. MODULIS SKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI. 1. 6. Pašnovērtējums. Pašnovērtējuma veidi un funkcijas 1. 6. 1. Pedagoga funkcijas un pašnovērtējums 1. 6. 2. Stundas novērtējums, pašnovērtējums, stundas analīze. MĀCĪBAS = mācīšana + mācīšanās.
E N D
1.MODULISSKOLĒNU IZZIŅAS AKTIVITĀTES PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE PAMATI 1. 6. Pašnovērtējums. Pašnovērtējuma veidi un funkcijas 1. 6. 1. Pedagoga funkcijas un pašnovērtējums 1. 6. 2. Stundas novērtējums, pašnovērtējums, stundas analīze
MĀCĪBAS = mācīšana + mācīšanās Pedagoga GALVENAIS UZDEVUMS radīt pedagoģisko vidi (pedagoģiskas situācijas) • lai izraisītu • mērķtiecīgu • efektīvu • radošu • brīvu • mācīšanos Pedagoģiskā vide(setting) – ietver sevī kā materiālo, tā sociālo vidi Pedagoģiskās situācijas – pašu skolēnu reakcijas uz radošos situāciju (skolotājiem jāizplāno situācijas tā, lai tās rosinātu skolēnu atbildes rīcību)
Pedagoga uzdevumi 2. NODARBĪBU VADĪŠANA 1. GATAVOŠANĀS • dalībnieku vajadzību noteikšana • temata vai priekšmeta analīze loģiskā secībā • mācīšanas mērķu/rezultātu noteikšana • atbilstošu mācību/mācīšanas metožu izvēle • nodarbību plānu uzrakstīšana • mācīšanas resursu izvēle un sagatavošana • izraudzīto mācību/mācīšanas metožu lietošana • nodarbībām atbilstošs • - ievads • - galvenā daļa • - noslēgums • elastīga piemērošanās mācību situācijām • mācību resursu efektīva izmantošana
Pedagoga uzdevumi 4. KOMUNIKĀCIJA 3. DALĪBNIEKU ATTIECĪBAS • mācīšanos sekmējošas atmosfēras veicināšana • dalībnieku iesaistīšana • piemērotas valodas lietošana • efektīva verbālā un neverbālā komunikācija 5. VĒRTĒŠANA • jāizvēlas piemērotas sistēmas • uzticēšanās pašvērtējuma prasmēm 6. TEMATIKA • meistarība sava mācību kursa tematikā
Prasības mūsdienu mācību stundai 1.Skolotāja uzmanības centrā ir skolēna personība un viņa patstāvīgā izziņas darbība 2. Stundas organizācijā tiek ievēroti priekšnosacījumi: • sociāli psiholoģiskie • kvalificēts skolotājs • pareiza vērtīborientācija • labas mācību grāmatas • labs psiholoģiskais klimats klasē • psiholoģiski didaktiskie • augsta mācību motivācija • didaktikas principu ievērošana • aktīva mācību metožu un formu izmantošana 3. Mācību satura atbilstība mūsdienu zinātnes līmenim
Prasības mūsdienu mācību stundai • Skolēni iegūst zināšanas nevis gatavā veidā, bet pašu izziņas procesā (mācību stundā var arī sniegt gatavā veidā) • Iespēju robežās stundā jārada problēmsituācijas, iesaistot skolēnus to risināšanā • Stundā jānodrošina izglītošanas, audzināšanas un attīstības vienotība • Diferenciācija un individualizācija: jācenšas panākt, lai katrs skolēns strādātu sev piemērotā tempā un grūtības pakāpē • Zināšanu vērtējumam jārada pozitīvas emocijas, jāstimulē aktivitāte • Teorijai jābūt saistītai ar dzīvi un praksi • Jārealizē starppriekšmetu saikne
SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS MEISTARĪBAS KRITĒRIJI 3. Socializācijas funkcija 1. Humanitārā funkcija 2. Vitalitātes funkcija 4.Organizatoriskā funkcija 6. Apziņas brīvības funkcija 5. Inovatīvi pētnieciskā funkcija 9.Komunikatīvā funkcija 8. Vērtējošā funkcija 7. Projektējošā funkcija
Skolotāja profesionālās meistarības kritēriji 1. HUMANITĀRĀ FUNKCIJA 1. Augstāko garīgo vērtību kopšana 2. Skolēnu autonomijas respektēšana 3. Skolēnu solidaritātes sekmēšana 4. Skolēnu drošības sekmēšana un baiļu mazināšana 2. VITALITĀTES FUNKCIJA 1. Skolotāja fiziskais un garīgais mundrums, higiēna 2. Skolotāja pedagoģiskais optimisms 3. Skolēna zinātkāres un intereses izraisīšana 4. Uzskates ētika un dinamisms
Skolotāja profesionālās meistarības kritēriji 3. SOCIALIZĀCIJAS FUNKCIJA • Pilsoniskā audzināšana • Kognitīvo, emocionālo un sociālo mērķu sasniegšana • Skolēnu konkurences un savstarpējās palīdzības līdzsvarošana • Saiknes veidošana starp skolu un skolēna ārpusskolas aktivitātēm • Skolēnu panākumu veicināšana un to taisnīga novērtēšana • Sava pedagoģiskā darba cienīšana 4. ORGANIZATORISKĀ FUNKCIJA • Skolotāja pašdisciplīna un mācību stils • Mācību stundas tipa izvēle • Mācību stundas optimālā dinamika • Skolēnu sagatavošana mācību darbam stundā; • Skolēnu sagatavošana pastāvīgam darbam (mājās) • Skolēnu mācību panākumu nodrošināšana un novērtēšana
Skolotāja profesionālās meistarības kritēriji 5. INOVATĪVI PĒTNIECISKĀ FUNKCIJA • Savas profesionālās meistarības kvalitātes kritiska pašanalīze • Aktīva līdzdarbība skolas attīstībā ar saviem inovāciju projektiem 6. APZIŅAS BRĪVĪBAS FUNKCIJA • Bērnu tiesību ievērošana • Reliģisko uzskatu brīvības nodrošinājums • Tikumiski autonomas personības audzināšana 7. PROJEKTĒJOŠĀ FUNKCIJA • Mācību priekšmeta satura strukturēšana, tā iespējamās ietekmes uz skolēnu no kognitīvā, afektīvā, psihomotoriskā aspekta • Mācību vielas atdzīvināšana ar uzskates materiāliem • Mācību vielas atbilstība skolēnu attīstības līmenim • Mācību priekšmeta satura pašreizējās nozīmes atklāšana no pieauguša cilvēka viedokļa • Mācību satura (stundas mācību vielas) perspektīvās nozīmes atklāšana skolēniem • Skolēna praktisko interešu ievērošana
Skolotāja profesionālās meistarības kritēriji 8. VĒRTĒJOŠĀ FUNKCIJA • Skolēnu mācību panākumu novērtēšana • Skolēnu attīstības perspektīvu prognoze • Padomu došana ar nolūku nodrošināt skolēnu pašattīstību un pašaudzināšanu • Psiholoģisko testu lietošana un pedagoģiskās diagnozes izstrāde • Skolēnu pašvērtēšanas stimulēšana 9. KOMUNIKATĪVĀ FUNKCIJA • Pedagoģisko līdzekļu un metožu izvēle un lietošana: • - vielas izklāsts • - mācību līdzekļu izvēle un lietošana • - mācību metožu izvēle un lietošana • - mācību procesa fāžu ievērošana • Mācību satura izvēle un īstenošana – mācību standarti • Personu attieksmju izmantošana mācību komunikācijas nolūkos: • - sociālās interaktivitātes elementi • - virzoša aktivitāte • - attieksmju formu lietošana • - traucējošie faktori un to regulēšana komunikāciju nolūkos
SKOLOTĀJA ĪPATNĪBU IETEKME UZ MĀCĪBU PROCESU (F. Deaks) NOTEIKTS NENOTEIKTS MOTIVĒTS NEMOTIVĒTS PEDAGOĢISKAIS OPTIMISTS PEDAGOĢISKAIS PESIMISTS
Skolotāja īpatnību ietekme uz mācību procesu NOTEIKTS NENOTEIKTS • viegli piekāpjas citiem viedokļiem • nav prasīgs, iecietīgs pret skolēnu pārkāpumiem • spēj samierināties ar ļaunumu, paši cenšas būt laipni. • var pāraugt vienaldzībā pret skolēnu zināšanām • vienmēr ir savs viedoklis • vienlaikus noteikts un principiāls, bet uzklausa citu viedokli • pēc lēmumu pieņemšanas nesvārstās • var būt arī pašpārliecināts MOTIVĒTS NEMOTIVĒTS • skolotāja prasības un rīcība tiek argumentēta • skolēni darbojas apzināti • cenšas izveidot pozitīvu mācīšanās motivāciju • skolotāja darbību, rīcības motīvi skolēniem paliek neskaidri • nesaskata vajadzību motivēt, jo skolēnu pienākums ir izpildīt skolotāja rīkojumus
Skolotāja īpatnību ietekme uz mācību procesu PEDAGOĢISKAIS OPTIMISTS PEDAGOĢISKAIS PESIMISTS • tic, ka pratīs īstenot pedagoģiskos mērķus • meklē cilvēkā labo • tic skolēna spējām un iespējām • rada skolēnos pārliecību par saviem spēkiem • audzināšanas procesu nevar pārvaldīt (vainīga iedzimtība vai vides ietekme) • rada skolēnos pesimismu, neticību saviem spēkiem • meklē iemeslu pašos skolēnos, viņu vecākos, programmā TĀTAD: SKOLOTĀJUS VAR IEDALĪT 8 GRUPĀS 1.Optimists, Noteikts, Motivēts 5. Pesimists, Noteikts, Motivēts 2.Optimists, Noteikts, Nemotivēts 6. Pesimists, Noteikts, Nemotivēts 3.Optimists, Nenoteikts, Motivēts 7. Pesimists, Nenoteikts, Motivēts 4.Optimists, Nenoteikts, Nemotivēts 8. Pesimists, Nenoteikts, Nemotivēts
Pašvērtējums • Reālais - kāds esmu • Reflektīvais - cita vērtējums • Ideālais - kāds gribētu būt • Iespējamais -kāds tiešām, labi gribot, varētu būt
Skolotāja kompetence • ir viņa zināšanas par to, kā veicināt audzēkņa gatavību dzīvesdarbībai, un prasmes pakļaut šim mērķim atbilstošu mācību saturu, īpaši organizētu mācību vidi, iespējamo mācību metožu un paņēmienu dažādību, savas personības piemēru un autoritāti
Skolotāja personības “ES” S p ē j a s P r a s m e s Zināšanas Griba Jūtas P i e r e d z e V a j a d z ī b a s Vērtības Ideāli Normas Dzīves mērķi un principi Attieksme pret skolēnu, sevi, citiem, darbu, sabiedrību, dabu Mācību satura organizēšana Mācību vides organizēšana Mācību metožu izmantošana Personības veselums, cieņa, autoritāte Skolēna personības attīstības veicināšana
SKOLOTĀJA STRESA CĒLOŅI Labklājības trūkums Pašcieņas trūkums Situācijas draudi – jūt, ka netiks galā ar situāciju Nepietiekams atalgojums, trūkst tehnisko līdzekļu Stresu var izsaukt 1. Nemotivēti skolēni 2. Disciplīna klasē 3. Straujas pārmaiņas mācību procesā 4. Darba apstākļi, maza karjeras iespējamība 5. Laika trūkums 6. Konflikti ar darba kolēģiem, sabiedrību 7. Sabiedrības un vecāku respekta trūkums 8. Neadekvāts atalgojums, ierobežoti līdzekļi
Skolotāja stress Metodes stresa pārvarēšanai Netiešā metode Tiešās darbības metode Vērsta pret stresa izraisītāju (avotu) Stresa pārdzīvojums, avotam saglabājoties • IETEIKUMI: • pieiet lietām ar humoru • dalīties izjūtās ar citiem • relaksācija pēc darba, atpūta • ievērot robežas starp darbu un dzīvi ārpus darba • veidot pozitīvu mikrovidi • IETEIKUMI: • atklāj, kas izraisa un kāpēc • reāli novērtē savu un cita darbību • attīsti prasmes, kas palīdz tikt galā: • - organizatoriskās • - laika menedžments
Mācību stundas analīze Skolotājs ir tik ilgi šī vārda cienīgs, cik ilgi viņš pilnveido savu pedagoģisko meistarību Mācību stundas analīzē ieteicams izmantot četrus jautājumu blokus: 1. BLOKS - saruna ar skolotāju par stundu; 1. Mācību līdzekļi, to izmantošanas efektivitāte 2. Skolēnu iespēju, individuālo īpatnību ievērošana 3. Atgriezeniskā saite 4. Skolotāja valoda, takta ievērošana 5. Laika racionāla izmantošana 2. BLOKS • Sistemātiskums, pēctecība • Diferenciācija, individualizācija • Teorijas saistība ar praksi • Kāds zināšanu līmenis sasniegts stundā (atpazīšana, atcerēšanās, izprašana, prasmju līmenis) • Izmantoto mācību metožu atbilstība mācību uzdevumiem, skolēnu vecuma īpatnībām
Mācību stundas analīze 3. BLOKS • Audzināšanas līmenis ( estētiskā, ekoloģiskā); • Skolēnu darba prasmju veidošana • Skolotāja darba stils ( autoritārais, liberālais, demokrātiskais) 4. BLOKS • Skolēnu aktivitāte, interese par stundu • Skolēnu prasme izcelt svarīgākās idejas ( jēdzienus) • Skolēnu analītiskās domāšanas līmenis • Disciplīna, attieksme pret skolotāju un klasesbiedriem Stabiņš J. Skolotāja misija.- Rīga: RaKa, 2001