Latvijas Universitāte

1. Latvijas Universitāte Starptautiskie pētījumi lasītprasmes jomā Latvijā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns prof. Andris Kangro Kultūru dialogs un lasītprasmes attīstīšana Baltijas jūras valstu reģionā 2008. gada 31. jūlijā

2. 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 RLS/IEA COMPED/ IEA SITES/ IEA ? TIMSS/ IEA LES/ IEA ? CIVIC/ ICCS/ IEA ? PIRLS/ IEA PISA/ OECD (SSNP) PISA 2000PISA 2003PISA 2006 PISA 2009 Laiks, kad līdzdalību pētījumā sāk Latvija Ar bultiņām norādīts laiks, kad tiek pārtraukts IZM finansējums Latvija starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos

3. Starptautisko pētījumu cikli un to organizētāji • OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (SSNP)–OECDProgramme for International Student Assessment (PISA) 2000. - 2003. - 2006. – 2009..... Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija-Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) • Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums – Progress in Reading Literacy Study (PIRLS) 1991. – 2001. – 2006. – 2011..... Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija - International Association for the Evaluation of Educational Achievement (IEA)

4. OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP) cikli SSNP 2006 SSNP 2000 SSNP 2003 SSNP 2009 Pamatpētījuma datu savākšanasgadi

5. OECD SSNP 2006 dalībvalstu karte

6. OECD SSNP pētījuma galvenās iezīmes • Satura jomas – dabaszinātnes; lasīšana; matemātika. • Metodika – uzdevumi skolēniem; skolēnu aptauja; skolu direktoru aptauja. • Uzdevumi – atbilžu izvēles un brīvo atbilžu uzdevumi, kas saistīti ar noteiktu reālās dzīves vidi.

7. Dalībnieki – 15 gadus veci (SSNP 2006) 1990.dz.g. jaunieši no visa veida mācību iestādēm. Latvijā – 4719 skolēni no 177 mācību iestādēm. • Rezultāti – skolēnu kompetenču novērtējums; kontekstuālie indikatori; skolēnu attieksmju pret dabaszinātnēm novērtējums; sasniegumu maiņa SSNP 2000 – SSNP 2003 – 2006. • Turpmākie pētījumi – SSNP 2009 galvenā satura joma – lasīšana; SSNP 2012 galvenā satura joma – matemātika.

8. Skolēnu lasīšanas sasniegumu sadalījums SSNP 2003 14. – 25.

9. Vidējie skolēnu sasniegumi lasīšanas kompetencē 2006

10. Skolēnu skaits procentos lasīšanas kompetences līmeņos SSNP 2006

11. Skolēnu ar zemu lasīšanas kompetenci relatīvais skaits (%)

12. Latvijas skolēnu vidējo sasniegumu lasīšanā un matemātikā maiņa SSNP 2000 – SSNP 2003 – SSNP 2006

13. Valstis, kurās vidējo sasniegumu maiņa lasīšanā ir statistiski nozīmīga,(SSNP 2000 – SSNP 2003)

14. Skolēnu vidējo sasniegumu pieaugums OECD SSNP

15. Decrease of low achievers in reading literacy PROGRESS TOWARDS THE LISBON OBJECTIVES IN EDUCATION AND TRAINING Report based on indicators and benchmarks, Report 2006

16. Meiteņu un zēnu vidējo sasniegumu atšķirības lasīšanā (SSNP 2006)

17. Meiteņu un zēnu sasniegumu atšķirības Latvijā SSNP 2006 satura jomās

18. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi atkarībā no skolas atrašanās vietas (SSNP 2006)

19. Latvijas skolēnu (7. – 8. – 9. kl.) vidējie sasniegumi atkarībā no skolas tipa (SSNP 2006)

20. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi atkarībā no skolas mācību valodas (SSNP 2006)

21. Vai mācību darbu skolā ietekmē bibliotēkas resursu trūkums?Skolu direktoru atbilžu biežums procentos 2003

22. PIRLS 2006 rezultāti

23. Lisabonas stratēģijas 29 izglītības indikatori 5. 15 gadus veco skolēnu ar zemu lasīšanas kompetenci (1. līmenī un zemāk OECD SSNP skalā) skaits procentos. 6. Katras valsts 15 gadus veco skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā un to sadalījums OECD SSNP skalā. 7. Katras valsts 15 gadus veco skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā un to sadalījums OECD SSNP skalā. 8. Katras valsts 15 gadus veco skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs un to sadalījums OECD SSNP skalā.

24. Pieci atskaites rādītāji Lisabonas stratēģijai izglītībā 4. Līdz 2010. gadam ES 15 gadus veco skolēnu ar zemu lasīšanas kompetenci relatīvajam skaitam jāsamazinās par vismaz 20% salīdzinājumā ar 2000. gadu (t.i. sasniedzot 15,5%) Skolēni ar zemu lasīšanas kompetenci: • ES valstīs – 2000. gadā - 19,4% skolēnu, 2003. gadā - 19,8% skolēnu. • Latvijā - 2000. gadā - 30,6% skolēnu, 2003. gadā - 18,0% skolēnu, 2006.gadā – 21,0% skolēnu.

25. Progress towards meeting the 5 benchmarks (EU average) Draft 2008 joint progress report of the Council and the Commission on the implementation of the 'Education & Training 2010' work programme "Delivering lifelong learning for knowledge, creativity and innovation"

26. Secinājumi • Skolēnu lasītprasme ir starptautisko izglītības pētījumu un starptautisko organizāciju (OECD, ES) uzmanības centrā. • Latvijas sākumskolēnu (4.kl.) lasītprasme ir augstāka par vidējo līmeni starptautiskajos pētījumos. • Latvijas pamatskolas beigu vecuma (15 g. vecu) skolēnu lasītprasme ir gandrīz vidējā līmenī pasaules attīstītāko valstu (OECD, ES) vidū. • Pēdējos gados vairs neturpinās Latvijas izglītības kvalitātes izaugsme, kura iepriekš bija viena no lielākajām starptautiskajā salīdzinājumā. • Interese par lasīšanu Latvijas 4.klases skolēniem ir relatīvi zemā līmenī. • Latvijas meitenes salīdzinoši vairāk nekā daudzās citās valstīs pārspēj zēnus lasītprasmē. • Rīgas skolēnu lasītprasme ievērojami pārsniedz Latvijas lauku skolēnu lasītprasmi. • Latvijas 15 gadus veco skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamajiem izglītības un kultūras resursiem ir mazāka nekā daudzās citās valstīs. Tātad Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi.

27. Ieteikumi • Jāpanāk Latvijas pamatizglītības kvalitātes uzlabošanās kopumā (skolēnu kompetences lasīšanā, dabaszinātnēs, matemātikā). • Īpaša uzmanība jāpievērš izglītības kvalitātei laukos un zināmā daļā pamatskolu un divplūsmu skolu (arī saistībā ar reģionālo reformu un skolu tīkla optimizāciju). • Jāpēta izglītības kvalitātes samazināšanās cēloņi 5.-9.klasēs, salīdzinot ar 1.-4.klašu posmu. • Jācenšas palielināt sākumskolēnu pozitīvo attieksmi pret lasīšanu. • Jānovērš skolotāju trūkums un jāpalielina jaunu talantīgu pedagogu relatīvais skaits.