MĒS VARAM:

1. GAISSNO ZINĀTNES VIEDOKĻARaimonds KasparinskisLatvijas Universitāte,Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

2. MĒS VARAM: • ~3 - 6 nedēļas iztikt bez ēdiena • ~3 dienas iztikt bez ūdens • tikai ~5 minūtesiztikt bez gaisa

3. ATMOSFĒRASSLĀŅI

4. TROPOSFĒRA • ~75% no visas atmosfēras gāzu masas. • ~95% no gaisa masām. • Pateicoties gaisam, debesis ir skaisti zilas, jo gaisa gāzu molekulas izkliedē zilas krāsas gaismu vairāk par citām krāsām. Tādēļ debesis izskatās zilas, lai arī izplatījums aiz tām ir melns. • Satur lielāko daļu no ūdens tvaikiem, kas kopumā ir atmosfērā. • Veidojas laika apstākļi.

5. STRATOSFĒRA • Satur ozona slāni (absorbē ultravioleto Saules radiāciju). • Stratosfēras augšējā robežā veidojas polārie stratosfēras mākoņi.

6. MEZOSFĒRA • Zems gaisa spiediens un gaisa blīvums. • Gaisa temperatūra līdz ar augstumu samazinās un sasniedz zemāko atzīmi apmēram -900C. • Dažreiz mezosfērā izveidojas sudrabainie mākoņi.

7. TERMOSFĒRA • Gaiss ir ļoti retināts. Šo sfēru izmanto radioviļņu pārraidei. • Pat nelielas enerģijas izmaiņas var izraisīt lielas temperatūras izmaiņas - termosfēras temperatūra ir ļoti jutīga uz Saules aktivitātes izmaiņām. • Ja Saules aktivitāte ir augsta, temperatūra termosfērā var sasniegt +15000C. • Ietver jonosfēru - slānis starp 80 un 400 km. Liela jonu koncentrācija - veidojas polārblāzmas. • Eksosfēra – ārējā sfēra ar ļoti lieliem gāzu daļiņu kustības ātrumiem.

8. Pastāvīgās jeb nemainīgās gāzes: N2(78%), O2(21%) - veido aptuveni 99 % no ieelpotā gaisa. Ieelpots tiek arī ļoti neliels citu gāzu daudzums, daži pilieniņi ūdens un atsevišķi puteklīši. Ar, Ne,Kr, H2,u.c Mainīgās gāzes: SEG( siltumnīcas efekta gāzes) Ūdens tvaiki(0-7 %) , CO2(0,01-0,1%), CH4, NOx, O3(0,01x10-4 %), SO2, aerosoli u.c. + ūdens tvaiki, kvēpi, putekšņi, baktērijas, vīrusi u.c. piemaisījumi. ATMOSFĒRAS GAISA SASTĀVS

9. Skābeklis ir svarīgākā gāze dzīvības procesiem. Skābekļa daudzumam gaisā jābūt vismaz 16%. ATMOSFĒRAS SASTĀVS (skābeklis O2)

10. Tiek piesaistīta fotosintēzes procesā. Absorbē Saules infrasarkano radiāciju. Svarīga siltumnīcas efekta gāze. Tās koncentrācijas pieaugums izraisa globālās klimata pārmaiņas. ATMOSFĒRAS SASTĀVS (ogļskābā gāze CO2)

11. SILTUMNĪCAS EFEKTS

12. Maksimālā koncentrācija 25 km augstumā virs Zemes virsmas. Nodrošina aizsardzību no ultravioletās radiācijas. Būtiska nozīme augšējā stratosfēras slāņa sasilšanā. Piezemes ozons ir fotoķīmiskā smoga veidotājs - indīga gāze. ATMOSFĒRAS SASTĀVS(ozons O3 )

13. ATMOSFĒRAS SASTĀVS(ozons O3 )

14. Atmosfēras ozons ir būtisks

15. FOTOĶĪMISKAIS SMOGS

16. GAISA PATĒRIŅŠ • Atkarībā no fiziskās slodzes cilvēks diennaktī patērē 6 –12 m3 gaisa, bet lielas fiziskās slodzes gadījumā vēl vairāk. Līdz ar to pat kaitīgu vielu mikro daudzums gaisā var ietekmēt cilvēka veselību. • Ar katru ieelpu mēs elpojam ap 0,5 litru gaisa, kas dienas laikā ir aptuveni 12 000 litri. Iekštelpu gaiss satur aptuveni 100 miljonus daļiņu uz litru. • Smēķēšana palielina šo skaitu līdz aptuveni 100 miljardiem daļiņu litrā. • Gaisa ātrums ieelpojot un izelpojot ir aptuveni 83 km/h. Klepojot un šķaudot var sasniegt 1250 km/h.

17. NOZĪMĪGĀKIE GAISA PIESĀRŅOTĀJI Enerģētika Apkure Transports Rūpniecība Lauksaimniecība Atkritumu poligoni (organisko atkritumu sadalīšanās)

18. Atkritumu sadalīšanās

19. Gaisa piesārņojums palielina dzīvībai bīstamo Saules ultravioleto starojumu, kas nonāk līdz Zemes virsmai, kā arī rada klimata izmaiņas, galvenokārt izraisot “siltumnīcefektu”. Gaisa piesārņojums atstāj būtisku ietekmi uz dzīvo un nedzīvo dabu, kā arī ietekmē cilvēka veselību gan tiešā, gan netiešā veidā. GAISA PIESĀRŅOJUMA IETEKME

20. Troposfērā ir sastopami tūkstošiem gaisa piesārņotāju, tomēr nozīmīgākās ir šādas vielas: sēra savienojumi; slāpekļa savienojumi; oglekļa savienojumi; halogēnorganiskās vielas; metāli un to savienojumi; aerosoli un putekļi; radioaktīvie elementi GAISA PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS

22. GAISS IEKŠTELPĀS • Cilvēki aptuveni 90% no laika pavada iekštelpās, tādēļ ir būtiski lai mājās un darba telpās vide ir tīra. Svarīgi ir biežāk uzturēties āra vidē! • Iekštelpu gaiss ir 2-5 reizes vairāk piesārņots nekā ārā. Dažādas alerģijas un astmas saslimšanas gadījumu skaits pakāpeniski pieaug un aptuveni 1/3 no iedzīvotājiem ir alerģijas problēmas, kas saistītas ar piesārņotu iekštelpu gaisu. • Ilgāku laiku telpās pavada tieši ekonomiski attīstītāko valstu iedzīvotāji, kā arī vēsajā un mitrajā klimatā dzīvojošie.

23. TABAKAS DŪMI • Būtiska, paša cilvēka apzināti radīta, iekštelpu gaisa piesārņojuma problēma ir vides tabakas dūmi, kas īpaši nelabvēlīgi ietekmē riska populācijas – ļoti jaunus un vecus cilvēkus, slimniekus ar hroniskām elpošanas orgānu un sirds – asinsvadu sistēmas slimībām. • Vides tabakas dūmi rodas, sadegot tabakas produktiem. Tas ir aptuveni 4000 ķīmisku vielu maisījums, kas sastāv no apmēram 40 vielām ar kancerogēnu iedarbību.

24. TABAKAS DŪMI • Jāņem vērā, ka šīm vielām praktiski nav nosakāma robežas koncentrācija - tātad bīstama ir jebkura šo vielu ieelpotā koncentrācija. • Tabakas dūmi satur arī lielu skaitu kairinošu vielu, kā piemēram, amonjaku, slāpekļa oksīdu, sēra dioksīdu, aldehīdus, t.sk. formaldehīdu un sirds asinsvadu sistēmai toksiskas vielas, kā piemēram, oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi un nikotīnu.

25. TABAKAS DŪMI • Pasīvā smēķēšana ir vēl bīstamāka, jo ieelpotie dūmi ir nefiltrēti. • Tos neieelpo caur cigaretes filtru un to galvenā sastāvdaļa ir nikotīns. • Pasīvi ieelpotais tabakas dūmu gaiss satur vairāk sīko daļiņu, kas elpceļos nokļūst dziļāk nekā aktīvi ieelpotie tabakas dūmi.

26. FAKTI • Pētot gaisa piesārņojumu 26 Eiropas pilsētās, konstatēts, ka no gaisa piesārņojuma mirst 2,6 reizes vairāk nekā no asins vēža, 4 reizes vairāk nekā no AIDS un 1,5 reizes vairāk, nekā iet bojā satiksmes negadījumos. • Pilsētu iedzīvotāji katru dienu ieelpo un uzkrāj plaušās apmēram 2 gramus putekļu. Ja cilvēks elpo caur degunu, 50% putekļu tiek aizturēti augšējos elpceļos, kas vēlāk izdalās klepojot un šķaudot. • Gaisu piesārņojošās vielas uzkrājas gan cilvēka plaušās, gan taukaudos.

27. FAKTI • Viens auto gadā vidēji izdala 800 kg oglekļa oksīda, arī svinu un patērē aptuveni 4 tonnas skābekļa. • Videi visnedraudzīgākais transporta veids ir aviotransports. • Globāli aviācija ir atbildīga par aptuveni 10% siltumnīcas efektu izraisošu gāzu (CO2, slāpekļa oksīds un ūdens tvaiks) izmešu. • Viens starpkontinentālais lidojums no Rīgas uz Ņujorku ir līdzvērtīgs aptuveni pusei no viena Latvijas iedzīvotāja gada laikā radītajiem CO2 emisijām. • Nekad neizvēlies lidot, ja ceļš ir īsāks par 500 km!

28. GLĀBIŅŠ • Sadedzinot 1 kg ogļu, gaisā izdalās aptuveni 10 g sēra. • Spēcīgs gaisa filtrs ir meži. Gada laikā 1 ha meža spēj attīrīt 18 milj. m3 gaisa, uztverot 30 - 35 t (skuju koki) līdz 50-70 t (lapu koki) putekļu un kaitīgo vielu. Putekļu uztvert spēja īpaši izteikta ir liepām, ozoliem un skuju kokiem. • Pieņemot, ka gaisa putekļainība pilsētā ir 100%, tad piepilsētas mežos tā ir 5%, bet attālākos mežos putekļu praktiski nav. • Ņemot vērā meža gaisa tīrību, mediķi iesaka lielu pilsētu iedzīvotājiem 1 - 2 mēnešus pavadīt mežā vai tā tuvumā.

29. GLĀBIŅŠ • Latvijas teritoriju klāj 3354 tūkstoši ha meža (2010. gada dati). Tas ir 52% no visas mūsu valsts platības! • Latvijas meži ik gadu saražo 18 miljonus tonnu skābekļa. Ar to pietiek 30 miljoniem cilvēku elpošanai!

30. GLĀBIŅŠ • Latvijas meži ik gadu savāc ap 25 miljonus tonnu ogļskābās gāzes no atmosfēras. Tas ir ap 10 tonnu uz 1 iedzīvotāju! • Mežs ne vien attīra gaisu, bet to arī piesātina ar īpašām gaistošām vielām – fitoncīdiem, kas nomāc bīstamo slimību ierosinātāju mikroorganismu attīstību, kā arī negatīvi ietekmē to pārnēsātājus – kukaiņus un grauzējus. • 1 ha skuju koku meža vienā vasarā izdala 5kg, bet lapu koku – 2 kg fitoncīdu. • Īpaši daudz šīs vielas izdala priežu meži un ozoli.