Lauksaimnieku kooperatīvi Igaunijā Indrek Rohtma Igaunijas Zemnieku savienība

1. Lauksaimnieku kooperatīvi Igaunijā Indrek Rohtma Igaunijas Zemnieku savienība

2. Pašreizējā situācija Igaunijā • Igaunijā ir aptuveni 100 lauksaimniecības kooperatīvu • Taču mums nav pienācīgas kooperatīvu uzraudzības • Lielākā kooperatīvu problēma ir tāda, ka dalībnieki nezina savas tiesības un pienākumus • Igaunijas Zemnieku savienība ir rīkojusi apmācības kooperatīvu dalībniekiem un turpina lauksaimniekiem palīdzēt sadarboties arī nākotnē

3. Pašreizējā situācija Igaunijā • Kooperatīvu mērķis Igaunijā ir gūt lielākus ienākumus no tirgus, tostarp no globālā tirgus • Mazām valstīm tas nav vienkārši sasniedzams mērķis, tāpēc kooperatīvi vēlas sadarboties ar pārējām Baltijas valstīm • Tas ir teju vienīgais veids, kā iegūt vienlīdzīgas pozīcijas ar starptautiskiem uzņēmumiem globālajā tirgū

4. KEVILI • KeviliLauksaimniecības asociācija • KeviliLauksaimniecības asociācijā ietilpst rapšu un graudaugu audzētāji no visas Igaunijas, un tā ir lielākā zemkopju asociācija valstī. • Asociācijas darbība: ražošanas resursu nodrošināšana asociācijas dalībniekiem; asociācijas biedru graudu un rapšu produkcijas mārketings; asociācijas biedru apmācība. Asociācijas mērķis ir nodrošināt labāko cenu ražošanas resursiemun produkcijai. • Nākotnes mērķis ir izveidot visu Igaunijas lauksaimniecības uzņēmumu asociāciju, un, izmantojot kopīgus resursus, mārketingu un apmācību, paaugstināt biedru darba rentabilitāti un ilgtspējību Igaunijas lauksaimniecībā.

5. Kevili • Asociācija tika dibināta 2005. gadā. Tā izveidojās uz Kesk-Eesti Õlikultuuride Ühistubāzes, kas darbojās kopš 1993. gada. Pirmās Igaunijas lauksaimnieku kopīgi organizētās eksporta partijas realizācija notika 2008. gada pavasarī, kad 4000 tonnu maļamo kviešu tika nosūtītas uz Vāciju. • Kā jau tika minēts, 2009. gada beigās Kevili Lauksaimniecības asociācijā bija 141 dalībnieks. Puse dalībnieku ir no Rietumviruun Viljandi apriņķa. Kevili asociācijas dalībnieki Igaunijā izmanto aptuveni 70 000 hektāru aramzemes. • Produkciju pārdod gan pašmāju, gan ārzemju tirgū. Galvenie ārzemju partneri ir Copenhagen Merchants un Latvijas lauksaimniecības asociācija LATRAPS. Produkcijas realizācijas apjomi pakāpeniski pieaug. No 2008. gada ražas 11250 tonnas rapša un 36850 tonnas graudu tika pārdoti caur Kevili. • Kevili mērķis ir apgūt 50 % Igaunijas zemkopības tirgus un izveidot visas Igaunijas lauksaimniecības uzņēmumu asociāciju un, izmantojot kopīgus resursus, mārketingu un apmācību, paaugstināt Igaunijas lauksaimnieku darbības rentabilitāti un ilgtspējību.

6. Talukartul • Tirdzniecības asociācija tika dibināta 2000. gada maijā, un tajā pašā gadā tika iegādāta centrālā noliktava Jervas apriņķī, Roosna-Alliku ciemā. Dibinātāji bija 16 kartupeļu audzētāji no visas Igaunijas, kas kopīgi izveidoja iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas kooperatīvu. • 2009.-2010. gadā Talukartul biedru vidū ir 10 lielākie kartupeļu audzētāji no visas Igaunijas. • Talukartul finanšu gads sākas 1. jūlijā un beidzas 30. jūnijā atbilstoši kartupeļu audzēšanas ciklam. Talukartul ir lielākais kartupeļu uzglabātājs, kā arī ražo mazgātus un iepakotus kartupeļus. • Finanšu gada beigās (2010. gada 30. jūnijā) lielākie klienti pēc gada pārdošanas apjoma ir RIMI Foods (80 %), Bambona (11 %) un citi (9 %). Pārtikas kartupeļu pārdošanas apgrozījums bija aptuveni 16 miljoni kronu. Talukartul ir Solana, Vācijas ražotāja, pārstāvis. Talukartul biedri 100% produkcijas pārdeva caur asociāciju, un šī produkcija veido lielu daļu tirgū pārdoto sertificēto sēklas kartupeļu. Kopīgi tika iegādāti pesticīdi un mēslojums. Lielākie sēklas kartupeļu klienti ir Baltic Agro Ltd, HansaPlant OÜ. Sēklas kartupeļu pārdošanas apgrozījums bija aptuveni 2 miljoni kronu.

7. Talukartul • Kooperatīvs cieši sadarbojas ar Zemes kultivēšanas institūta un Jegevas Augkopības institūta pētniekiem; kooperatīva biedri veic dažādas produkcijas pārbaudes un citus pētījumus. • Kooperatīva mērķis ir kultivēt nepieciešamā sortimenta un kvalitātes pārtikas un sēklas kartupeļus lielos apjomos. Kooperatīva biedru audzētajām kartupeļu šķirnēm ir raksturīgas seklas acis, plāna, gluda miza, laba garša un izturīgums. • 2009. gada pavasarī Talukartul Nimmes tirgū atvēra savu veikalu ar mērķi veicināt patērētāju zināšanas par dažādu šķirņu īpašībām. Autoram ir vairāki tirgus attīstības projekti pārtikas sektorā. • Adrese: Roosna Alliku Järvamaa 73 203 Reģ.nr. 10670581, PVN Nr. EE100617636 Tel. + fakss: 38 95 424 tel. 53 029 729 info@talukartul.ee

8. VIRU GAĻAS ASOCIĀCIJA Cūkgaļas ražošana Cūkgaļas apstrāde Cūkgaļas pārdošana Barība un piedevas Sadarbība Aretuse 2,Märja 61406,Tartumaa E-pasts: virulihayhistu@virulihayhistu.ee www.virulihayhistu.ee

9. IGAUNIJAS GAĻAS LIELLOPU AUDZĒTĀJU ASOCIĀCIJA • 2008. gada beigās – 204 biedri; • Asociācija sadarbojas arī ar gaļas liellopu audzētājiem, kas nav biedri. • Biedru priekšrocība: izdevīgāka pārdošana, pateicoties plašākam mārketingam (+ 2 kr / kg). • Vairāk nekā 400 audzētāji pārdod produkciju caur asociāciju. Igaunijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija rīkojas savu biedru interesēs. • Asociācijas vadītāji organizē diskusijas ar partneriem, rīko dažādas informācijas dienas un apmācību par svarīgiem jautājumiem. • 2008. gada kopīgi ar partneriem tika organizēta vizīte Skotijā, kurā piedalījās 50 cilvēki. • Liellopu audzētājiem ir jāiziet apmācība par tādām tēmām kā kautķermeņa kvalitāte, izejvielu piegāde, lai nodrošinātu vienādi augstu kvalitāti.

10. IGAUNIJAS GAĻAS LIELLOPU AUDZĒTĀJU ASOCIĀCIJA • Uzņēmums ir izstrādājis preču zīmi "Eesti Lihaveis" un kopīgu lopu sadales sistēmu. Estonian-ACBViancoLtd. Organizēta tā, ka liellopu gaļas loģistika aptver visu Igauniju. Gaļu realizē 12-24 mēnešu vecumā. • Katru gadu Baltijas valstīs notiek gaļas liellopu audzētāju vizītes (katru gadu citā valstī) un tiek rīkotas un apmeklētas izstādes. • Igaunijas gaļas liellopu ražošanā iesaistīti mācībspēki no Šveices, Somijas, Zviedrijas, Īrijas, Skotijas un citām Eiropas valstīm.Būtiskākā pieredze gūta no Šveices "VIANCO AG", kas arī šobrīd aktīvi sadarbojas ar Igaunijas Gaļas liellopu audzētāju asociāciju.Dzīvu liellopu tirdzniecība Igaunijā notiek ar ACB Vianco LLC starpniecību (uzņēmums dibināts 2005. gadā. Sadarbības partneri Šveicē, Itālijā un Igaunijā)AS Rakvere gaļas pārstrādes ceham, kas produkciju pārdod ar preču zīmi "Eesti Lihaveis“. Kontaktinformācija: • Eesti Lihaveisekasvatajate Selts • Leino Vessart • Tel. 51 31 569, karitsu.oppetalu@mail.ee • Eesti Tõuloomakasvatajate Ühistu • Tanel Bulitko, tel 51 08 253 • Estonian-ACB-Vianco OÜ • Janek Mustmaa, tel. 50 51 392

11. Aiavili • Dibināts 2010. gada 16. martā Vana- Karistes, Hallistes pagastā, Viljandes novadā. • Kooperatīvos sākotnēji ietilpa trīs ģimenes, katrā pa divām personām. • Tos vienoja dārzkopība un dārzeņu audzēšana.  • Mērķi: • Dārzkopības produkcijas un biedru kopīga pārstāvniecība • Ražošanas, apstrādes un mārketinga piederumu kopīga iepirkšana • Produktu pārdošanas un tiešā mārketinga iespēju rašana • Veicināt pašmāju dārzkopības produktu patērēšanu un ražošanu • Asociācija nodrošina mūžizglītības apmācību tās dalībniekiem • Uzsāk, veicina un ievieš kopīgus projektus • Sadarbojas ar citām organizācijām gan valsts, gan privātajā sektorā. • Veic saimnieciskas darbības, kas nepieciešamas noteikto mērķu sasniegšanai • Pārstāv asociācijas biedrus, pārstāvot to intereses un vajadzības • Paveiktais: • 2010. g. Sarunas ar RIMI Foods, lai noslēgtu līgumu parMTÜ AIAVILIproduktu pārdošanu, taču līgums netika panākts. • 2010. gada septembrī – seminārs par dārza kultūru audzēšanu.

12. Eesti Mahe • Dibināts 2003. gadā kā tirdzniecības asociācija Eesti Maheliha(Igaunijas Organiskā gaļa) • Kopš 2007. gada sākuma darbojas ar jaunu nosaukumu: tirdzniecības asociācijaEesti Mahe(Igaunijas Organiskie produkti) • Vairāk nekā 100 biedru no visas Igaunijas. • Kooperatīvā ir 5 partnerības novirzieni: gaļas, piena, graudu, augļu un dārzeņu, medus un tējas produktiem. • Mēs ik dienas strādājam, lai mūsu dalībnieku produkcija nokļūtu tirgū, un patērētājiem būtu pieejama organiski ražota pārtika.

13. Eesti Mahe • Lielveikaliem Selver, Rimi, Prisma, Konsum mēs pārdodam ar vairumtirdzniecības uzņēmuma Rigual starpniecību. • Piedaloties dažādos gadatirgos, mēs popularizējam savu produkciju • 2010. gadā ir notikusi ievērojama tirgus izaugsme • Ražotājiem nav jāuztraucas par pārdošanu, organizācija atrod noieta tirgus • Kooperatīvu priekšrocība: produkti nāk no vairākiem biedriem, un mūsu partneri var būt droši, ka pasūtītās preces būs tirgū laicīgi • Problēma: ražotāju uzglabāšanas apstākļi ir slikti. Šobrīd loģistikas process ir sarežģīts, jo katrs ražotājs var piedāvāt mazus produkcijas apjomus, savukārt attālumi starp tiem ir lieli, kas padara loģistiku ļoti dārgu. Mājas lapa: www.eestimahe.ee

14. EPIKO • Piensaimnieku asociācijas Igaunijā • Kopējā ikgadējā piena ražošana Igaunijā sasniedz 680 tūkst. tonnu; kopā ir 970 uzņēmumu, kam ir kvotas. 2010. gada 30. jūnijā kopējais govju skaits: 97 tūkst., savukārt 2008. gadā kopā bija vairāk nekā 100 tūkst. govju. 30-40% saražotā piena ir paredzēti eksportēšanai un pārsniedz iekšzemes patēriņa apjomu. Labvēlīgos tirgus apstākļos eksports noris vienmērīgi, taču smagos ekonomiskos apstākļos eksports ir traucēts, un visvairāk no tā cieš piena ražotāji. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem nestabila tirgus situācijā un lai nodrošinātu ražošanas un pienācīgu ieņēmumu vienmērīgumu, mēs rosinām lauksaimnieku sadarbību. • Kooperatīva veida uzņēmējdarbība Igaunijā ir plaši izplatīta piena ražošanas uzņēmumu (saimniecību) vidū. Aptuveni 80% piena šajā industrijā realizē ar dažādu kooperatīvu starpniecību. Galvenā problēma ir kooperatīvu neizdevīgā pozīcija attiecībā uz ražošanu un to vājais stāvoklis tirgū. Noslēgtie līgumi ir nepilnīgi un ražotājiem neizdevīgi. Lai stiprinātu ražotāju tirgus pozīciju un izveidotu lielākas saimniecības, tiek izstrādāta jauna tirdzniecības-kooperatīvu sistēma, proti, esošo kooperatīvu vienību (piensaimnieku biedrību) centralizēšana, ar mērķi pārstāvēt piena ražotāju intereses un nodrošināt to ilgtspējību.

15. EPIKO • Tirdzniecības asociācija EPIKO (TÜ), kuras biedri galvenokārt ir aktīvās piensaimnieku sabiedrības, tika dibināta 2008. gadā. EPIKO mērķis ir izveidot jaunu sadarbības sistēmu piena ražošanas jomā, kas būtu sava veida jumta organizācija, un mēs neplānojam iznīcināt esošās piensaimnieku sabiedrības. Galvenā darbība ir svaiga piena iegāde un pārdošana vairumā, pakalpojumu iepirkšana no piensaimnieku uzņēmumiem un piena produktu mārketings. Šāda veida kopīgas pārdošanas rezultātā veidojas lielākas saimniecības, kas ļauj ražotājiem ieņemt labāku pozīciju, vienojoties par pārdošanas cenu, savukārt apjoma pieaugums nodrošina stabilitāti gan piena ražotājam, gan piensaimniecības uzņēmumam. Apvienotā sistēma ļauj mums palielināt piegādājamo produktu apjomus (piem., mēslojumu) un sasniegt saimniecisku efektivitāti. Viens no mūsu stratēģiskajiem mērķiem ir izveidot savu piena ražošanas vienību. • Šobrīd EPIKO tirdzniecības asociācijā ietilpst12 reģionālās piensaimnieku sabiedrības, 3 akciju sabiedrības (AS) un viena SIA (OU). Mūsu biedri saražo 60% Igaunijas svaigpiena. • EPIKO dalībnieku organizācijas uzskata, ka svaigpiena tirgum Igaunijā jābūt koncentrētākam, kāds tas ir Ziemeļvalstīs. Konkurences likuma 13. pantā noteikts, ka izejvielu koncentrācija nedrīkst pārsniegt 40% no visa tirgus.

16. Šobrīd atrodamies sava zīmola un produktu izstrādes sākumposmā. Sadarbībā ar Igaunijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu AS Tere tika laists klajā jauns produkts “Eesti piim” (Igaunijas piens) plastmasas maisiņā, kas guva patērētāju atzinību. Viens no projekta mērķiem bija pievērst uzmanību neadekvāti zemajai svaigpiena cenai (šobrīd 5-6 kronas litrā). Mazumtirdzniecības cena bija 7,50 kronas. Jaunā produkta prezentācija notika 3. septembrī, un tas tika izlikts pārdošanā pāris dienas vēlāk. • Sadarbības attīstības nolūkā tika sarīkotas vairākas tikšanās, semināri un diskusijas reģiona mērogā, tostarp attiecībā uz ražotāju izpratnes veicināšanu un diskutēšanu par MAK pasākumu ieviešanu (ražotāju grupu atbalsts un attīstība). EPIKO pastāvīgi mudina biedrus sadarboties, lai nodrošinātu lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanu brīvā tirgus apstākļos, un EPIKO pielieto visus centienus, lai palīdzētu lauksaimniekiem gūt vairāk ieņēmumus no tirgus. • Atskatoties uz padarīto, mums jāsaka, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir bijusi pareiza. Apiešanās vienlīdzīgumus ir garantēts, t.i., visi kooperatīva biedri saņem vienādu cenu par vienādas kvalitātes pienu. Piena apstrādes uzņēmumi vairāk ciena piena ražotājus un to kooperatīvus. Taču vēl tāls ceļš ejams uz labāku sadarbību un augstākām iepirkšanas cenām.

17. E-piim • Põltsamaa Dairy tika dibināts 1910. gadā. Senās tradīcijas un tā izdevīgā atrašanās vieta ražīgajā lauksaimniecības reģionā ir veidojusi pamatu veiksmīgajai darbībai piena apstrādes sektorā. • Põltsamaa Meierei, Järva Jaani Piimandusühistu un Ühistu Haimre Piim veido E-Piim piena kooperatīvu, un šie uzņēmumi sadarbojas kopš 1997. gada. Par kooperatīva biedriem var kļūt piena ražotāji. • Rūpnieciska siera ražošana Igaunijā aizsākās vairāk nekā pirms simt gadiem. Šeit ražotā siera sastāvdaļas, galvenokārt, protams, piens, nāk no tuvējās apkārtnes. Tādējādi Igaunijas siera ražošanas saknes meklējamas starp vietējiem piena ražotājiem. Kooperatīva galvenais mērķis ir garantēt tā biedriem izdevīgu ražošanu. • Šobrīd kooperatīvā ir 260 biedri, savukārt pienu piegādā vairāk par 400 ražotājiem. Sieru ražo Pilcamā, izmantojot Igaunijas ražotāju sagādāto pienu. Tas nozīmē, ka Põltsamaa Eesti Juust ir īsts Igaunijas siers. • PÜ E-PiimVälja 4, 48105 PõltsamaaTel.: +372 776 2200Fakss:  +372 776 2201epiim@epiim.ee

18. Mēs ceram, ka šāda veida konferences palīdzēs izprast sadarbības nozīmi Baltijas valstīs un to, kas paveicams, lai veicinātu kopīgu darbu

19. Paldies! • Indrek Rohtma • Igaunijas Zemnieku savienība • Tel.: +372 604 1783 • Mob.: +372 56 938 775 • E-pasts: indrek@taluliit.ee • Skype: indrekrohtma