1 / 40

18 .a pr īlis, 2011, R ī ga, Latvi j a

Labāku veselību visiem Latvijā!. Eiropas veselības s trat ēģija (Health 2020) un Latvi jas sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011 . -2017. 18 .a pr īlis, 2011, R ī ga, Latvi j a. Zsuzsanna Jakab Re ģ ion ālā Dire k tor e PVO Eiropas Reģionālais birojs. Darba kārtība.

mari
Download Presentation

18 .a pr īlis, 2011, R ī ga, Latvi j a

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Labāku veselību visiem Latvijā! Eiropas veselības stratēģija(Health2020)unLatvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017. 18.aprīlis, 2011, Rīga, Latvija Zsuzsanna Jakab Reģionālā Direktore PVO Eiropas Reģionālais birojs Better Health for All in Latvia 18 April 2011

  2. Darba kārtība • Kādēļ nepieciešama sabiedrības veselības stratēģija Latvijai un Eiropai: pierādījumi • Atbilde:galvenie virzieniHealth2020 unsasaiste ar Latvijas stratēģiju Better Health for All in Latvia 18 April 2011

  3. Latvijas veselības situācija un tendences 1970.-2008.

  4. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā un ES valstīs1970-2008 Labā ziņa: gan vīriešiem gan sievietēm pieaug pēdējo gadu laikā Sliktā ziņa: viens no zemākajām ES. Vīriešiem nemainīgi zems, bet sievietēm - bija relatīvi labs rādītājs 1970.gados, tagad viens no zemākajām ES Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  5. Priekšlaicīga nāve no sirds-asinsvadu slimībām Latvijā un ES, 1970.-2008. Labā ziņa: lielais pieaugums agrīnajos 1990.g. gan sievietēm gan vīriešiem bija īslaicīgs . Sliktā ziņa: V&S rādītāji augstākie ES bez tendences samazināties, bet vīriešiem pat tendence pieaugt no 1980.g. ar nelielu samazināšanos 2008. Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  6. Priekšlaicīga mirstība no onkoloģiskām slimībām: tendences Latvijā un ES 1970-2008 Sliktā ziņa: V&S vieni no augstākajiem rādītājiem ES Labā ziņa: samazināšanās tendences vīriešiem pēc pīķa agrīnos 1990.g. Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  7. Mirstība no vēža SIEVIETĒM Latvijā and ES, 1980-2008 Labā ziņa: ieviests dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīnings no 2009.g Sliktā ziņa: augošas tendences Labā ziņa: labāk kā ES12 vidēji un tagad pieejama vakcīna Sliktā ziņa: augošas tendences, pretēji citām ES valstīm Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  8. Ārējie nāves cēloņi un ceļu satiksmes negadījumi, 1970.-2008. Sliktā ziņa: joprojām 2 -3 reizes vairāk kā ES12 un ES15 Sliktā ziņa:joprojām visvairāk ES Labā ziņa: valsts programma par ceļu satiksmes drošību (2007.-2013.) palīdz samazināt fatālos gadījums Labā ziņa: pieaugums 1990.gīslaicīgs un pašlaik samazinās Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  9. Kopsavilkums: mirstības (0-64 gadi) profilsno dažādiem cēloņiem Latvijā, 1980-2007 Pretējas tendences pieaugšanas virzienā Pieaug samazināšanās tendences, pietuvinoties ES vidējiem un labākajiem rādītājiem ES Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010

  10. Kā izmērīt veselību • Veselība ir kas vairāk nekā tikai mirstības rādītāji • Pēc invaliditātes samērotie dzīves gadi (DALYs) ietver mirstību, saslimstību un ilgtermiņa nespēju • Tomēr DALYs nav viennozīmīgs rādītājs

  11. Vadošie cēloņi pēc DALYsES valstīs, 2004 • Unipolārā depresija • Išēmiskās sirds slimības • Dzirdes zaudējums pieaugušajiem • Alcheimera slimība un citas demences • Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības • Cerebrovaskularās slimmības • Osteoartrīts • Cukura diabēts • Katarakta • Ceļu satiksmes negadījumi • Trahejas, bronhu un plaušu vēzis • Saindēšanās • Alkohola atkarības izraisītie traucējumi • Aknu ciroze Source: WHO. Global burden of disease. The 2004 update, 2008.

  12. Saistīts ar socio-ekonomiskiem apstākļiem un nevienlīdzību Darbības, kas vērtas uz šo riska faktoru mazināšanu var par 60% samazināt DALY Eiropā (53 dalībvalstis) un par 45% augsti attīstītās valstīs Source: WHO. Global health risks. Mortality and burden of disease attributable to some major risks, 2009.

  13. Ar alkoholu saistītā mirstība:tendences Latvijā and ES valstīs, 1980.-2007. Labā ziņa: tendence samazināties Sliktā ziņa:joprojām starp augstākajām ES Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  14. Alkohola patēriņš:kopējais un stiprie dzērieni 1985 – 2004 Vissliktākā ziņa: stipro dzērienu patēriņš ir visaugstākais un augošs, un vairāk kā 3 reizes pārsniedz ES vidējo Sliktā ziņa: kopējais patēriņš pieaudzis sasniedzot ES12 vidējo Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010

  15. Smagas piedzeršanās epizodes:nedēļā, procentuāli, vīrieši, pēdējie pieejamie dati Smaga piedzeršanās ir ļoti kaitīga veselībai un var beigties ar nāvi, piem., pēkšņas sirdslēkmes rezultātā Slikā ziņa:Latvija irstarp valstīm ar visaugstākajiem rādītājiem Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010

  16. Vidējā cena 750ml vietējās produkcijas stiprajiem dzērieniem US$, 2008 Sliktā ziņa: ļoti zemas cenas Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010

  17. LABĀKAS ZIŅAS! Problēma ir apzināta un rīcība uzsākta • Kopš 2003.g. darbojas Nacionālā alkohola ierobežosanas padome. Latvijā ir spēkā Alkoholisko dzērienu aprites likums (kopš 2004.g.), kas nosaka visus ar alkohola patēriņu saistītos aspektus. • Laikā no 2008.-2010. g. ir veikti virkne likuma grozījumu, lai ierobežotu braukšanu dzērumā, mazinātu kontrabandu un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumus. • Piemēram, kopš 2007. gada MK noteikumi paredz visu specialitāšu ārstu izglītību par alkohola atkarību kā pēc-diploma izglītības sastāvdaļu.

  18. Ar smēķēšanu saistītā mirstība:tendences Latvijā un ES valstīs, 1980.-2008. Labā ziņa: tendence samazināties, līdzīgi kā visās ES valstīs Sliktā ziņa: joprojām starp augstākajām Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  19. Smēķēšanas izplatība, 1980. – 2007. Sliktā ziņa: visaugstākie rādītāji ES ar vismazāko samazinājumu Labā ziņa: relatīvi zemi rādītāji Sliktā ziņa: pieaugoša tendence pēdējos gados Labā ziņa: neliela samazināšanās pēdējos gados Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010

  20. Cena 20-cigarešu paciņai (US$ oficiālais maiņas kurss), 2008. Slikta ziņa: zemas cenas Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009

  21. Kopējo nodokļu daļa visizplatītāko cigarešu mazumtirdzniecības cenā, 2008 “win win”situācija, jo palielinātie nodokļi, papildinot centrālos fondus, palīdz samazināt smēķēšanu un pasargā jauno paaudzi Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009

  22. Valsts tabakas ierobežošanas programma 2006.-2010. • Starp-sektoru, balstīta uz Tabakas Kontroles konvenciju, paredz akcīzes nodokļa izmaiņas. • Pēdējie grozījumi (2008) paredz virkni aizliegumu: • bērnu rotaļlaukumu tuvumā, • Izglītības iestādēs, kino un koplietošanas telpās; • Kafejnīcās, restorānos un visās sabiedriskās vietās (no 1.aprīļa, 2010.) • Smēķēšana atļauta vienīgi īpaši norādītās vietās parkos, peldvietās un āra kafejnīcās, • Kopš 2008. g. ieviesti virkne labojumu attiecībā uz marķēšanu, mārketingu, tirdzniecību, sponsorēšanu un veselības aprūpes pakalpojumiem.

  23. Infekcijas slimību izplatība un mirstība: tendences Latvijā and ES valstīs, 1980.-2008. Labā ziņa:TB mirstības pīķis bija 1995.g. Labā ziņa: Incidence rates appear to have peaked Sliktā ziņa: joprojām augsta, īpaši multi-rezistentā TB Sliktā ziņa: rādītāji joprojām augstākie starp ES valstīm Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

  24. Multi-rezistentā tuberkuloze (MDR-TB) 15 valstis ar vislielāko TB slogu pasaulē atrodas Eiropas reģionā MDR-TB prevalence 24

  25. Vai veselībai jābūt prioritātei arī ekonomiskās krīzes apstākļos? PVO iestājas nevis vienkārši par ‘vairāk naudas veselībai’, bet par ‘vairāk un efektīvāk izmantotu valsts finansējumu veselībai Latvijā’ Division of Health Systems and Public Health

  26. Valsts un iedzīvotāju tiešie maksājumi veselībai (2007) Jo vairāk maksā valsts, jo mazāks slogs uz iedzīvotāju pleciem

  27. Visaugstākie katastrofālie tēriņi ir maznodrošinātajiem iedzīvotājiem (2006) Ekonomiskā un sociālā spriedze un krīze ir pārbaude solidaritātei Mūsdienu Eiropā nav pieņemami, ka cilvēki kļūst nabadzīgi sliktas veselības rezultātā Sources: Ke, X. et al. Access to health care and the financial burden of out-of-pocket health payments in Latvia, WHO, Geneva, 2009.

  28. Atbildot uz krīzi, Latvija ir spērusi ievērojamus soļus pareizajā virzienā! • Relatīva prioritāte esošā budžeta ietvaros tiek dota • Primārajai aprūpei • Būtiskajiem medikamentiem • Speciālistu aprūpei ambulatorajā līmenī • Vienotam neatliekamās palīdzības dienestam • Mazturīgo iedzīvotāju aizsardzībai ar jauna sociālā drošības tīkla stratēģiju • ...uz slimnīcu sektora rēķina, kas ir ilgi gaidījis uz lielām reformām(un guvis ievērojamu labumu no palielinātiem izdevumiem ekonomiskās izaugsmes gados)

  29. Atbilde Galvenie Eiropas Veselības Politikas Health2020aspekti un to sasaiste ar Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēm

  30. Health 2020 vīzija “PVO Eiropas reģions, kur ikvienam cilvēkam tiek dotas iespējas un sniegts atbalsts, lai sasniegtu pilnu veselības potenciālu un labklājību, un kur valstis strādā gan individuāli gan kopīgi, lai mazinātu nevienlīdzību veselības ziņā reģiona ietvaros un ārpus”.

  31. Health 2020 politika • Iedvesmojoša, izaicinoša un praktiska • Apvieno jaunos pierādījumus par veselību un toietekmējošiem faktoriem ar efektīvu rīcību labākas veselības sasniegšanai un nevienlīdzības mazināšanai • Dod vērtībās balstītu ietvaru veselības attīstībai, stratēģiskos mērķus un uzdevumus Eiropas reģionam, kā arī instrumentus plānošanai, ieviešanai, monitorēšanai un izvērtēšanai • Atbilstoša zemu, vidēju un augstu ienākumu valstīm Eiropas reģionā • Atjaunotai sabiedrības veselībai centrālā vieta • Jauna pieeja veselības pārvaldei 21.gadsimtā, kas būvēta uz starp-sektoru sadarbību un veselību visās politikās.

  32. The case for intersectoral action: the example of heart disease = requiring intersectoral action

  33. Strādājot pie Health 2020 Līdzdalība procesā– iesaistot plašu partneru un pilsoniskās sabiedrības loku Partnerība ar valstīm ir pamatelements Health 2020 procesā Ietvars darbībai ar mērķi padarīt veselību un vienlīdzību veselībā kā prioritātilēmumu pieņemšanā Eiropā– local, national and transnational Un visbeidzot, kustība, lai veicinātu veselību kā visas valdības un sabiedrības atbildību

  34. Galvenie produkti Health 2020 politikas dokuments Virkne politikas un tehnisko dokumentu, kas vērsti uz dažādiem sektoriem un pārvaldes līmeņiem Ziņojums un politikas instrumenti par Veselības sociālajām determinatēm Eiropā un Pārskats par veselības atšķirībām Ziņojums par pārvaldību veselības jomā 21. gadsimtā: pētījums un atbilstoši instrumenti

  35. Sasaiste Vienoti principi, kas vienos Eiropas veselības politiku Health 2020un Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes

  36. Kopīgi izaicinājumi: Latvija un Eiropas reģions • Nepieciešama sabiedrības veselības atmoda, ar veselības veicināšanu un profilaksi centrā • Hroniskās slimības kā galvenais mirstības cēlonis • Augsts kardio-vaskulāro un onkoloģisko slimību slogs – būtiski vērsties pret riska faktoriem tabaku un alkoholu • Uzlabot bērnu un mātes veselību • Veselības nevienlīdzība, saites starp nabadzību un veselību

  37. Nevienlīdzība veselības ziņā Data from the Interim Report of the European Review of Social Determinants and the Health Divide.

  38. Kopīgas vērtības: Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes unHealth 2020

  39. Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes un Health2020: vienādarīcība • Vienādi riska faktori un uzvedība • Stingrs kurss uz veselības veicināšanu • Ieguldījumi profilaksē un veselības veicināšanā • Nodrošināt pieejamus, atbilstošus ārstēšanas unprofilakses pakalpojumus • Fokuss uz agrīno vecumu un dzīves cikla pieeju • Veselība ir kas vairāk kā slimības trūkums

  40. PALDIES!!

More Related