Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.

1. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs LTRK, 2012.gada 1.februāris

2. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) • PKC ir Ministru prezidentam tieši pakļauta iestāde, kuras izveidošanu paredzēja grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā • PKC darbības virzieni: • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrāde un īstenošanas koordinēšana, uzraudzība; • plānošanas dokumentu, kas saistīti Latvijas dalību ES, īstenošanas koordinēšana un uzraudzība; • Valdības rīcības plāna īstenošanas koordinēšana, uzraudzība; • atzinumu sniegšana Ministru prezidentam par horizontālu jautājumu saskaņotību ar hierarhiski augstākajiem plānošanas dokumentiem un citu Ministru prezidenta uzdevumu pildīšana.

3. Kas ir NAP? • Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns. (APSL, 9.panta 2.daļa) • Nacionālā attīstības plāna izstrādi nodrošina Ministru kabinets un šo plānu apstiprina Saeima. Nacionālais attīstības plāns nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes (arī teritoriju attīstības prioritātes) un sasniedzamos rezultātus (arī makrolīmenī), kā arī rīcības virzienus katrā prioritātē, sasniedzamos politikas rezultātus un atbildīgās institūcijas. (APSL, 11.panta 3.daļa)

4. Kāds ir NAP mērķis? • Nacionālā attīstības plāna izstrādes mērķis ir sociālekonomiskās politikas vidēja termiņa prioritāšu, kā arī rīcības virzienu un uzdevumu noteikšana, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") īstenošanu vidējā termiņā saskaņā ar identificētajiem makroekonomiskās attīstības šķēršļiem un prognozēm. Nacionālais attīstības plāns ir stratēģijas "Latvija 2030" īstenošanas rīcības plāns. (MK 19.10.2011. noteikumi Nr.816) • Vienlaikus NAP izstrādē ir jāņem vērā Nacionālajā reformu programmā stratēģijas «ES 2020» īstenošanai noteiktie mērķi, kas mums ir saistoši kā ES dalībvalstij, kā arī Saeimas apstiprinātais «Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā» • NAP ir valsts attīstības plāns nevis nozaru, ministriju, atsevišķu reģionu vai pašvaldību, vai citu šauri specifisku interešu veicināšanas plāns

5. NAP metodika Vadlīnijas un instruments NAP izstrādei, lai: • secīgiem soļiem ietu uz priekšu; • konsolidētu normatīvajos aktos noteikto; • definētu metodes izvēļu izdarīšanai; • aprakstītu iesaistīto pušu kompetences.

6. NAP satura rādītājs • galvenie vidēja termiņa attīstības šķēršļi un prognozes; • valsts attīstības vīzija, kas izriet no Latvija 2030; • ne vairāk kā trīs prioritātes un to īstenošanai atbilstošie makrolīmeņa ietekmes rezultāti un to rezultatīvie rādītāji; • rīcības virzieni prioritāšu ietvaros, nosakot nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzienus un tiem atbilstošos politikas rezultātus un to rezultatīvos rādītājus ar noteiktām starpvērtībām 2017. un 2020.gadā; • uzdevumi un tiem atbilstošie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji (2017. un 2020.gadam); • uzdevumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma un avotu provizoriskais novērtējums (vispārējās valdības budžeta līdzekļi, tai skaitā Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi); • par NAP 2014.-2020 uzdevumu un pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas. MK noteikumi nr. 815 “Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība”

7. NAP 2014-2020 uzbūve- saturiskais ietvars Valsts attīstības vīzija Galvenie vidējā termiņa makroekonomiskie šķēršļi un prognozes Latvija 2030 un ES 2020 (GAP Analysis) Prioritāte (makro līmeņa rezultāti) Prioritāte (makro līmeņa rezultāti) Prioritāte (makro līmeņa rezultāti) Stratēģiskā daļa • Rīcības virzieni (politikas rezultāti) • Rīcības virzieni (politikas rezultāti) • Rīcības virzieni (politikas rezultāti) • Uzdevumi (darbības rezultāti) - norāda to īstenošanai nepieciešamo finanšu apjoma un avotu novērtējumu (vispārējās valdības budžeta līdzekļus, t.sk. ES fondi 2014-2020 un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi ) Ieviešanas daļa

8. NAP rīcības virzienu izvēles kritēriji Rīcības virzieniem horizontāla daba, kas ietver sevī vairākas nozares, kā arī teritoriju attīstības perspektīvu • rīcības virzieniem jāiezīmē ceļi uz vēlamo valsts sociālekonomiskās situācijas izmaiņu sasniegšanu politikas rezultātu līmenī; • rīcības virzieniem jānosaka nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzieni un tiem atbilstošie politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji ar noteiktām starpvērtībām 2017. un 2020.gadā.

9. NAP izstrādes «laika rāmis»1 • 2012.gada 17.janvārī Ministru prezidents ir parakstījis rīkojumu par NAP izstrādes Vadības grupas personālsastāvu • 2012.gada 26.janvārī Vadības grupa izdiskutēja NAP izstrādes potenciālo laika grafiku, uzklausīja ziņojumu par NAP izstrādes metodiku (komentāri līdz 02.02.2012.) • līdz 2012.gada februāra vidum / beigām PKC sagatavo un iesniedz izskatīšanai Vadības grupā un Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam vidēja termiņa valsts attīstības prioritāšu izvēli • vēlākais 2012.gada marta sākumā atbilstoši MK apstiprinātajām prioritātēm tiek izveidotas kompaktas Darba grupas, kas detalizē prioritāšu darbības virzienus un tajā ietveramos uzdevumus/pasākumus/projektus • līdz 2012.gada maija vidum Darba grupassagatavo, PKC «pieslīpē un apkopo» un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā  informatīvo ziņojumu par NAP rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem/pasākumiem/projektiem

10. NAP izstrādes «laika rāmis»2 • līdz 2012.gada jūnija vidum – PKC sadarbībā ar Darba grupām sagatavo un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā  NAP sākotnējo redakciju • 2012.gada jūlijs-augusts – NAP sākotnējai redakcijai tiek veikts stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), kas ilgst aptuveni mēnesi • 2012.gada jūlijs-augusts – paralēli SIVN procesam notiek NAP sākotnējās redakcijas publiskā apspriešana • 2012.gada septembris - PKC un prioritāšu Darba grupas, balstoties uz SIVN un publiskās apspriešanas rezultātiem, sagatavo un iesniedz Vadības grupā un Ministru kabinetā NAP gala redakciju • līdz 2012.gada decembrim – Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2014-2020.gadam

11. NAP prioritāšu ziņojums Mērķis: identificēt trīs prioritātes NAP 2014.-2020.gadam tālākai izstrādei • ietver analīzi par Latvija 2030, ES 2020 mērķiem, esošo situāciju un to starpību • balstās uz Latvija 2030 kapitālu pieeju un noteiktajām ilgtermiņa prioritātēm • identificē iespējas un riskus Prioritāšu izvēles kritēriji (atvērti diskusijai): • prioritātes tiek fokusētas uz stipro pušu koncentrētu atbalstu; • prioritātes tiek fokusētas uz būtiskāko problēmu (vājās puses) risināšanu; • prioritātes fokusētas uz identificēto iespēju pilnvērtīgu, bet vienlaicīgi ilgtspējīgu izmantošanu; • prioritātes tiek fokusētas uz identificēto draudu mazināšanu un novēršanu; • prioritātēm nosaka to īstenošanai atbilstošos makrolīmeņa ietekmes rezultātus un to rezultatīvos rādītājus.

12. NAP prioritāšu ziņojums • NAP prioritāšu ziņojums tiek balstīts uz Latvija 2030 noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem • Paralēli tiek ņemtas vērā nostādnes, kas paustas Saeimas apstiprinātajā konceptuālajā dokumentā «Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā» un Nacionālajā reformu programmā stratēģijas «ES 2020» īstenošanai • Ziņojuma sagatavošanai tiek izmantoti visi pieejamie jaunākie pētījumi (tostarp to sagataves)

13. Līdzdalība NAP izstrādē • NAP izstrādi vada ar MP apstiprināta NAP izstrādes vadības grupā, kurā patlaban ir iekļauts 31 loceklis, tostarp: • Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis; • Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas pārstāvis; • visu plānošanas reģionu pārstāvji. • Katrs no NAP izstrādes Vadības grupas locekļiem pauž ne vien savu, bet visas organizācijas viedokli un viņam ir aktīvi jākomunicē ar saviem biedriem par kopīgu nostāju • Drīzumā tiks nodrošināti citi, iespējami plašāki, mehānismi sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai

14. Veiksmes darbos un uz labu turpmāko sadarbību! Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Tālrunis: 67082811 GSM: 29239862 E-pasts: martins.krievins@pkc.mk.gov.lv