Cēsu novada kultūras un tūrisma nozaru iestāžu reorganizācijas iespējas

1. Cēsu novada kultūras un tūrisma nozaru iestāžu reorganizācijas iespējas 2009.gada 5.novembris Darba grupa Vadītājs J.Žagars M.Malcenieks, A.Rasmanis, E.Rass, S.Ratnika, J.Rozenbergs, I.Suija-Markova, I.Timermanis

2. Iestāžu analīzes nepieciešamība • Gaidāmais finansējuma samazinājums • Iestāžu funkciju daļēja pārklāšanās esošajā situācijā • Kultūra un tūrisms – nākotnē iespējams vissvarīgākās ekonomikas nozares Cēsīs

3. Darba grupas uzdevumi • Esošās situācijas analīze, balstoties uz iestāžu vadības sagatavotu informāciju • Cilvēkresursu un infrastruktūras izvērtējums • Iestāžu budžetu izvērtējums • Iestāžu vadītāju izstrādātie scenāriji budžeta samazināšanas gadījumā • Secinājumu un priekšlikumu izstrāde tālākam darbam

4. Cēsu Centrālā Bibliotēka • Esošā situācija: • Budžets 2009.gadā - Ls 200 000 • Algu fonds ap 80% • Darbinieku skaits: • Līdz 23.03.09. - 31 darbinieks • Pēc 23.03.09. - 26 darbinieki

5. Cēsu Centrālā Bibliotēka (2) • Vadītājas scenārijs pie budžeta samazinājuma par 30%: • Minimālais darbinieku skaits – 21 • Darbinieku skaitu vairāk nav iespējams samazināt telpu plānojuma dēļ • Ieviest modernākas tehnoloģijas uzraudzības procesu efektivitātes palielināšanai nav racionāli • Darbinieku algu samazināšana līdz Ls 130 • Atteikšanās no novadpētniecības funkcijas • Darba laika samazināšana • Ieņēmumu palielināšana praktiski neiespējama

6. Cēsu Centrālā Bibliotēka (3) • Darba grupas secinājumi par bibliotēku: • Zemi atalgoti darbinieki ir strupceļš iestādes attīstībai • Tehnoloģiju ieviešana ļautu racionālāk izmantot cilvēkresursus • Trūkst iesaistes starptautiskos projektos

7. Citu līdzīgu pašvaldību bibliotēku dati par 2008.gadu

8. Cēsu Kultūras Centrs • Esošā situācija: • Budžets 2009.gadā – 243 000 Ls • Algu fonds – 80% • Darbinieku skaits: • 2009.gadā – 35, tajā skaitā tehniskie darbinieki un kolektīvu vadītāji • Pēc KC aizvēršanas rekonstrukcijai - ????

9. Cēsu Kultūras Centrs (2) • Vadītājas scenārijs pie budžeta samazinājuma: • KC rekonstrukcijas laikā: • Budžets 70 000 – 80 000 Ls • Darbinieku skaits – 9, tajā skaitā tehniskie darbinieki, bet neiekļaujot kolektīvu vadītājus • Amatiermākslas finansēšanas modelis: • Funkciju deleģēšana NVO, privātām organizācijām, iedzīvotāju pašu organizētām vienībām; • Pašvaldības piešķirtu grantu sistēma • Kultūras un tūrisma nozaru pārvaldes un koordinācijas vienotība jebkurā juridiskā formā

10. Cēsu Kultūras Centrs (3) • Darba grupas secinājumi par Cēsu Kultūras Centru: • Kultūras un tūrisma nozaru apvienošanas shēma ir racionāla, loģiska un apspriešanas vērta • Piedāvātais amatiermākslas finansēšanas modelis – perspektīvs • KC rekonstrukcijas laikā kultūras dzīves organizēšanu Cēsīs var realizēt max. 2-4 cilvēki

11. CPA “Vidzemes Vēstures un Tūrisma Centrs” • Esošā situācija: • Budžets 2009.gadā – 405 000 Ls • Algu fonds – 55% • Darbinieku skaits: • 01.2009. – 44 • 09.2009. – 40 • 10.2009. – 32 (t.sk. Sezonas darbinieki)

12. CPA “Vidzemes Vēstures un Tūrisma Centrs”(2) • Vadītājas scenārijs pie budžeta samazinājuma: • Max. pieļaujamais budžeta samazinājums – līdz 260 000 Ls • Funkcijas šādā budžeta variantā: • Nekustamā īpašuma apsaimniekošana • Publisko pasākumu mārketings • Algas un specifiski profesionālo darbinieku saglabāšana • Pārējās funkcijas tiek pildītas – par pašu nopelnītajiem līdzekļiem. • Neviena funkcija netiek noņemta, bet samazināts to apjoms • Pieci modeļi kultūras un tūrisma nozaru pārvaldei Cēsu novadā

13. CPA “Vidzemes Vēstures un Tūrisma Centrs”(3) • Darba grupas secinājumi: • 2009.gadā iestāde ir veikusi būtiskus funkciju optimizēšanas un līdzekļu ekonomijas pasākumus • Vadība piedāvā racionālu un oriģinālu kultūras un tūrisma iestāžu apvienošanas modeli

14. Esošās situācijas kopsavilkums

15. Kopējais nozares budžets - 850 000 Ls/gadā • Kopā 93 štata vietas • Algu fonds vidēji - 72 %

16. Secinājumi par Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbību • Ir vērā ņemama funkciju pārklāšanās starp iestādēm (piem., PR, pasākumu organizēšana, projektu sagatavošana, novadpētniecība utt.) • Nepieciešama detalizēta štatu revīzija • Ir nepieciešams kultūras un tūrisma iestādēm veidot optimālu pārvaldi ar profesionālu, šajā budžeta situācijā mazskaitlīgu, kompaktu, bet normāli atalgotu komandu

17. Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai 2010.gadā VVTC + KC Bibliotēka Uz KC rekonstrukcijas laiku VVTC struktūrā iekļaut Kultūras Projektu Nodaļu, kurā strādātu 2 – 3 KC darbinieki

18. Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC rekonstrukcijas 1.scenārijs: “Viss paliek pa vecam, bet ar mazākiem budžetiem” Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs Kultūras centrs Bibliotēka

19. Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC rekonstrukcijas 2.scenārijs: “Specifiskās un zinātniskās nozares apvienotas” VVTC + Kultūras centrs Publiskā bibliotēka Muzejs + profesionāli zinātniskā bibliotēka

20. Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC rekonstrukcijas 3.scenārijs: “Teorētiski visperspektīvākais” : Ienākumus neģenerējoša iestāde: Muzejs, zinātniskā bibliotēka, publiskā bibliotēka u.c. sabiedriskas funkcijas Ienākumus ģenerējoša iestāde: Pils komplekss, koncertzāle, parki & dārzi, kultūras pasākumu producēšana, tūrisma organizēšana (TIC), mārketings

21. Priekšlikumi Cēsu novada kultūras un tūrisma iestāžu darbības optimizēšanai pēc KC rekonstrukcijas 4.scenārijs: “Apvienotais modelis” Ienākumus ģenerējoša iestāde: BIBLIOTĒKA, KULTŪRA, TŪRISMS

22. Potenciālie ieguvumi • Ekonomiska, progresīva, motivēta, labi atalgota un kompakta pārvalde • Novērsta funkciju dublēšanās • Vienota un moderna kultūras un tūrisma stratēģija orientēta ne tikai uz taupīgāku pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu sabiedriskajām vajadzībām, bet orientēta arī uz lielāku peļņas gūšanu, izmantojot esošo infrastruktūru