Lietu piekritība administratīvajām tiesām

Lietu piekritība administratīvajām tiesām Edvīns Danovskis, zvērinātu advokātu biroja “Raidla, Lejiņš & Norcous” jurists

Jautājums • Vai un kādos gadījumos tiesai, izskatot tai piekritīgu lietu (civilprocesā vai administratīvajā procesā), ir iespējams izlemt jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo lietu, bet formāli piekritīgi izskatīšanai citā procesuālā kārtībā (attiecīgi civilprocesā vai administratīvajā procesā)?

Aktualitāte • ES direktīva 2007/66/EK • Ja līgums noslēgts bez iepirkumu procedūras vai neievērojot nogaidīšanas termiņu, tad līgums atzīstams par spēkā neesošu • Līgumu par spēkā neesošu atzīst “neatkarīga pārskatīšanas struktūra” (skaidrs, ka tiesa) Kura?

Lietu kategorijas • Piekritības galvenā piesaiste- lieta (procesuālā nozīmē) • Lietu kategorijas nosaka likums “Par tiesu varu” (5.-7.p.) • Taču ir lietas, kas tipiskajā lietu dalījumā neiekļaujas (publiskie iepirkumi, privatizācija, zemes piešķiršana lietošanā u.c.)

Kā noteikt piekritību netipiskām lietām? Divi risinājumi: • Formālais (“pareizais”) risinājums; • “Vienas pieturas” risinājums (ķecerība).

Formālais risinājums- piemēri • Domes lēmums par īres līguma noslēgšanu • Īres līgums • Lēmums par pirkuma līguma slēgšanu • Pirkuma līgums • Citi pirkuma līgumi un hipotēkas

Formālais risinājums- piemēri • Ja prasību ceļ vispārējās jurisdikcijas tiesā un prasa atzīt līgumu par spēkā neesošu uz CL 1415.p. pamata: Tiesa atsakās ierosināt tiesvedību daļā par administratīvā akta tiesiskumu (CPL 132. panta pirmās daļas 1) vai 6) punkts). Pienāciet, kad būs spriedums administratīvajā lietā...

Formālais risinājums- piemēri • Prasība par iepirkumu līguma atzīšanu par spēkā neesošu: • Ja tādēļ, ka prettiesisks/spēkā neesošs administratīvais akts- vispirms uz administratīvo tiesu un tikai tad prasība vispārējās jurisdikcijas tiesā (cik ziemas paies, kamēr izskatīs?); • Ja tādēļ, ka bez iepirkumu procedūras vai pārkāpjot termiņu- vispārējās jurisdikcijas tiesa. Problēmu nav!?

Senāts (SKC-176/2008): • “[..] ja pieņemtu kasācijas sūdzībā izteikto viedokli, ka pie esošās situācijas vispirms administratīvajā procesā tiktu izskatīts jautājums par administratīvā akta likumību un tikai pēc tam strīds par noslēgtajiem privāttiesiskajiem līgumiem [..] tad faktiski viens strīds tiktu skatīts divos procesos (kas savukārt nozīmē divreiz vairāk laika un citu resursu patēriņu).”

Senāts (SKC-176/2008): • Likuma “Par tiesu varu” 28. pants- procesuālās ekonomijas princips; • Satversmes 92. pants • Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants

Senāts (SKA-87/2009): • “[,,] Senāta ieskatā nepieciešams vērtēt, vai privātpersonas iespējama tiesību aizskāruma izskatīšana divos tiesas procesos atbilst privātpersonas tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī lietas izskatīšanu efektīvā tiesas procesā.”

Viena strīdus jautājuma sadalīšana divās lietās un taisnīga tiesa • ECT: nevar vērtēt abstrakti, procesa pārmērīgu ilgumu kā taisnīga procesa pārkāpumu var noteikt tikai katras lietas ietvaros (skat. The Theory and Practice of the European Convention of Human Rights, P. 606-607) • Apgalvojums, ka divi procesi apdraud tiesības uz taisnīgu tiesu- spekulatīvs

Formālā risinājuma priekšrocības: • Skaidrība par piekritību; • Specializācija; • Neļauj apiet procesuālos termiņus u.c. tiesvedības noteikumus;

“Vienas pieturas” risinājums • Racionāli saistītus jautājumus skatīt vienā procesā (ciktāl tas pieļaujams) • Resursu taupīšana, efektivitāte- laiks, nauda • Praksē sekmīgi pielieto vispārējās jurisdikcijas tiesas • Nav svarīgi, kura tiesa skata; galvenais, ka ievērotas procesuālās garantijas • Collateral proceedings

Satversmes tiesa lietā Nr. 2005-18-01 Likumdevēja rīcības brīvība procesa noteikšanā nav absolūta, jo likumdevējam jāņem vērā gan lietderības apsvērumi, gan tiesību uz taisnīgu tiesu jēdzieniskais kodols. Izraudzītajam procesa veidam jāļauj attiecīgās lietas izskatīt pēc iespējas atbilstoši un efektīvi, aptverot ļoti dažādus procesuālos jautājumus, turklāt izraudzītais procesa veids nedrīkstot liegt personai tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības vai būtiski ierobežot personas iespējas aizstāvēt savas tiesības.

Procesa izvēles kritēriji: • Piemērojamie procesuālie principi (sacīkstes vai objektīvās izmeklēšanas princips); • Tradīcijas; • Praktiski apsvērumi.

Kuras lietas skatīt vienā procesā? • Publiskie iepirkumi- lietas par līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem (bet ne strīdi par izpildījuma kvalitāti, nokavējumu, soda naudām)- administratīvajā procesā; • Pieteikumi par cilvēktiesību pārkāpumiem, publisko tiesību subjektam darbojoties privāto tiesību jomā- administratīvajā procesā ? • “Privatizācijas lietas”- vispārējās jurisdikcijas tiesā (ja prasība par līguma atzīšanu par spēkā neesošu)

Lietu piekritība administratīvajām tiesām