ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA NORVĒĢIJĀ

1. ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA NORVĒĢIJĀ Zanda Krūklīte SIA Agito 2009.gada septembris Projekts: Atjaunojamo energo resursu perspektīvas

2. Norvēģijas enerģijas sektora iezīmes • Fosilā enerģija • 60% kopējā enerģijas patēriņā atjaunojamā enerģija • Enerģijas bilancē augsts elektroenerģijas patēriņš • Elektroenerģijas ražošana balstās uz hidroenerģiju • Vidēji 1-2 TWh elektroenerģijas eksportē • Sausos gados importē no Dānijas, Zviedrijas • Nav noteikti skaitliski mērķi atjaunojamās enerģijas eksportam, bet šis tiek uztverts kā politisks mērķis • Elektroenerģijas cenu patērētājam nosaka pieprasījums – piedāvājums Ziemeļu enerģijas tirgū (Nordic energy market) • Galvenā administrējošā institūcija – Naftas un enerģētikas ministrija

3. Norvēģijas naftas un enerģijas ministrija

4. Galvenie elektroenerģijas avoti • Hidroenerģija gadā - 120 TWh, t.i ~ 99% no kopējās saražotās enerģijas • Vēja enerģija • Termālā enerģija • Attīstībā gāzes enerģijas stacijas. • Kopējais saražotais apjoms ~121 TWh

5. Hidroenerģija • 1990. gada 29. jūnija Likums Nr. 50 Par enerģijas ģenerāciju, konversiju, transmisiju, tirdzniecību, sadali un lietošanu. (Likums par enerģiju) • 2000. gada 24. novembra likums Nr. 82 attiecībā uz upju sistēmām un gruntsūdeņiem (Ūdens resursu likums) • 1917. gada 14. decembra Likums Nr. 16 Par ūdenskritumu, raktuvju un cita nekustamā īpašuma pārņemšanu (Industriālās licencēšanas likums) • 1917. gada 14. decembra Likums Nr. 17 Par ūdenstilpju regulēšanu.

6. Hidroenerģija • Ūdenstilpju regulēšanu elektroenerģijas ražošanai, kas palielina to ūdens jaudu drīkst uzņemties tikai valsts vai persona, kas ir ieguvusi licenci. • Lielām stacijām vai ja paredzams svarīgu interešu konflikts, lieta ir jāiesniedz Stūrtingā (Storting – Norvēģijas parlaments) pirms licences piešķiršanas • Pirms izziņas izdošanas ministrijas pienākums ir lūgt iesaistītās pašvaldības, koku pludināšanas biedrības, zvejniecības padomes, lauksaimniecības un mežkopības uzņēmumus, vietējās zivkopības, lauksaimniecības un mežkopības institūcijas, kā arī citas ieinteresētās puses izteikt savu viedokli. • Pieteikumi licencei ir jāapvieno ar aprakstiem, attēliem, kartēm un tamlīdzīgi. Jāpievieno direktoru padomes deklarācija par to, ka sniegtā informācija par uzņēmuma vadību un pamatkapitāla īpašumtiesībām ir izsmeļoša un attēlo reālus faktus.

7. Hidroenerģija • Licenci izsniedz uz laika posmu līdz sešdesmit gadiem, sākot no licences piešķiršanas datuma. Pēc licences termiņa beigām ūdenskritums un iekārtas, ar kurām ir izmainīts ūdens tecējums un gultne, tādām, kā aizsprosti, kanāli, tuneļi, ūdenskrātuves, cauruļvadi, u.c., zemes gabali, apguves tiesības, elektrostacija, elektrostacijas un papildu iekārtas un pārējais aprīkojums, kā arī strādniekiem uzceltie mājokļi un citas elektrostacijai piederošās ēkas, ir jāatgriež valstij ar pilnām īpašuma tiesībām un bez kompensācijas. • Ūdenskrituma apgūšana ir jāuzsāk ne vēlāk, kā piecu gadu laikā. Darbs ir jāpabeidz, un iekārtas jānodod ekspluatācijā noteiktajā nākamajā termiņā, kas nepārsniedz piecus gadus. • Lēmumu par enerģijas piegādi un sadali drīkst atkārtoti izskatīt pēc divdesmit gadiem.

8. Hidroenerģija • No licences saņēmēja drīkst pieprasīt kompensāciju par izdevumiem, kas rodas no pastiprinātas savvaļas dzīvnieku un zivju uzraudzīšanas • Licences īpašniekam vajadzētu pieprasīt izmaksāt kompensāciju par visiem vai daļu no izdevumiem, kas rodas no lielceļu, tiltu un krastmalu uzturēšanas un labošanas, kad šie izdevumi ievērojami palielinās būvniecības darbu rezultātā • Licencē ir jābūt noteikumam, ka licences īpašniekam ir jāpiešķir pašvaldībām un apgabaliem, kuru teritorijā atrodas elektrostacija, līdz 10 procentiem enerģijas no vidējā enerģijas daudzuma, ko apgūtais ūdenskritums var saražot, pamatojoties uz paredzamo caurplūdumu katram nākamajam gadam. • Mazo staciju operatoriem, karalis drīkst piešķirt atbrīvojumus ar nosacījumu, ka enerģiju pielieto īpašnieka vajadzībām: apgaismojumam, apkurei, lauksaimniecībai, amatniecībai vai neliela mēroga ražošanai, vai iznomā citai personai uz izdevīgiem noteikumiem iepriekšminētajiem mērķiem.

9. Hidroenerģija • Enerģiju piegādā 5,000 stundas gadā. • Enerģijas cenu nosaka, ņemot vērā vidējās izmaksas valstī esošajām hidroenerģijas elektrostacijām. Katru gadu ministrijai jānosaka cena enerģijai, kas piegādāta elektrostacijas transmisijas apakšstacijā. • Licencē drīkst iekļaut papildu nosacījumus, to skaitā arī prasību izveidot industriālās attīstības fondu atsevišķas pašvaldības labā, ja konkrētajā gadījumā tas ir nepieciešams valsts interesēs vai privāto interešu aizsardzībai no kaitējuma. • Izsniedzot licenci ūdens ņemšanai, novirzīšanai vai aizdambēšanai, saskaņā ar īpašu novērtējumu speciāli jānorāda noteikumi un apstākļi, nosakot minimāli pieļauto plūsmas tempu upēs un straumēs. Pieņemot lēmumu, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai saglabātu • ūdens līmeņus, • upes sistēmas nozīmi florai un faunai, • ūdens kvalitāti un • gruntsūdeņu daudzumu

10. Vēja enerģija • 2005.g. 280 MW uzstādītā jauda, uzstādītas 138 turbīnas, 0.85 TWh, 40000 mājsaimniecību patēriņš, reāli saražots 0.507 TWh • Mērķis 2010.gadam pieaugums par 3 TWh (ražošanas jauda) • Vēja resursu ziņā otrā vieta Eiropā aiz Portugāles. Galvenie resursi – jūrā. • Aktīva R&D darbība. Peldošās vēja stacijas

11. Vēja ģeneratori jūrā • 2009.gadā jauns likums un stratēģija vēja enerģijas attīstībai jūrā • Ietvars lai nodrošinātu enerģijas infrastruktūras plānošanu, būvniecību un izmantošanu, ievērojot stabilas energoapgādes, vides, drošības, zivsaimniecības, jūras transporta un citus aspektus. • Vietas izvēle, nepieciešamā infrastruktūra • Ģeneratorus var sākt uzstādīt, ja valdība pieņēmusi pozitīvu lēmumu par konkrēto teritoriju • Noteikumi atjaunojamās enerģijas ražotņu un pārvades tīklu jūrā izveidošanas atļauju saņemšanai, būvniecībai, darbībai un darbības beigšanai • Noteikumi par kompensācijām zvejniekiem • Noteikumi darba videi, drošībai • Atbalsta programma tehnoloģiju attīstībai un pētniecībai, demonstrācijām. Attīstības procesā trīs pētniecības centri • Uzstādīts pirmais peldošais vēja ģenerators 10 km attālumā no krasta. NOK 59 mill ENOVA atbalsts.

12. Latvija Atbalsts investīcijām Obligātais iepirkums ar atbalsta tarifu Norvēģija Atbalsts investīcijām (vējam līdz 25%) Zaļais sertifikāts – veicina ekonomiski efektīvu projektu virzību. Plānots – iespēja pārdot sertifikātu uz 10.gadu periodu Finanšu instrumenti atjaunojamās enerģijas atbalstam

13. Nākotnes virzieni • Tehnoloģijas fokusējas uz abiem faktoriem – enerģiju un vidi • Enerģijas diversifikācija (drošībai) • Veido tirgu jauniem enerģijas risinājumiem (konkurētspējas paaugstināšana) • Fokusējas uz visiem trīs posmiem – piegādes, pārvades un patēriņa posmiem (integrēta energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija) • Decentralizācija, atceroties enerģijas uzkrāšanas nepieciešamību (piem. vēja un H2 kombinācija) • Joprojām konflikts starp ekonomiku un vidi – jāmeklē kompromisi