Pedagogu izstrādāto pētījumu izvērtējums

1. Pedagogu izstrādāto pētījumu izvērtējums Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra projekta „Pedagogu pētnieciskā darbība izglītības iestādē” noslēgums – praktiskā konference 11. 04. 2013. Dr.paed. LU pētniece Sanita Baranova

2. Skolotājs – savas darbības pētnieks Skolotāja pētnieciskā darbība “nav jāuztver kā papildu slodze – savas darbības reflektēšana un pētniecisks vai problēmmācību process ir pati profesionālā darbība mūsdienīgā kvalitātē, kas aizstāj normatīvo pedagoģisko procesu, transformē skolotāja palīdzību skolēniem, piedāvājot tādas mācības, kurās skolēns ir aktīvs savas pieredzes veidotājs pētnieciskā, personiski nozīmīgā procesā”. (Žogla, Kalniņa, Antiņa, 2012, 12. lpp.)

3. Pētniecībā balstīta prakse • Praksei ir jābalstās pētījumu rezultātos. • Uz pierādījumiem balstīta prakse (angl. evidence-based practice): pieeja, kurā tiek uzsvērts, ka pieredze un intuīcija vien nenodrošina labo praksi (best practice). “Lēmumu pieņemšanas process, kurā tiek izmantoti pieejamie pētījuma dati, speciālista komptence un konteksta raksturojums”. (Mārtinsone, 2011, 28. lpp.)

4. Pētījumu autori Pētījumu recenzentes • 33 Rīgas izglītības iestāžu skolotāji • 16 pētnieciskie darbi • 7 pētījumi veikti individuāli, 9 – pāru darbā vai mazajās grupās • Mg.paed. Līga Āboltiņa • Dr.paed. Sanita Baranova • Dr.paed. Ieva Margeviča-Grinberga • Dr.paed. Ilze Šūmane

5. Pētījumu virzieni • Aktualitātes mācību un/vai audzināšanas darbā (10 pētījumi) • Pedagogu profesionālās sadarbības efektivitāte (3 pētījumi) • Izglītības iestādes konkurētspējas veicināšana (3 pētījumi)

6. Novērtējuma kvantitatīvie rādītāji(n=16)

7. Pētījuma struktūra • Titullapa (pētījuma vizītkarte) • Anotācija un atslēgas vārdi • Satura rādītājs • Apzīmējumu saraksts un terminu skaidrojums (saīsinājumu un speciālo terminu skaidrojumi) • Ievads (pētījuma pase) • Teorētiskā daļa (nodaļas un apakšnodaļas) • Empīriskā daļa (nodaļas un apakšnodaļas) • Nobeigums (secinājumi, priekšlikumi) • Pateicība (pēc darba autora izvēles) • Izmantotās literatūras un avotu saraksts • Pielikumi (ja darbam tie ir nepieciešami un detalizēti parāda pētījuma datus).

8. SATURS

9. Pētījuma aktualitāte, problēma un temats • Pētījuma aktualitātes raksturojums (sociālās, pedagoģiskās, politiskās, ekonomiskās, u.tml.). • Pētījuma problēma – sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums vai uzdevums, ko nepieciešams pētīt. • Problēmas noteikšana. • Problēmas definēšana. • Problēmas pētīšanas nepieciešamības pamatojums.

10. Pētījuma objekts un priekšmets • Objekts – ikviens konkrēti formulētais izpētes objekts, kas var būt process vai parādība, kura izraisa problēmsituāciju un kuru izvēlas pētījumam. • Priekšmets – šauri definēts atsevišķo elementu attiecību loks, kas iekļaujas pētījuma robežās.

11. Pētījuma mērķi un uzdevumi • Mērķis ir ideāls, domās prognozēts pētījuma rezultāts. • Darba efektivitāti iespējams pārbaudīt, salīdzinot galarezultātu ar mērķi. • Pētījuma uzdevumi atspoguļo visus pētījuma plānošanas un veikšanas posmus.

12. Pētījuma metodes • Vispārteorētiskās metodes (zinātniskās literatūras analīze, dokumentu analīze) • Empīriskās (datu vākšanas, datu apstrādes)

13. Pētījuma bāze • Procesa norises vieta (iestāde, organizācija, sociālā grupa vai cita reāla cilvēkdarbības vide). • Pedagoģijā pētījuma bāzē norāda cilvēku skaitu, kas piedalījās pētījumā.

14. Teorētiskā daļa • Zinātniskās valodas stils. • Precīzu zinātnisko jēdzienu konsekventa lietošana. • Tematam atbilstīgi literatūras avoti. • Primārie un sekundārie avoti. • Iepriekš veikto pētījumu būtiskākās atziņas. • Teorētisko nostādņu izpratne un analīzes pilnīgums. • Tekstā tiek izmantoti citāti un precīzas atsauces. • Savi vērtējumi un nostādnes par pētījuma priekšmetu. • Pētījuma nozīmības un turpināmības izvērtējums.

15. Empīriskā daļa • Pētījuma nepieciešamības izvērtējums. • Izvēlēto pētījuma metožu pamatojums. • Pētījuma bāzes un izlases raksturojums. • Iegūto rezultātu uzskatāma atspoguļošana. • Jebkurapētījumarezultātuapkopošanasnosacījumsirnepieciešamībadarbupasniegttā, laitasbūtuatkārtojamsjebpārbaudāms.

16. Nobeigums • Jāaplūko vispārējās kopsakarības, kas izriet no iegūtajiem rezultātiem, un jāizdara vispārinājumi. • Jāparāda, kā darba rezultāti, to interpretācija un izdarītie vispārinājumi saskan (vai arī ir pretrunā) ar agrāk veiktiem līdzīgiem pētījumiem. • Apspriežot veiktā darba rezultātus, nepieciešams norādīt darba teorētiskās konsekvences, tālākās pētījuma attīstības iespējas vai arī iespējamo praktisko lietojumu; • Jāizdara secinājumi, kas izriet no veiktā darba, un tie jāpamato. • Rezultātu un to izvērtējuma mērķis ir parādīt un pierādīt veiktā darba nozīmīgumu, izteikt priekšlikumus.

17. Literatūras saraksts • Literatūras saraksts demonstrē pētnieka izpratni par pētījuma tematam atbilstošākajiem nozīmīgākajiem darbiem un autoriem. • Literatūras sarakstā minētas zinātniskas un starptautiskas publikācijas, jaunākie tematam atbilstošie pētījumi u.c. • Literatūras sarakstā bibliogrāfiskie apraksti noformēti atbilstoši kādai no vispārpieņemtajām sistēmām.

18. Ieteikumi turpmākajam pētnieciskajam darbam (kopsavilkums) I • Jāievēro zinātniskās izteiksmes stils. • Nepieciešams izvairīties no konspektīvisma, bet vairāk analizēt, interpretēt, salīdzināt. • Jāievēro precizitāte un konsekvence terminoloģijas lietojumā (jaunievestu terminu, metaforisku terminu skaidrojums). • Vēlams izvairīties no normatīvajai pedagoģijai raksturīgām kategorijām, piem., apmācāmie. • Izmantot emocionāli neitrālus valodas izteiksmes līdzekļus. • Veikt pētījuma mērķim atbilstīgu iegūto empīriskās izpētes datu dziļāku, fokusētāku izvērtēšanu, analīzi, interpretāciju.

19. Ieteikumi turpmākajam pētnieciskajam darbam (kopsavilkums) II • Nepieciešama rezultātu grafiska attēlošana (attēli, tabulas) un to komentēšana satura izklāsta daļā. • Noteikts un vienots grafisko izteiksmes līdzekļu lietojums un teksta tehniskais noformējums. • Atzinīgi vērtējami secinājumi apakšnodaļu beigās. • Secinājumi un priekšlikumi balstīti pētījumā, nevis intuīcijā un subjektīvajā realitātē. • Pētījumi turpināmi šāda un līdzīga veida projektu ietvaros, sistemātiski pilnveidojot savu profesionālo darbību un sadarbībā veicinot skolas attīstību, kā arī augstākā līmeņa studijās.

20. Ieteicamā literatūra • Albrehta, Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga: Mācību grāmata, 1998. • Geske, A., Grīnfelds, A. Izglītības pētniecība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. • Hahele, R. Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. Rīga: RaKa, 2005. • Kroplijs, A., Raščevska, M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. 2.papild.izd.Rīga: RaKa, 2010. • Lasmanis, A. u.c. Mūžizglītības aktuālās problēmas un bibliotēku loma zināšanu sabiedrībā: mācību kursa izdales materiāls (1.un 2.nodaļa). Rīga: Datorzinību centrs, 2008. • Mārtinsone, K. (sast.) Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 2011. • Oganisjana, K. Uzņēmējspēja un uzņēmība. Rīga: RaKa, 2012. • Pētniecības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: RaKa, 2011. • Radnor, H. Researchingyour Professional practice. DoingInterpretiveResearch. Backingham, Philadelphia: OpenUniversityPress, 2002. • Rubanovskis, A. Metodiskie ieteikumi studentu darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Rīga: RaKa, 2011. • Stöger, Ch., Lion, B., Niermann, F. ProfessionalisierungimLehrerberuf. WeinheimundBasel: BeltzVerlag, 2010. • Špona, A., Čehlova, Z. Pētniecība pedagoģijā. Rīga: RaKa, 2004. • Žogla, I., Kalniņa, D., Antiņa, I. Skolotāja pētnieciskā darbība. Rīga: RaKa, 2012.

21. Think outside the box!

22. Paldies par ieguldīto darbu! sanita.baranova@lu.lv