Rīga, 11/02/2014 Laura Turlaja Kultūras ministrija ES kultūras kontaktpunkts/

1. Rīga, 11/02/2014 Laura Turlaja Kultūras ministrija ES kultūras kontaktpunkts/ Radošās Eiropas birojs

2. Semināra kārtība 9:30 – 10:00 Dalībnieku ierašanās, reģistrācija 10:00 – 10:30 ES programma „Radošā Eiropa” 10:30 – 11:15 „Eiropas tīkli” un „Eiropas platformas” 11:15 – 11:30 Jautājumi 11:30 – 11:50 Kafijas pauze 11:50 – 12:30 Projektu konkursa „Eiropas sadarbības projekti” pieteikuma veidlapa un iesniedzamie dokumenti 12:30 – 13:00 Projektu konkursa „Eiropas sadarbības projekti” budžeta veidlapa 13:00 – 13:30 Jautājumi

3. ES daudzgadu budžets (2014-2020) ~960 miljardi EUR • nodarbinātība (ESF, ERAF, jaunatnes nodarbinātība) • izglītības mobilitāte (Erasmus+) • kultūra (Radošā Eiropa) • zinātne un pētniecība (Horizonts 2020) • uzņēmējdarbība (COSME) • satiksmes infrastruktūra (ConnectingEuropeFacility) • klimata aizsardzība • lauksaimniecības politika • tieslietas, migrācija • attīstības sadarbība vienkāršošana

4. “Radošās Eiropas” tapšana • Kultūra 2007-2013, Media, MediaMundus • Konsultācijas ar kultūras nozari • Dalībvalstu darbs

5. Latvijas pieredze 2007-2013 Filmu projekti: ~5 miljoni EUR Kultūras sadarbības projekti: ~2,5 miljoni EUR (LV vadošais partneris) + ~30 miljoni EUR (LV partnerorganizācija) Tulkojumi: ~90 grāmatas Kultūras projekti: >70 Vidēji atbalstīts katrs 3. no iesniegtajiem.

6. Eiropas kultūrpolitika 2007-2013 • kultūrai augošas globalizācijas apstākļos • starpkultūru dialogs • radošums • kultūra ES starptautisko attiecību kontekstā • kultūras daudzveidība • kultūras pieejamība un iekļaujoša kultūra – sociālais kapitāls • kultūras un radošās industrijas • mākslinieku mobilitāte • kultūras mantojums un kolekciju mobilitāte • kultūras statistika • kultūra loma reģionu attīstībā

7. Līdzšinējā atbalsta ietekmes izvērtējums Secinājumi: • kultūra līdzās tās pašvērtībai ir ekonomikas un nodarbinātības dzinējspēks (4.5% no ES IKP, 3.8% no ES darbaspēka) • augsti izaugsmes rādītāji • kultūras darba problemātika dalībvalstīs ir līdzīga Izaicinājumi: • fragmentēts tirgus/ kultūras auditorija • digitalizācija • piekļuve finansējumam • salīdzināmu datu trūkums

8. 1,46 miljardi EUR 7 gadiem

9. Vispārējie mērķi • aizsargāt, attīstīt un nostiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un veicināt Eiropas kultūras mantojumu • nostiprināt Eiropas kultūras un radošo nozaru konkurētspēju, jo īpaši audiovizuālajā nozarē, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi

10. Konkrētie mērķi • atbalstīt Eiropas kultūras un radošo nozaru kapacitāti darboties transnacionāli un starptautiski • veicināt kultūras un radošo darbu transnacionālo apriti un kultūras un radošo darbinieku, jo īpaši mākslinieku, transnacionālo mobilitāti, kā arī sasniegt jaunas un plašākas auditorijas un uzlabot piekļuvi kultūras un radošiem darbiem ES un ārpus tās • ilgtspējīgi stiprināt MVU finansiālo spēju kultūras un radošajās nozarēs, vienlaikus cenšoties nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu un nozaru pārstāvību • veicināt politikas izstrādi, inovāciju, radošumu, auditoriju attīstību un jaunus komercdarbības un pārvaldības modeļus, atbalstot transnacionālu sadarbību politikas jomā

11. Programmas dalībnieki Kultūras organizācijas, institūcijas, komercsabiedrības, kas reģistrētas kādā no šīm valstīm: • ES dalībvalstis • Kandidātvalstis: Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas republika, Serbija, Islande, Bosnija-Hercegovina, Melnkalne, Albānija • EBTA/EEZ:Norvēģija • Eiropas Kaimiņattiecību politikas valstis: Gruzija, Moldova + ……………………………………………………………………………………

12. Starpnozaru daļa • Finanšu garantiju fonds (no 2016. gada) • ES balvas: literatūrā, arhitektūrā, kultūras mantojumā, popmūzikā, kino • Eiropas Kultūras galvaspilsētas • Radošās Eiropas biroji • ES mēroga kultūrpolitikas konferences • ES mēroga pētījumi un izvērtējumi • Publicitāte un popularizēšana

14. Kalendārs

15. Sadarbības projekti (I) Prioritātes: • projekti, kas stiprina kultūras un radošo nozaru darbinieku prasmes un kompetences • projekti, kas dod iespēju sadarboties starptautiskā līmenī un veidot starptautisku karjeru, un darbības ES un ārpus tās • projekti, kas stiprina Eiropas kultūras un radošās organizācijas un starptautisko sadarbības tīklu veidošanu

16. Sadarbības projekti (II) Prioritātes: • starptautiskas viesizrādes, pasākumi, izstādes un festivāli • Eiropas literatūras aprites projekti • auditoriju attīstības projekti, kas veicina interesi par Eiropas kultūras un radošo darbu, kā arī materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu un uzlabo pieeju tam

17. Sadarbības projekti (III)

18. Sadarbības projekti (IV) Projektu piemēri: • kultūras darbinieku pieredzes apmaiņa, jaunu zināšanu apguve, apmācības, semināri, zināšanu apkopošana publikācijās, mājas lapās

19. Sadarbības projekti (V) Projektu piemēri: • kultūras darbinieku starpvalstu pieredzes apmaiņa, rezidences, mākslinieciskā jaunrade, kopražojumi, starptautiskas turnejas, apmācības, auditoriju attīstības pasākumi, sadarbība ar vietējo kopienu

20. Sadarbības projekti (VI) Projektu piemēri: • dažādu valstu kultūras organizācijas (piemēram, koncertzāles, operas, teātri, festivāli, orķestri, mūziķu apvienības, teātra trupas u.c.), kas kopīgi veido mākslas darbu un izrāda to dažādās valstīs, piesaistot plašu auditoriju un palīdzot māksliniekiem attīstīt savu starptautisko karjeru

21. Sadarbības projekti (VII) Projektu piemēri: • mākslas darbu aprite, ceļojošas izstādes

22. Daiļliteratūras tulkošana • augstas literārās kvalitātes daiļliteratūras darbu tulkošana un izdošana • tulkotu daiļliteratūras darbu fragmentu tulkošana izdevēju vai izdevniecību katalogiem • īpašu pasākumu un mārketinga/izplatīšanas pasākumu organizēšana tulkoto daiļliteratūras darbu popularizēšanai ES un ārpus tās, tostarp digitālie popularizēšanas rīki un autoru reklamēšana grāmatu gadatirgos un literatūras festivālos Seminārs: 13.februārī plkst. 15:30 Kultūras ministrijas zālē Antonijas ielā 9

23. Eiropas tīkli (I) Strukturētas organizāciju grupas, kas pārstāv kultūras un radošo nozari, kuru mērķis ir uzlabot kultūras un radošo nozaru spēju darboties transnacionāli un starptautiskā mērogā, pielāgoties pārmaiņām, lai īstenotu vispārīgos kultūru un valodu daudzveidības sekmēšanas un popularizēšanas mērķus, kā arī spēcināt šo nozaru konkurētspēju, tostarp inovācijas popularizēšanu.

24. Eiropas tīkli (II) • Tīkls, kurā iesaistītas vismaz 15, kas juridiski reģistrētas vismaz 10 dažādās valstīs, kuras piedalās programmā. Vismaz 5 no šīm organizācijām jābūt juridiski reģistrētām 5 dažādās valstīs, kas pieder ES dalībvalstīm vai EBTA/EEZ valstīm (Norvēģija, Islande, Lihtenšteina, Šveice). • Maksimālais EK grants – 250 000 EUR (80% no kopējā budžeta) • Eiropas tīkliem vismaz divus gadus pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām ir jābūt reģistrētiem kā juridiskām personām, un šis statuss jāspēj apliecināt. + pārskats par Eiropas kultūras tīkliem

25. Eiropas tīkli (III) Nozīmīgums (30) Kā tīkla darbības palīdzēs uzlabot nozares profesionālismu un spēju darboties transnacionāli, veicināt kultūras un radošo darbu transnacionālo apriti un mākslinieku mobilitāti, kā arī uzlabot piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem. Satura un darbību kvalitāte (25) Kā projekts tiek īstenots praksē (darbību un galarezultāta kvalitāte, par projektu atbildīgo darbinieku pieredze un sadarbības noteikumi). Informēšana un izplatīšana (15) Projekta pieeja informēšanai par savu darbību un rezultātiem un zināšanu un pieredzes apmaiņai ar nozari un pāri robežām. Mērķis ir panākt pēc iespējas lielu projekta rezultātu ietekmi, darot tos pieejamus pēc iespējas plaši vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā, lai par tiem uzzinātu arī tie, kas nav tieši iesaistīti projektā, un ietekme būtu ilgāka par projekta īstenošanas laiku. Eiropas tīkla kvalitāte (30) Cik plašs ir tīkla pārklājums un kā tas nodrošinās, ka šīs darbības var atbalstīt un to rezultātus izplatīt plašākai auditorijai, ne tikai tīkla locekļiem.

26. Eiropas tīkli (IV) Projektu piemēri: • tikšanās, konferences, semināri, informācijas apmaiņas instrumentu (t.sk. digitālu) izstrāde, labās prakses apmaiņa, neformāla izglītība, kapacitātes stiprināšana, stiprinot starptautisko sadarbību un profesionalitāti • daudzpusējas apmaiņas, profesionāls tīkla un partnerību darbs, projektu attīstīšana, starpnozaru sadarbība (piemēram, starp māksliniekiem un politikas veidotājiem)

27. Eiropas tīkli (V) Projektu piemēri: • Eiropas kultūrpolitikas un atbalsta programmu analīze un salīdzinošā izpēte Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, iegūtās informācijas izplatīšana kultūras profesionāļiem, lēmumu pieņēmējiem, finansējuma sadalē iesaistītajiem un plašākai sabiedrībai

28. Eiropas tīkli (VI) Projektu piemēri: • kvalitatīvu un kvantitatīvu datu ieguve par sektora attīstību, metodoloģiju izstrāde • ziņu lapu sagatavošana, datu bāžu veidošana ar mērķi palīdzēt kultūras profesionāļiem, māksliniekiem, auditorijai

29. Eiropas platformas (I) • veicināt tādu autoru un mākslinieku mobilitāti un atpazīstamību, kuri savu māksliniecisko darbību sākuši nesen un kuriem trūkst starptautisko sakaru • sekmēt kultūras un mākslas pasākumu plānošanu Eiropas mērogā, lai atvieglotu piekļuvi citu Eiropas valstu kultūras darbiem, organizējot starptautiskas viesizrādes, pasākumus, izstādes, festivālus u. tml.

30. Eiropas platformas (II) • īstenot komunikācijas un zīmolrades stratēģiju, radot Eiropas kvalitātes zīmolu • palielināt auditoriju, plašāk izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un inovatīvu pieeju • padarīt uzskatāmākas Eiropas vērtības un dažādās kultūras, tādējādi uzlabojot informētību par Eiropas Savienību (ES)

31. Eiropas platformas (III) Koordinācijas struktūra. Platforma jāpārstāv juridiskai personai – koordinācijas struktūrai, kura reģistrēta vienā no platformas dalībvalstīm. Platformas dalībnieki. 10 organizācijas, no kuru pēdējo 12 mēnešu darbības vismaz 30% bijuši vērsti uz jauno talantu popularizēšanu. Vismaz 5 no šīm organizācijām jābūt juridiski reģistrētām 5 dažādās valstīs, kas pieder ES dalībvalstīm vai EBTA/EEZ valstīm (Norvēģija, Islande, Lihtenšteina, Šveice). Maksimālais EK grants – 500 000 EUR (80% no kopējā budžeta) gadā

32. Eiropas platformas (IV) • Platformas dalībnieki ir uzņēmumi, apvienības vai organizācijas, kuru mērķis ir prezentēt Eiropas māksliniekus, kasdarbojas kultūras un jaunradessektoros, kurinavsaistītiaraudiovizuālojomu, un izrādīt viņu darbus. • Tiem vismaz 2 gadus pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām ir jābūt reģistrētiem kā juridiskām personām un šisstatussjāspējapliecināt. • Tā kā atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt kritisko masu un strukturējošo ietekmi, tiks atbalstīts pavisam nelielsskaitsplatformu, lainodrošinātu, ka atbalstsirvienmērīgisadalītsstarpdažādiemsektoriem. Tāpēcnavparedzētsatbalstītvairākasvienasektoraplatformas.

33. Eiropas platformas (V) Atbalsta aktivitātes: • platformasdalībniekudarbībukoordinēšana, veicināšana, izvērtēšana un uzraudzība, kāarīarplatformasilgtspējīguattīstībusaistītasdarbības, piemēram, jaunudalībniekuizraudzīšana • komunikācijas un zīmolrades stratēģijas koncepcijas izstrāde un īstenošana (tostarp attiecīgā gadījumā Eiropaskvalitāteszīmolaradīšana) • finansiālaatbalstasniegšanatrešāmpersonām (platformasdalībniekiem), kasīstenoatbilstīgasdarbības

34. Eiropas platformas (VI) Atbalsta aktivitātes: • koordinācijas un pārraudzībasdarbības, kovadakoordinācijasstruktūra, laipalīdzētuīstenotplatformasdalībniekukopīgāsdarbības • autoru un mākslinieku, jo īpaši jauno talantu, un viņu darbu aprite starp platformas dalībniekiem • tīkluveidošanas un savstarpējasmācīšanāspasākumuorganizēšanaplatformasdalībnieku kultūras jomas pārvaldītājiem, lai sasniegtu platformas mērķus

35. Eiropas platformas (VII) Atbalsta aktivitātes: • autoru un māksliniekumobilitātesveicināšana • cituEiropasvalstujaunotalantupastiprinātapopularizēšana un prezentēšana • ieguldījumsauditorijaspaplašināšanā • ieguldījumsilgtspējīgutīkluveidošanasdarbībāsplatformuietvaros • Eiropasvērtību un dažādokultūruuzskatāmībasnodrošināšana, tādējādiuzlabojotinformētību parEiropasSavienību

36. Eiropas platformas (VIII) Nozīmīgums (25) Platformas nozīmīgums saistībā ar pasākuma mērķiem un prioritātēm un jo īpaši to, cikpiemērotiirkritēriji, kurusnoteikusikoordinācijasstruktūra, lainodrošinātu, ka izraudzītie dalībnieki var sniegt ieguldījumu shēmas mērķos un prioritātēs, ka tiem ir būtiska ietekme uz kultūru kopumā un tie ir apņēmušies padarīt uzskatāmākas ES vērtības. Kritērijus un jauno mākslinieku un autoru (jauno talantu) definīcijupielāgoatkarībā no sektora, kurāattiecīgāplatformadarbojas. Satura un darbību kvalitāte (20) Kā projektstiksīstenotspraksē (darbību un galarezultātakvalitāte, parprojektuatbildīgodarbiniekupieredze), īpašuuzmanībupievēršot tam, kāšādasdarbībasvarpalīdzētefektīvi īstenot auditorijas paplašināšanas stratēģiju. Veicināšana, informēšana un zīmolrades stratēģija (30) Platformaspieejadalībniekuveiktodarbībuveicināšanai un popularizēšanai. Mērķis ir maksimāli palielināt projekta strukturējošo ietekmi, izstrādājot un īstenojot zīmolrades stratēģiju, kas platformas dalībniekus identificē kā augstas kvalitātes kultūras operatorus, kuri ir apņēmušies veicināt ES vērtības un Programmas mērķus. Platformaskvalitāte (25) Kādāmērāprojektavispārīgāorganizācija un koordinācijanodrošināsdarbībuefektīvuīstenošanu.

37. Partnerorganizāciju meklēšana Austrija: http://www.ccp-austria.at/pb.php?form=1 Slovēnija: http://www.ccp.si/english/izpis.php?id=319 Lielbritānija: http://www.culturefund.eu/sppace/ EU: http://culture.teamwork.fr/partner_search/partner_search.php

38. Paldies par uzmanību! Laura Turlaja Laura.Turlaja@km.gov.lv 67 330 228