Meža stādu audzēšana LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās

1. Meža stādu audzēšana LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās Laima Zvejniece LVM Sēklas un stādi Direktora vietniece ražošanas jautājumos 30.11.2012. Bulduri

2. Meža apsaimniekošanas cikls Meža atjaunošana: • plānošana; • darba uzdevuma formulēšana; • līgumu slēgšana; • kvalitātes pārbaude. Augošu koku pārdošana. Retināšana: • plānošana; • darba uzdevuma formulēšana; • līgumu slēgšana; • kvalitātes pārbaude. Jaunaudžu kopšana: • plānošana; • darba uzdevuma formulēšana; • līgumu slēgšana; • kvalitātes pārbaude.

3. Meža stādu izaudzēšana • Jautājums- kādam būt stādam ? • stādam jānodrošina meža ilgtspējīga apsaimniekošana • stādam savā dzīves laikā jāsaražo maksimāli iespējamais koksnes apjoms • stādam jāsadzīvo ar apkārtējo “dzīvo sabiedrību “ – meža ekosistēmu

4. Meža stādu veidi Latvijā • Ietvarstādi – izaudzēti kasetēs, podos • Kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu - izaudzēti sākumposmā kasetēs un pēc tam pārskoloti laukā • Klasiskie kailsakņu stādi - sēti siltumnīcā vai laukā, audzējot gan kā sējeņus, gan kā stādus • Stādu patēriņa apjoms Latvijā - 50 līdz 55 miljoni gadā

5. Meža stādu kvalitātes rādītāji • Reproduktīvā materiāla pārvietošanas, ieguves avota reģistrācijas, sertificēšanas, izmantošanas un tirdzniecības kārtību nosaka normatīvie akti: • Meža likums (20.pants), • MK “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu” Nr.648. no 19.11. 2003. ( šobrīd papildinājumu un izmaiņu stadijā ) – kontrolē VMD • Augu aizsardzības likums un uz to attiecināmie noteikumi - kontrolē VAAD

6. Meža stādu kvalitātes rādītāji • vietējas izcelsmes, • ar iespējami augstāku selekcijas efektu nākotnes meža vērtības paaugstināšanai ( ievācot sēklas no meža sēklu koku plantācijām ) • ģenētiski nemodificēts

7. Meža stādu kvalitātes rādītāji • bez mehāniskiem virszemes daļas, bez sala un sakņu sistēmas bojājumiem; • labi izveidotu, biezi sazarotu, kompaktu sakņu sistēmu; • neizstīdzējušiem, ar pārkoksnējušiem pēdējā gada dzinumiem; • ar virszemes daļas un sakņu sistēmas garuma attiecību 2:1 līdz 3:1; • ar taisniem stumbriem, izteiktu centrālo dzinumu; • bez redzamām slimības pazīmēm;

8. Meža stādu kvalitātes rādītāji LVM

9. Meža stādu kvalitātes rādītāji LVM

10. Meža stādu kvalitātes rādītāji LVM

11. Meža stādu kvalitātes rādītāji LVM

12. Kokaudzētavu attīstības Latvijā 60-tie gadi

13. Kokaudzētavu attīstība Latvijā • 1960.-1990.gadi – kailsakņu stādu audzēšana MRS kokaudzētavās • 1990.-2000.gadi – virsmežniecību kokaudzētavas , vienlaikus veidojas privātās kokaudzētavas • No 2000.gada- virsmežniecību kokaudzētavas pāriet A/S “ Latvijas valsts meži “ valdījumā un tiek uzsākta pakāpeniska jauno tehnoloģiju stādu ražošana

14. Kokaudzētavu attīstība Latvijā • ar 2001.gada 1.janvāri nodibinās struktūrvienība LVM Sēklas un stādi • 12 gadu darbības laikā LVM stādu ražošana kļuvusi par lielāko un modernāko ražotni Baltijas valstīs un izcilu veiksmes stāstu • Strenču kokaudzētava ārvalstu ekspertu vidū šobrīd tiek vērtēta kā modernākā stādu ražošana pasaulē • Podiņu kokaudzētava – savukārt kā lielākais stādu apjoms pasaulē uzlabotajiem kailsakņiem

15. Meža kokaudzētavas Latvijā

16. Kokaudzētavu attīstība LVM • Mazsili- 2012.g realizācija – 13,1 milj stādu • Strenči - 2012.g realizācija -16,8 milj stādu • Podiņi - 2012.g realizācija -7,6 miljoni stādu • Kalsnavas kokaudzētava -hibrīdapse –0,5 milj stādu ) • papildus uzlabotie kailsakņi tiek pārskoloti arī Popes, Valmieras, Smiltenes , Pļaviņu kokaudzētavās • Jelgavas kokaudzētava - pamatā ozols

17. Ietvarstādi Priedes ietvarstādi Eglesietvarstādi

18. Kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu Egle, bērzs, melnalksnis

19. Klasiskie kailsakņi Priede, egle, bērzs, ozols, u.c

20. Kokaudzētavu plānošana • Audzējamās sugas un audzēšanas tehnoloģijas • Audzējamais - pārdodamais apjoms • Kokaudzētavu platības • Ūdens resursu pieejamība, tā apgādes sistēmas • Inventārs, izejvielas – t.sk. elektroenerģija • Agrotehniskie mehānismi, ēkas • Darbaspēka resursi • Zināšanas, pieredze

21. LVM Sēklas un stādi kokaudzētavas • stādu audzēšana notiek 9 kokaudzētavās, kas izvietotas vienmērīgi pa visu Latvijas teritoriju • kokaudzētavu kopējā platība – 334,6 ha • .sk. siltumnīcu kopējā platība – 4,7 ha, no kurām 2.05 ha ir sezonālā apkure • 80% no realizējamās stādu produkcijas ir jauno tehnoloģiju stādi • kopējā stādu realizācija 2012.gadā ir 48 miljoni stādu

22. Ietvarstādu ražošanas process • sēšana uz BCC AB pildīšanas un sēšanas līnijas ar jaudu 350 tūkst. gab stādvietu maiņā • diedzēšana un audzēšana siltumnīcās 3 apritēs • kasetes HIKO V-120 SS un audzēšanas paliktņi • tālāka audzēšana lauka poligonos • stādu novākšana , šķirošana • stādu uzglabāšana, realizācija

23. 1.Audzēšana siltumnīcā Siltumnīcas izmēri 25m x100m 1 siltumnīcā ievietojas 1 134 000 stādvietu jeb aptuveni 970 000 gab realizējamu stādu

24. 1.Audzēšana siltumnīcā • Audzēšana 1.apritei -marts –maijs • Audzēšana 2.apritei –maijs- jūnijs • Audzēšana 3.apritei –jūlijs – augusts • Audzēšanas pamatpostulāti – regulāra vēdināšana, pilnas kapacitātes salaistīšana, virsējās kārtas neliela iežāvēšana, papildmēslošanas uzsākšana- kad atvērušās pirmās skujiņas

25. 1.Audzēšana siltumnīcā

26. 2. Tālākā audzēšana poligonā • izvesšana no siltumnīcas • izvietošana poligonā zem laistāmajiem stieņiem • regulāra papildmēslošana • apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem • augu minerālās barošanas monitorings, veicot substrātu, augu skuju un lapu analīzes (LU Bioloģijas institūts)

27. 2. Tālāka audzēšana poligonā

28. 2. Tālāka audzēšana poligonā Hibrīdapses audzēšana

29. 3. Stādu šķirošana - pakošana Stādu kastu salikšana ar Kuka robotu

30. 4. Stādu ievietošana saldētavā

31. 4. Stādu uzglabāšana saldētavā • Saldētavu kapacitāte: • Mazsilu kokaudzētava - līdz 4 miljoni stādu • Strenču kokaudzētava – līdz 12 miljoni stādu • Podiņu kokaudzētava - līdz 8 miljoni stādu • Stādu uzglabāšana notiek - 4° C • Stādu vitalitātes pārbaudes uzglabāšanas laikā

32. Kailsakņu ar uzlabotu sakņu sistēmu ražošanas process • sēšana uz BCC AB pildīšanas un sēšanas līnijas ar jaudu 550 tūkst. gab stādvietu maiņā • diedzēšana un audzēšana siltumnīcās 2 apritēs • kasetes HIKO V-50 SS un audzēšanas paliktņi • tālāka īslaicīga audzēšana lauka poligonos • pārskološana no vasaras vidus • audzēšana uz lauka pēc pārskološanas (rušināšana, ravēšana, mēslošana, augu aizsardzība nepieciešamības gadījumos) • stādu novākšana , šķirošana • stādu uzglabāšana, realizācija

33. 1. Audzēšana siltumnīcā Siltumnīcas izmēri 25m x100m 1 siltumnīcā ievietojas 1 899 450 stādvietu jeb aptuveni 1 400 000gab realizējamu stādu

34. 2. Audzēšana laukā • rindstarpu rušināšana un papildbarošana • izmanto 5 - rindu EGEDAL rušinātāju ar minerālmēslu padevēju FIONA FGF-800, ar ko iestrādā minerālmēslus granulu veidā • minimāla ravēšana ar rokām • herbicīdus nezāļu apkarošanai nepielieto • lauku laistīšana ar BAUER Rainstar T 31 vai līdzīga tipa laistāmajām spolēm- īpaši svarīga pirms un pēc pārskološanas

35. 2. Audzēšana laukā Akcepts uz sakņu sistēmu

36. 3. Stādu novākšana no lauka • stādu novākšanu veic rudenī un pavasarī • izmanto trīs agregātus – • paceļamo EGEDAL skavu, kur stādi aizmugurē jāsavāc ar rokām • EGEDAL LIFTMASTER izcēlājmašīnu 1 rindai , ko apkalpo 2 cilvēki. Jauda maiņā 60-80 tūkst gab stādu • SUPRO III plantlifter PICK UP 1400 izcēlājmašīnu 5 rindām. ko apkalpo 3 cilvēki. Jauda maiņā - 200 tūkst gab stādu

37. 3. Stādu novākšana Stādu novākšana ar PICK Up 1400 un EGEDAL LIFTMASTER

38. Stādu realizācija LVM Sēklas un stādi (tūkst.gab) 2001.-2016.g.

39. Investīciju projekti stādu ražošanā • stādu ražošanā no 2000.gada līdz 2012.gadam investēts pamatlīdzekļos -12,5 miljoni LVL, ilglaicīgajā inventārā ( kasetes, audzēšanas pailktņi - 4,2 milj LVL • sasniegta LVM Sēklas un stādi darbības rentabilitāte 11 % • ar 2006.gadu uzsākts stādu eksports pamatā uz Zviedriju ( šobrīd ap 6 miljoni stādu )

40. Pēdējo gadu galvenās inovācijas • saldētavu kompleksu izbūve - stādu uzglabāšana un loģistika ( Mazsili, Strenči , Podiņi, Kalsnava ) • ražošanas līniju regulāra darba ražīguma celšana ar papildus iekārtu uzstādīšanu ( kasešu pildīšanas,sēšanas, pakošanas procesos ) • garās nakts tehnoloģija ietvarstādu audzēšanā • robota KUKA uzstādīšana stādu pakošanas procesā Strenču kokaudzētavā

41. Aktualitātes ražošanā 1. stādu realizācijas apjomi -2014.-2018.gads 2. sēklu ieguve ar augstāku ģenētisko vērtību 3. ķīmijas samazināšana ražošanā - alternatīvo apstrādes metožu izpēte- attīstīšana –jauns izaicinājums

42. Sēklu ieguve ar augstāku ģenētisko vērtību • priede- jaunu plantāciju veidošana ar kategoriju “ pārāks” • egle –mērķis ar 2020.gadu nodrošināt kategoriju “ uzlabots “, iegūstot pirmās ražas no jaunierīkotajām plantācijām, • egle – turpināt zinātniskās izpētes darbus par somatiskās embrioģenēzes metodi, tā mēģinot ātrāk iegūt augstākas kategorijas stādmateriālu ar kategoriju “ pārāks “

43. Ķīmiskās apstrādes alternatīves • ir apstiprinātas AAL vadlīnijas uzņēmumā • esam apņēmušies 2015.gadā vismaz 5% no LVM skujkoku stādmateriāla (≈ 1,3 milj ) apstrādāt ar alternatīvām metodēm smecernieka bojājumu ierobežošanai • stādu tirgus Zviedrijā pieprasa līdz 10 % stādu apstrādātu ar alternatīvām metodēm

44. Ķīmiskās apstrādes alternatīves • apstrāde ar Conniflex – speciālas līmes un smilšu maisījums ( Sveaskog un BCC AB projekts ) aizsardzībai pret smecernieka bojājumiem mežā • apstrāde ar vasku – Bugstop - type C ( Stora Enso (šobrīd Bergvik Skog AB ) un Norsk Wax projekts) aizsardzībai pret smecernieka bojājumiem mežā

45. Conniflex apstrāde

46. Vaska apstrāde Strenču kokaudz

47. Vaska apstrādes iekārta

48. Vaska apstrāde eglei

49. Ar vasku apstādāta priede pēc 1sezonas mežā

50. Priede (P1/0 IGN) ar vasku – 1.gads mežā 17.08.2012.