Kā iemācīties stāstīt stāstus?

1. Kā iemācīties stāstīt stāstus? Stāsti un stāstīšana kā sociālās un etniskās integrācijas līdzekļi Guntis Pakalns LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vad. pētnieks, Dr. philol., 1859@inbox.lv

2. Kā iemācīties stāstīt stāstus? Uz šo jautājumu var atbildēt ar vienu vārdu. Kāds tas ir? Stāstot! Pārējais viss ir nianses. Bet, lai iemācītos, ir vajadzīga vēlēšanās mācīties. Vai arī – vajadzība.

3. Kas ir stāsts? Vieta stāstījumā, kurai ir: • Sākums, vidus, kulminācija un beigas. • Sižets – notikumu secība. • Darbojošās personas. • Vieta un laiks. • Piederība noteiktam žanram. • Savs vēstījums(doma, ideja, jēga, morāle?…). Šaurākā nozīmē: mutvārdos. Plašākā nozīmē – jebkurš sižetisks veidojums, kam ir šīs pazīmes.

4. Kā folkloras pētnieki iedala stāstus: • Par gadījumiemsavā un citu cilvēku dzīvē: nostāsti, dzīvesstāsti, atmiņas, sapņi... • Pasakas – brīnumu, dzīvnieku, sadzīves. • Teikas– izcelšanās, vēsturiskās, mitoloģiskās (te arī: mīti, spoku stāsti, mūsdienu teikas). • Anekdotes, joki…

5. Stāstnieks – īpaša identitāte Cilvēks, kam ir: • stāsti, • prasme tos stāstīt – stāstīšanas kompetence, • pieredze – dzīves pieredze, • saikne ar tradīciju un kopienu(mantojums, klausītāji), • savs tēls, stils, • vēlēšanās stāstīt un mācīties. Tradicionālajā kultūrā stāstnieks tiek uzskatīts par īpašu cilvēku, kas saglabā un nodod tālāk kopienas atmiņu un pieredzi.

6. Storytelling – dažas idejas: • Mūsdienu tehnoloģijas neaizstāj mutvārdu stāstīšanu, bet dod tai jaunas iespējas! • Stāstīt var iemācīties katrs, kas to vēlas – šo prasmi var atmodināt un izkopt (trenēt). • Galvenais, lai iemācītos stāstīt ir – jāstāsta! • Stāstnieka prasmi var apgūt un pārmantot, klausoties labus stāstītājus un stāstot kopā ar viņiem. Klausāmies, kamēr paši sākam stāstīt! • Tekstu nav jāmācās no galvas– jāveido no tā savu stāstu! • Stāstīšana nav monologs– tā ir smalka situāciju un dialogu māksla: īstā brīdī atcerēties īsto stāstu un pielāgot to konkrētai vajadzībai.

7. Kas pieder pie veiksmīgas stāstīšanas: • Interesants saturs – “labs stāsts”. • Skaidra forma. • Apjoms– labāk par īsu, nekā par garu. • Skaidra valoda – saprotamība. • Labs priekšnesums. • Izteiksmīgums– bet nepārspīlējot. • Dialogsar klausītājiem. • Situācijasizjūta. • …? (emocijas, kompetence, māksla...)

11. Kur un kā atrast savus stāstus? Senos laikos stāstus mantoja galvenokārt mutvārdos. Mūsdienas nereti ir savādāk. Stāstus var atrast arī: • Bibliotēkā, grāmatās. • Dzīvē – skatoties, klausoties, izjautājot citus. • Atmiņā. • Internetā: www.ailab.lv, www.anekdot.ru, snopes.cometc. Izvēlies to, kas tev patiešām patīk! Ko gribi ar šo stāstu pateikt, vēstīt??? Daudzi rakstīti teksti nav piemēroti stāstīšanai. Ko darīt? Jāpielāgo, veidojot savu stāstu.

12. Kā atcerēties stāstu? • Izlasīt vairākas reizes, tad nolikt tekstu malā un mēģināt atstāstīt. • Garākus stāstus jāmācās pa gabaliņam. • Stāsta uzbūve – personas, vietas, notikumu secība! • Vizualizēt – redzēt notiekošo, zīmēt “karti”. • Necensties atstāstīt vārdu pa vārdam! Bet der iemācīties īpatnējos izteicienus, formulas. • Veidot savu stāstu! • Stāstīt un stāstīt!

13. Kā atcerēties anekdotes? • Pierakstīt - svarīgākos vārdus vai izteicienus. • Kādam izstāstīt. • Padarīt citus atkarīgus no tavām anekdotēm. • Kārtot pa tēmām, “atslēgas vārdiem”. • Trenēties – katrai situācijai savu anekdoti. • Trenēties - just situāciju!!! • Atcerēties, kam esi šo anekdoti jau izstāstījis. Nav svarīgi zināt visas anekdotes, bet gan – vienu nākošo!

14. Stāsta “slīpēšana”: • Sākums un beigas! • Valoda – skaidri, pietiekami skaļi, bez liekvārdības. • Pauzes! • Vienkāršība. Satura un uzbūves skaidrība. (Ja stāsta oriģināls neliekas skaidrs, jāveido sava stāsta iekšējā loģika.) • Dialogi – dažādas balsis! • Situāciju iespējas (komika, saistība ar dzīvi, klausītāju iesaistīšana). • ŽESTI. Ķermeņa valoda. • Stāsti “noslīpējas”, tos stāstot!!!

15. Uzstāšanās • Vispirms sev, vienatnē: izstāstīt vairākas reizes, skaļā balsī. Var arī savam sunim vai kaķim. • Tad - vienam vai dažiem klausītājiem. • Tērps, tēls! • Pārkārtot telpu, lai ērti. Mikrofons, gaismas. • Arī ikdienā veidot situācijas, kad cilvēki vēlas tevi klausīties.

16. Uztraukums… Kā ar to cīnīties? • Klausītāji gaida stāstu, ir labvēlīgi noskaņoti. • Nebaidīties! Netaisnoties! • Stāsti kādam no viņiem. Bet neaizmirsti pārējos! • Labi sagatavo stāstu un priekšnesumu. • Elpošana, ķermenis, rokas, acis, smaids… • Vieta – ja nav ērta , pārkārto. • Biežāk uzstāties.

17. Ko tālāk? • Meklēt un mācīties jaunus stāstus. • Biežāk uzstāties, dažādās situācijās. • Mācīties no kļūdām (klausīties ierakstus, analizēt uzstāšanos). • Meklēt domubiedrus. • Mācīt citus. • Stāstnieks – tā var būt arī profesija vai vaļasprieks.

18. Tātad - kā iemācīties stāstīt? Stāstīt, stāstīt, stāstīt! Lasīt:storytelling. Meklēt domubiedrus: Guntis Pakalns: 1859@inbox.lv, 29125869, Māra Mellēna: 26522141, mara.mellena@gmail.com Ina Celitāne: 26428513.