Galvenie enerģētikas politikas mērķi:

1. Atjaunojamo energoresursu (AER) vieta konkrētos tirgos Latvijā – elektrība, siltums, transports. Atbalsta fondi. A.Salmiņš

2. Galvenie enerģētikas politikas mērķi: • Energoapgādes drošums, pašnodrošinājums ar resursiem (36%) un ģenerējošām jaudām (2006.gadā 60%, 2010.gadā 59%); • Infrastruktūras attīstība (šobrīd izbūvēts Estlink1, uzsākta NordBalt projektēšana un Estlink2 būvniecība, uzsākts Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu gāzes plūsmas jaudas pastiprināšanas projekts, pabeigta Dobeles krātuves izpēte, uzsākta LNG izpēte); • Palielināt AER izmantošanu (šobrīd mērķis palielināts līdz 40% ); • Tālāka tirgus liberalizācija un integrācija ar ES (Baltijas valstis šogad pabeigs ieviest 3.paketi un integrāciju NordPool biržā); • Nodrošināt vides kvalitāti (šobrīd SEG emisiju sarunas ES). A.Salmiņš

3. Latvijas energoapgādes drošība • - Latvijas nodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem struktūra pamatā veidojas no 3 resursiem: • - Dabasgāze (2010. gadā – 30,6%), • - Naftas produkti (2010. gadā – 32,3%), • - Kurināmā koksne (2010. gadā – 25,3%); • - Nodrošinājumā vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50%; • - Vidēji par 50-65% Latvijas elektroapgāde no Latvijas elektrostacijām, vairāk kā 40% elektroenerģijas izmantojot AER; • Inčukalna pazemes gāzes krātuves apjoms ir 3 reizes lielāks nekā vidējais Latvijas gāzes patēriņš gadā, un tas spēj nodrošināt 20% no visa reģiona (t.sk. Krievijas rietumu daļa) patēriņa gadā; A.Salmiņš

4. Riski energoapgādes drošībā • - Alternatīvu dabasgāzes piegāžu neesamība – viena piegādātāja cenu risks un infrastruktūras bojājumu risks. • - Baltijas gāzes tirgu izolācija, starpsavienojumu trūkums ar ES tirgu; • - Nepietiekama elektroenerģijas tirgu integrācija, BEMIP plāns to uzlabošanai līdz 2020. gadam; • - Ilgtermiņā nepietiekama skaidrība reģiona nodrošinājums ar elektroģenerējošām jaudām, īpaši saistībā ar potenciālo elektrotransporta attīstību , tīkla un balansēšanas jaudām saistībā ar decentralizētu AER izmantošanu. A.Salmiņš

5. Primāro enerģijas resursu plūsmu sadalījums 2009. gadā* * Aprēķināts, izmantojot Eurostat (Externaltrade) datu bāzi / CalculationisbasedonEurostat (Externaltrade) database ** Neatkarīgo Valstu Savienība / CommonwealthofIndependentStates A.Salmiņš

6. Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas tiesiskais ietvars • Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam; • Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam; • Enerģētikas likums; • Elektroenerģijas tirgus likums (MK noteikumi Nr.262; MK noteikumi Nr.221 u.c. ); • Direktīva 2009/28/EK – Rīcības plāns atjaunojamās enerģijas jomā, Atjaunojamās enerģijas likumprojekts, bieži Grozījumi likumos Biodegvielas likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā; • BEMIP - tiesības pārdot enerģiju visiem tirgus dalībniekiem, saņemot valsts atbalstu. A.Salmiņš

7. Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana (1) • Pašreizējā situācija: • no AER saražotas enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā ir otrs augstākais ES pēc Zviedrijas (2008.g 29,9%, ES – 10,3%) jautājums gan kā rēķina? • Izaicinājumi: - esošais normatīvais regulējums pilnvērtīgi nenodrošina atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām; - AER relatīvi zemā konkurētspēja, salīdzinot ar importēto fosilo enerģiju; A.Salmiņš

8. Mērķa sasniegšanas trajektorija • Paredzamās attīstības trajektorija attiecībā uz enerģiju no AER apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā, % A.Salmiņš

9. Latvijas saistības • Energoefektivitātes paaugstināšana gala enerģijas lietotāja pusē laika periodā no 2009. līdz 2016. gadam - 9% enerģijas patēriņa samazinājums; • Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas paplašināšana enerģētikas sektorā līdz 2020. gadam - 40% īpatsvars enerģijas gala patēriņā (2010. gadā 33,6%); AER izmantošanaspaplašināšanatransportālīdz 2020. gadam - 10% biodegvielasīpatsvarspēcenergoietilpības (2010. gadā 2,3%); • Siltumnīcefektagāzuemisiju (SEG) izmaiņas laikaperiodā no 2013.-2020. gadam: • -21% ETS (emisijutirdzniecībasshēmasdalībnieki) sektorā; • +17% ne-ETS (emisijutirdzniecībasshēmā • nepiedalās) A.Salmiņš

10. 2009.gadā saražotā elektroenerģija no AER • - HES -97,3% • Vēja elektrostacijas -1,4% • Biomasas elektrostacijas – 0,1 % • - Biogāzes elektrostacijas - 1,2% A.Salmiņš

11. Elektroenerģijas daļa Latvijas bruto elektroenerģijas patēriņā A.Salmiņš

12. Saražotās siltumenerģijas struktūra 2000- 2010.gadam (%) A.Salmiņš

13. Centralizētās siltumapgādes problēmas • centralizētā siltumapgāde aptver gandrīz 73 % no mājokļiem Latvijā – centralizētās siltumapgādes gala patērētājs iedzīvotājs (Latvija nabadzīgākā valsts ES); • kurināmā cenas pieaug daudz straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi , krītas iedzīvotāju maksātspēja - aug debitoru parādi siltumumzņēmumu bilancē. Vairāk nekā 41% objektīvi nevar samaksāt komunālos maksājumus; • 75-80 % importētais kurināmais , tai skaitā LG monopols, līdz šim izkropļota gāzes cenu struktūra par labu individuālajiem gāzes lietotājiem; • Zema kopējā sistēmas energoefektivitāte – noved pie kurināmā pārtēriņa; A.Salmiņš

14. A.Salmiņš

15. Tarifu pieauguma dinamika A.Salmiņš

16. 3.2. pārējās pašvaldībās tabula Nr.8 Novadu situācija A.Salmiņš

17. Siltumenerģija gala sektorā • - 2007. gadā Saražotā siltumenerģija -13600 GWh • T.sk no AER -6200 GWh • - AER izmantošanas potenciāls – 7400 GWH • - Iespējamā atbalsta forma – atbalsts investīcijām (subsīdijas, “lētāka “nauda kredītiem • - Nodokļu ieņēmumi no dabas resursu un dabas gāzes nodokļa jānovirza investīciju atbalstam (nodokļi rada motivāciju, subsīdijas ļauj to izdarīt praktiski) • - Akcīzes nodoklis dabas gāzei instruments konsolidācijai vai jaunai politikai A.Salmiņš

18. Asimetrija • Dabas gāzes koģenerācijas staciju enerģijas cenā iekļauta maksa par to uzstādīto jaudu, nevis radīto preci –enerģiju. Tas pazemina konkurences spēju tirgū. A.Salmiņš

19. Mīti • Zviedrijas, Dānijas siltuma tarifi 50-55 Ls/Mwh • Latvijas pilsētu vidējais 42,78Ls/Mwh • Maksājam dārgāk, jo: • 45% namu ir apmierinošā stāvoklī – (līdz 200 megavatiem) • 30,7% nosacīti apmierinoši (līdz 220 patēriņa megavatiem) • 22,7% ir ļoti sliktā stāvoklī A.Salmiņš

20. Šī brīža situācija • - Dzīvojamās ēkas gandrīz visas nesiltinātas, tērējam kurināmo gandrīz 2 reizes vairāk kā nepieciešams • No Krievijas importējam gāzi ap 1.7 miljardu m3 (no tā ap 60 % centralizētai siltumapgādei) , maksājot ap 324 milj. LVL – tas ir mīnuss importa eksporta bilancē. • Celtniekiem masveidā draud bezdarbs. A.Salmiņš

21. Ko iegūst valsts ? • Ieguldot noteiktas investīcijas 100 % apmērā: • - valsts tiešā veidā caur nodokļiem (PVN , celtnieku algu nodokļi) ap 30 % atgriežas budžetā tiešā veidā; • - Noteikts skaits celtnieku strādā – nevis stāv bezdarbnieku rindās pēc pabalsta; • - Samazinās gāzes imports no Krievijas, tas līdzvērtīgs eksporta pieaugumam. • - Samazinās fosilo kurināmo daļa pret atjaunojamajiem (vides piesārņojums) • - Vērtīgāks kļūst nekustamais īpašums Latvijā, ceļas kopējā Latvijas nekustamā īpašuma vērtība. A.Salmiņš

22. Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai • Mērķis: veicināt plašāku vietējo AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā Latvijā, veicināt enerģijas ražošanu koģenerācijā, mazināt Latvijas atkarību no primāro enerģijas resursu importa • Pasākuma īss apraksts: • 3.5.2.1.aktivitātes „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” (KF finansējums: 42 322 856,88 lati) • 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (KF finansējums: 34 373 242,64 lati) • Klimata pārmaiņu finanšu instruments- 140miljons latu. • Latvijas Lauku attīstības programma 2007. - 2013.gadam • Atbildīgās institūcijas: EM, VARAM, ZM (LAD) A.Salmiņš

23. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšana skaitļos (6) A.Salmiņš

24. Ieguvumi: • Siltumenerģijas ietaupījums 30 – 50%; • Samazinās izdevumi par apkuri un ēkas remontdarbiem; • Sakārtota apkārtējā vide; • Uzlabojusies komunikācija starp dzīvokļu īpašniekiem; • Komforts dzīvokļos; • Īpašuma vērtības pieaugums A.Salmiņš

25. KPFI īstenošanas progress • KPFI darbojas kopš 2009. gada; • KPFI projektu iesniegumu konkursiem piešķirts aptuveni 140 milj. LVL. • Projektu īstenošana uzsākta KPFI 10 projektu konkursos. • Noslēgti 1307 līgumi par projektu īstenošanu. • Projektu ietvaros tiek īstenoti šādi galvenie pasākumi: = energoefektivitātes paaugstināšana; • = siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstīšana; • = tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem. A.Salmiņš

26. KPFI finansētie konkursi - „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”; - „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana”; - „Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās”; - „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem”; - „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās”; - „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai pašvaldību ēkās”; - „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai ražošanas ēkās”; - „Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām”; A.Salmiņš

27. „Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā”; • „Zema enerģijas patēriņa ēkas”; • „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā”; • „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai”; • „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā”; • „Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana”. A.Salmiņš

28. Enerģētikas politikas analīze • - Jāizstrādā metodika energoplānu izstrādē; • Pašvaldību energoplānu iekļaušana teritoriālajā plānā • Izstrādāto energoplānu kontroles un monitoringa sistēmas izveide • Jāizveido energoefektivitāti stimulējoša nodokļu sistēma A.Salmiņš

29. Pašvaldību loma • - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) iekļauj plānoto atjaunojamo enerģijas ražotņu daudzumu un izvietojumu • - izstrādā pašvaldības rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā • - Ja pašvaldības rīcības plānu atjaunojamās enerģijas jomā paredz sniegt atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai, tai skaitā lokālai un individuālai siltumapgādei, tās pašpatēriņam, mājsaimniecību sektorā, fiziskām un juridiskām personām, pašvaldības dome izdodot saistošos noteikumus, un nosaka pienākumu atbalsta saņēmējam uzskaitīt saražotās un patērētās enerģijas daudzumu ar mēraparatūru, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem. A.Salmiņš

30. Politiska izšķiršanās Sniedz atbalstu AER Nevajag neko visu, risina tirgus Atbalsta visus AER veidus Nosaka prioritātes, kurus atbalstīt Ir iesaistīti tirgus mehānismi, varētu iztikt bez kvotām Jāatgriežas pie kvotām, jo iespējas ierobežotas A.Salmiņš

31. Valdības piedāvājums C Ck – kopējā elektroenerģijas iepirkuma cena = Cte + CSEG+ CJ + CLK Elektroenerģija 110,2 [Ls/MWhe] 14,9 Ls/ MWh CLK piemaksa Lauksaimniecības komponente 32,9 Ls/ MWh Jaudas komponente CJ piemaksa Atjaunojamās enerģijas ražotāja ieņēmumi 17,4 Ls/ MWh SEG komponente CSEG piemaksa 45 Ls/ MWh Cte – “tirgus” cena Elektroenerģijas pārdošanas cena Siltums t 20 Ls/ MWh Siltumenerģijas pārdošanas cena Cts – “tirgus” cena 20 [Ls/MWhs] A.Salmiņš

32. Finansiālās iespējas • Gāzi iepērkam par 324 miljoniem latu gadā; • Dabas gāzes akcīzes nodoklis – 12 -15 miljoni latu gadā; • ES fondi; • Investīcijas; • PPP • Valsts atbalsta programmas, AER fonda izveide • Privātais kapitāls • KPFI ? • Valsts dotācijas vietējo energoresursu izmantošanai A.Salmiņš

33. AER papildus izmantošanas ieguvumi • - Strukturālās izmaiņas ekonomikā; • Radītas jaunas darba vietas; • Eksporta- importa izmaiņas; • Pievienotā vērtība IKP; • Papildus nodokļi budžetā; A.Salmiņš

34. Diskusijai • Vai maināmi siltumenerģijas cenu regulēšanas principi no “Izmaksas + peļņa” sistēmas uz sistēmu, kurā uzņēmums ,pārejot no fosilā kurināmā uz biomasu, tādējādi palielinot starpību stapražošanas izmaksām un noteiktu siltuma līmeņatzīmes cenu, ir tiesīgs šo starpību saglabāt kā peļņu A.Salmiņš

35. Kas darāms - Veicināt pašvaldību motivāciju AER projektu attīstīšanā. - Izveidot finansēšanas mehānismu, kas AER projektu attīstītājiem nodrošinātu līdzvērtīgu piekļuvi finanšu resursiem un līdzvērtīgus nosacījumus, kā lielajām energokompānijām (piemēram, AER tehnoloģiju attīstības un inovācijas fondu izveidošana). A.Salmiņš

36. Paldies par uzmanību!Aino Salmiņš – LPS padomnieks67508561aino.salmins@lps.lv A.Salmiņš