Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs

1. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība Latvijā: galvenie secinājumiAnhelitaKamenska

2. Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība Latvijā • Daļa no plašāka 3 gadus ES finansēta projekta “Cilvēktiesību monitorings slēgtās iestādēs Baltijas valstīs” • Latvijā – cietumi, policijas izolatori, psihoneiroloģiskās slimnīcas, specializētās sociālās aprūpes iestādes, iestādes nelegāliem imigrantiem, patvēruma meklētājiem,u.c.

3. Slēgtu iestāžu neatkarīga uzraudzība • Monitoringa vizītes (91 vizīte; 10 cilvēki, ) • Rokasgrāmata “Slēgtu iestāžu monitoringa veicējiem” (500 eksemplāri) • Mācību vizītes (Nīderlande, Lielbritānija) • Pētījums par slēgtu iestāžu neatkarīgiem uzraudzības mehānismiem • Semināri, piemēram, par ieslodzīto sūdzībām un sūdzību izskatīšanas institūcijām • Starptautiska konference – 27.-28.04.06

4. Pētījums par slēgtu iestāžu neatkarīgu uzraudzību SATURS: • Starptautiskie standarti (ANO, Eiropas Padome) • Slēgtu iestāžu neatkarīgas uzraudzības modeļi citās valstīs, labas prakses piemēri • Latvijas neatkarīgas uzraudzības mehānismi

5. Latvijas neatkarīgie uzraudzības mehānismi • apkopot informāciju • vērtēt slēgto iestāžu uzraudzības mehānismu darbības efektivitāti • identificēt labas prakses piemērus slēgtu iestāžu uzraudzībā • sniegt rekomendācijas slēgto iestāžu uzraudzības nostiprināšanai

6. Pētāmie jautājumi I • Juridiskais statuss • Mandāts • Pilnvaras • Neatkarība • Izmantojamie standarti (nacionālie, starptautiskie)

7. Pētāmie jautājumi II • Uzraudzības komandas sastāvs • Vizītes, darbība pēc vizītes • Mehānisma ietekme/slēgto iestāžu reakcija • Iestādes 2-3 lielākie panākumi • Sadarbība ar citiem slēgto iestāžu uzraudzības mehānismiem • Uzraudzības komandas apmācība • Informētība par starptautisko organizāciju ziņojumiem par Latviju, u.c.

8. Metodoloģija • Anketa – jautājumu saraksts • Intervijas • Publiski pieejamās dokumentācijas analīze (ziņojumi, pārskati, normatīvie akti, u.c.) • Interviju/vizīšu laikā iegūtā dokumentācija (sarakste ar iestādēm, dienesta ziņojumi, iekšējie normatīvie akti, u.c.) • Līdzdalība atsevišķu uzraudzības mehānismu vizītēs

9. Slēgtās iestādes Latvijā ~ 100 slēgtās iestādes • Cietumi – 15 • Policijas izolatori – 28 • Psihoneiroloģiskās slimnīcas/nodaļas - 9 (+ 3) • Specializētās sociālās aprūpes iestādes – 31 • Nelegālo imigrantu nometne “Olaine” – 1 • Patvēruma meklētāju centrs “Mucenieki” – 1 • Nepilngadīgo sociālās korekcijas iestādes - 2

10. Slēgtās iestādes II • Virssardze (Ādažos) – 1 • Aizturēšanas kameras (līdz 12 stundām) Valsts policijas iecirkņos - ? • Aizturēšanas kameras pašvaldības policijā (Liepāja, Ventspils, Jelgava,...) - ? • Aizturēšanas telpas robežposteņos - ? (ap 50 telpas)

11. Slēgtās iestādes III ~ no dažām stundām līdz mūža beigām ~ slēgtās iestādes oficiālā kapacitāte – no 1-2 līdz 1700 vietām ~ 2005.gadā bija ievietotas un atradās īslaicīgi vai ilglaicīgi ap ~ 45 000 personas

12. Uzraudzība Regulāra uzraudzība pār iestādēm, kurā ievietotas personas, kurām ar valsts varas sankciju atņemta brīvība • Sūdzību izskatīšana • Regulāras, preventīvas vizītes

13. Uzraudzība • Brīvības atņemšanas tiesiskais un administratīvais pamats • Dzīves apstākļi slēgtajā iestādē • Režīms • Medicīniskā aprūpe • Personāla attieksme pret personām,kam atņemta brīvība

14. Neatkarīgie valsts uzraudzības mehānismi (nav saistīti ar izpildvaru) • Valsts cilvēktiesību birojs (visas slēgtās iestādes) • Specializētā vairāku nozaru prokuratūra (cietumi, nelegālo imigrantu iestādes, armija) • Rajonu prokuratūras (policijas izolatori)

15. Ne(atkarīgie) valsts uzraudzības mehānismi (saistīti ar izpildvaru) • Pārtikas un veterinārais dienests(ZM) • Valsts sanitārā inspekcija(VM) • MADEKKI (VM)– medicīniskās aprūpes kvalitāte ārstniecības iestādēs • Sociālo pakalpojumu pārvaldes Sociālo pakalpojumu un kvalitātes kontroles daļa (LM)

16. Slēgto iestāžu iekšējie uzraudzības mehānismi • Ieslodzījuma vietu pārvalde (kompleksās pārbaudes)

17. Pilsoniskā sabiedrība • Nevalstiskās organizācijas Latvijas Cilvēktiesību centrs (sūdzības + monitorings) Pacientu tiesību birojs (sūdzības) • Latvijā nav zemākā līmeņa uzraudzības posma – pie slēgtas iestādes izveidotas neatkarīgas uzraudzības komitejas/padomes kā daudzās citās valstīs (Rietumeiropā, pa retam – Austrumeiropas valstīs)

18. Likums par Valsts cilvēktiesību biroju No 1996.gada 5. decembra - 2005.gada 15.decembrim – nekonkrēts pilnvaru regulējums attiecībā uz slēgtām iestādēm • izskatīt sūdzības • pētīt situāciju cilvēktiesību ievērošanā • sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām • izstrādāt programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai • sniegt Saeimai un Ministru kabinetam gada ziņojumu par Biroja darbu un reizi ceturksnī - pārskatu par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

19. Ieslodzījumu vietu pārvaldes likums • Ieslodzījuma vietas bez speciālas atļaujas tiesības apmeklēt Valsts cilvēktiesību biroja direktoram

20. VCB • Tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību institūcijas un fiziskajām vai juridiskajām personām • Sniegt priekšlikumus un rekomendācijas (nav saistošas) - Iestādei/amatpersonai pienākums atbildēt 1 mēneša laikā

21. VCB • No 2005.gada 15.decembra – konkrēts pilnvaru regulējums: VCB darbiniekiem ir tiesības apmeklēt slēgta tipa iestādes bez speciālas atļaujas saņemšanas, apskatīt visas telpas un satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs, bez iestādes darbinieku klātbūtnes.

22. Aizturētopersonu turēšanas kārtības likums • (4) Īslaicīgās aizturēšanas vietu var apmeklēt: • 2) valsts un starptautisko cilvēktiesību aizsardzības institūciju pārstāvji; • 6) Valsts un starptautisko cilvēktiesību aizsardzības institūciju pārstāvji par īslaicīgās aizturēšanas vietas apmeklējumu iepriekš informē attiecīgās policijas struktūrvienības vadību.

23. Prokuratūras likums 15.pants Prokurors uzrauga tiesas piespriesto brīvības atņemšanas sodu izpildi un vietas, kur tiek turētas apcietinātās, aizturētās un apsardzībā turamās personas

24. Specializētā vairāku nozaru prokuratūra(cietumi, nelegālo imigrantu iestādes, armija) • Rajonu prokuratūras (policijas izolatori)

25. Reaktīva Pamatā reaģē uz sūdzībām Iestādēs apmeklē tikai konkrēto sūdzības iesniedzēju Šauri vērtē aizturēšanas aspektus Proaktīva Iestādes apmeklē regulāri Vērtē visus aizturēšanas aspektus, t.sk. arī apstākļus 2 pieejas ‘uzraudzības’ izpratnē

26. 3. pieeja – nav sūdzības – nav problēmu Rajons (Latgale): Ja ir sūdzība, izmeklē kāds no prokuroriem. Neviens prokurors neiet uz policijas izolatoru un nepārbauda jau kādus divus gadus. Agrāk gāja, aprunājās ar ievietotajām personām, tagad jau vairākus gadus neiet. Olaines nelegālo imigrantu nometne netiek uzraudzīta, jo nav sūdzību. Prokurors pēdējo reizi apmeklēja 2002.-2003.gadā.

27. Prokurors (Rīga) Prokuratūra ĪAV nepārbauda, jo uzskata, ka prokuratūrai tas nav jādara. „Uz kāda pamata? Vai Prokuratūras likumā tā ir rakstīts, ka jāiet uz ĪAV un jāpārbauda?”

28. Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore (Seminārā par ieslodzīto sūdzībām) apmeklēt slēgtās iestādes un vērtēt turēšanas apstākļus nav prokuratūras uzdevums, jo Prokuratūras likumā noteiktais pienākums “pārrauga likumu ievērošanu” ir pārāk plašs regulējums, tādēļ prokuratūra strādā tikai ar sūdzībām un ieslodzījuma vietas apmeklē tikai tad, ja ir daudz vienveidīgu sūdzību un “brauc tad, ja kāds grib tikties”

29. Valsts policijas informācija: Daudzviet ēkas, kurās izveidotas īslaicīgās aizturēšanas vietas, praktiski nav iespējams turpmāk ekspluatēt, jo tās atrodas avārijas stāvoklī, piemēram, Ventspilī tā izvietota ēkā, kura būvēta 1850.gadā un tajā nav centrālapkures, personām nav iespējams nomazgāties, sausās tualetes ziemā aizsalst

30. Citāts no prokuratūras atbildes uz lūgumu veikt Ventspils PRPP īslaicīgā aizturēšanas izolatora pārbaudi: Ventspils pilsētas prokuratūra neveiks Ventspils RRPP ĪAI pārbaudi, jo prokurora funkcijās neietilpst īslaicīgās aizturēšanas izolatora darbības nodrošināšana un komplekso pārbaužu veikšana par noteiktās kārtības ievērošanu tajās

31. Proaktīva pieeja: rajona prokuratūras Prokuratūras darbinieki apmeklē policijas izolatoru • vērtē personu turēšanas apstākļus • aizturēšanas pamatotību • vizītes ir regulāras un plānotas (1x nedēļā) • virsprokurors prokuroriem nosaka dežūrnedēļas; katrs prokurors savā dežūrnedēļā vienu reizi apmeklē izolatoru • apmeklē arī naktīs, vakaros vai svētku dienās, policiju par to iepriekš nebrīdinot

32. Efektīvas darbības piemērs Jauna policijas izolatora būvniecība Dobelē 2001./2002.gadā • vecajā izolatorā neciešami apstākļi, neatbilst drošības prasībām • 2000.gada vasarā Dobeles rajona virsprokurors veic Dobeles RPP izolatora pārbaudi. • 2000.gada 4.septembrī prokurora iesniegums Dobeles RPP vadībai - konstatē nacionālo normatīvo aktu, starptautisko cilvēktiesību dokumentu pārkāpumus 19 punktos, kas jānovērš līdz 2000.gada 31.decembrim. • 2001.gada 16.februāris virsprokurors pieprasa slēgt Dobeles ĪAI līdz 28.februārim.

33. Atbalsta citas amatpersonas: apgabala virsprokurors; Dobeles policijas priekšnieks/Kārtības policijas priekšnieks • Iesaista Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju, LM Nacionālo vides un sabiedrības veselības centru. • Dobeles virsprokurors: “prokurors reāli var panākt apstākļu uzlabošanu ĪAV, taču to izdarīt ir grūti un bez citu amatpersonu atbalsta pat neiespējami” • Jaunā izolatora būvniecība - visu iesaistīto personu kopīgs panākums

34. Neatkarīga uzraudzība NVO - LCC • Nekādu likumā noteiktu vai līgumos atrunātu pilnvaru attiecībā uz slēgtām iestādēm • Katra vizīte iepriekš jāpiesaka iestāžu vadībai (Ieslodzījumu vietu pārvalde, Valsts policija, Sociālās palīdzības fonds, u.c.) • Atļauja 10-20 min. vai vairāku dienu laikā • Pieeja personām – neierobežota lielākajā daļā iestāžu, Valsts policijas vadība norāda, ka aizturēto personu intervēšanai nepieciešama procesa virzītāja atļauja

35. Starptautiskās organizācijas par slēgtu iestāžu neatkarīgas uzraudzības mehānismiem Latvijā Eiropas Padome – 1994.gadā Lakes/Rostad ziņojums par Latvijas cietumu atbilstību Eiropas Padomes Cietumu noteikumiem: ... Pašreizējā organizatoriskā struktūra pilnībā nenodrošina efektīvu cietumu uzraudzības un inspicēšanas sistēmu

36. EP ekspertu rekomendācijas • ilgtermiņā vēlams, lai cietumu pārvaldīšanu izvērtētu neatkarīgs inspektorāts, kura ziņojumi jāpublisko. • 1) ik pa diviem gadiem katrā cietumā būtu jāveic visaptveroša inspekcija. • 2) līdzko to pieļauj resursi, jāizveido atsevišķs cietumu inspektorāts • 3) inspektorātā jāiesaista gan pieredzējuši cietumu darbinieki, gan citu organizāciju, t.sk. NVO, pārstāvji. • 4) Pēc katras inspekcijas izvērsts rakstisks ziņojums iesniedzams Iekšlietu ministram

37. EP Spīdzināšanas novēršanas komiteja (CPT)

38. CPT secinājumi/rekomendācijas • Policijas izolatoru uzraudzība, ko veic neatkarīga institūcija, var sniegt nopietnu ieguldījumu ļaunprātīgas apiešanās novēršanā pret personām, kuras aizturējusi policija, un, plašākā kontekstā – nodrošinot pienācīgus turēšanas apstākļus

39. Lai šādi mehānismi būtu pilnībā efektīvi, vizītēm jābūt regulārām un nepieteiktām Attiecīgās prokuratūras ir pilnvarotas apmeklēt policijas izolatorus. Diemžēl delegācijas ievāktā informācija liecināja, ka šādas vizītes nav pierasta prakse.

40. CPT rekomendē, lai attiecīgās prokuratūras visā valsts teritorijā tiktu aicinātas veikt regulāras un nepieteiktas pārbaudes uz policijas izolatoriem. Komiteja vienlaikus uzsver nepieciešamību, lai šādu vizīšu laikā prokuroriem pievienotos tiesu medicīnas eksperti

41. ANO institūcijas ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja 2003.gads • atzinīgi novērtē uzsākto NVO slēgtu iestāžu monitoringa projektu • aicina Latviju ratificēt ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas Papildprotokolu

42. Galvenie secinājumi un ieteikumi I • Lielākā daļa laika tiek veltīta sūdzību (bieži vienveidīgu) izskatīšanai, kas aizņem lielus cilvēku un laika resursus • Nenotiek regulāra sūdzību analīze, kurā piedalītos visas sūdzību izskatīšanas institūcijas ar mērķi novērst sūdzību cēloņus • Nepieciešama (vismaz ieslodzījuma vietās) sūdzību izskatīšanas reforma • Sūdzību izskatīšana ierobežo iespējas veikt regulāras, preventīvas vizītes

43. Galvenie secinājumi un ieteikumi • Ar retiem izņēmumiem, kā VCB, maz publiski pieejamas informācijas par institūciju veikto slēgtu iestāžu uzraudzību • Maz tematisku pētījumu par dažādiem slēgto iestāžu aspektiem • Maz publiski pieejamu ziņojumu par konkrētām iestādēm

44. Uzraudzības mehānismu pārstāvniecība • Monodisciplināras uzraudzības komandas (dominē juristi) - norma; starpdisciplināras komandas - izņēmums Minimums: (LCC) cilvēktiesību eksperts, jurists, mediķis (vai citas nozares eksperts) • Uzraudzības mehānismi neatspoguļo Latvijas nacionālo sastāvu - dominē latvieši • Uzraudzības mehānismos dominē sievietes • Maz starpinstitucionālas sadarbības

45. Galvenie secinājumi un ieteikumi • Apmācība uzraudzības veicējiem (t.sk.par starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem) • Vienota pieeja (vadlīnijas) slēgtu iestāžu uzraudzībā

46. Galvenie secinājumi un ieteikumi - VCB • Slēgtu iestāžu nodaļas (departamenta) izveide • Darbinieku specializācija konkrētās jomās • Iespējas piesaistīt dažādu disciplīnu ekspertus • Publiskot ziņojumus par slēgto iestāžu vizītēm • Tematiski ziņojumi • Atjaunot konsultatīvās padomes

47. Valsts un sabiedrība uztic slēgtu iestāžu personālam plašu un sīku kontroli pār iestādes iemītnieku vissvarīgākajām aktivitātēm. Grūti iedomāties citu līdzīgu ļaužu grupu, kura oficiāli pilnvarota kontrolēt pār tik daudziem citu cilvēku dzīves aspektiem. Kontrole tiek veikta slēgtā sistēmā, kurā sabiedrībai un medijiem ir minimāla pieeja

48. Svarīgs jautājums – kā mazināt varas radīto līdzsvara trūkumu slēgtās iestādes personāla un personas, kam atņemta brīvība, attiecībās, efektīvi izmantojot šo ārējo uzraudzību un novēršot iespējamu varas ļaunprātīgu izmantošanu?

49. Paldies!