Ievads speciālajā pedagoģijā

1. Ievads speciālajā pedagoģijā Vispārējs speciālās pedagoģijas kategoriju raksturojums

2. Studiju kursa mērķis: nodrošināt studentiem iespējas apgūt speciālās pedagoģijas un psiholoģijas pamatus. Uzdevumi: 1. Izzināt izglītojamo attīstības traucējumu veidus. 2. Apgūt skolotāja iespējamā atbalsta vadlīnijas izglītības procesā. 3. Veido topošo pedagogu labvēlību, humānu attieksmi pret darbu iekļaujošā izglītības vidē. Plānotais

3. Plānotais Studiju kursa apguves rezultātā studenti: • izprot speciālās psiholoģijas un pedagoģijas pamatnostādnes, jēdzienus, principus, lieto šīs jomas terminoloģiju; • atpazīst dažādu izglītojamo attīstības traucējumu izraisītās īpatnības mācību procesā, pārzina nepieciešamos korekcijas un atbalsta pasākumus; • spēj komunicēt un veidot saskarsmi ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi.

4. Diskusija • Vispirms sāksim ar speciālo pedagoģiju! • Ko mēs par to zinām? • Ko mēs par to gribam uzzināt?

5. Speciālās pedagoģijas subjekts • bērns ar speciālajām izglītības vajadzībām • bērns, kuram ir attīstības traucējums

6. Grupu darbs • Tagad padomāsim! • Varam aktualizēt savu dzīves pieredzi vai arī ļauties teorētiskām pārdomām. • Mēģināsim raksturot bērnu, kuram attīstības traucējuma rezultātā ir attīstījušās speciālās izglītības vajadzības.

7. Attīstības traucējums ir organisma funkciju ierobežojums. (WHO) Personām ar attīstības traucējumiem fizisko, garīgo vai intelektuālo funkciju ierobežojumu rezultātā ir ierobežotas iespējas patstāvīgi organizēt savu dzīvi un ir apgrūtināta piedalīšanās sabiedrības dzīvē. (WHO, 1980) Oficiālais viedoklis

8. Oficiālais viedoklis Personas ar attīstības traucējumiem – konkrētas personu spējas un iespējas neatbilst vispārpieņemtajām sociālajām vajadzībām: izglītības iestādē noteiktām prasībām, sociālās uzvedības normām utt. (WHO, 2008)

9. Speciālās vajadzības — nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni (Vispārējās izglītības likums; 1. pants) Bērns ar īpašām vajadzībām -bērns, kuram sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītiem orgānu sistēmas funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai likuma paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte (Bērnu tiesību aizsardzības likums; 53 pants) Normatīvā bāze Latvijā

10. Speciālo vajadzību uzbūve

11. Speciālo vajadzību uzbūve • bioloģiskas, psihiskas un sociālas izpausmes • pastāv mijiedarbība un atgriezeniskā saikne starp pazīmēm • izpaužas saskarsmes, komunikācijas, darbības u. c. sociālajos ierobežojumos • sociālā izolācija (WHO nostādnes)

12. Nozīmīgi secinājumi • Attīstības traucējums ir atkarīgs ne tikai no individuālā veselības stāvokļa vai psihofiziskajiem ierobežojumiem. • Izšķiroša nozīme ir tiem nosacījumiem, kas nodrošina vai ierobežo personas iekļaušanos sociālajā dzīvē. (WHO)

13. Dažas atziņas • Atgriezeniskā saikne starp attīstības traucējuma pazīmēm attīstās, ja cilvēks savu speciālo vajadzību ietekmē ir nepietiekami integrēts sociālajā vidē (Sander, 2003) • Tieši indivīda un viņa sociālās vides mijiedarbības traucējumi pastiprina īpašo vajadzību izpausmes (Gröschke, 2005, Sander, 1992)

14. Diskusija • Kas ir jādara pedagogam, lai mazinātu attīstības traucējuma ietekmi uz bērna dzīvi • Kādi draudi katram cilvēkam un sabiedrībai kopumā saistās ar bērna sociālo izolāciju • Kā novērst bērna sociālo izolāciju

15. Attīstības ierobežojums ietekmē visas neiropsihiskās funkcijas Dažādas psihiskās funkcijas tiek ietekmētas nevienmērīgi Specifiskas sociālās un fiziskās realitātes izzināšanas likumsakarības sensorās, motorās sfēras, emociju, augstāko psihisko funkciju attīstība īpaši – augstākās psihiskās funkcijas ierobežotas zināšanas par apkārtējo vidi un orientēšanās tajā, grūtības risināt dzīves uzdevumus un sadzīves situācijas, grūtības mācīties Attīstības īpatnības

16. Ierobežota runas komunikatīvās funkcijas attīstība Traucēta informācijas saglabāšana un izmantošana: komunikācijas ierobežojumi, grūtības iesaistīties sociālajos procesos palēnināta priekšstatu veidošanās par apkārtējo vidi palēnināta jēdzienu veidošanās grūtības “sakārtot” informāciju ierobežots uztveres apjoms Attīstības īpatnības

17. Specifiskas kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas saskarsmes un mijiedarbības sfērā paplašināts saskarsmē iesaistīto pieaugušo personu loks ierobežota saskarsme ar vienaudžiem emocionāla, fiziska atkarība no cita cilvēka infantila uzticēšanās, ietekmējamība Attīstības īpatnības

18. Specifiskas kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas saskarsmes un mijiedarbības sfērā paplašināts saskarsmē iesaistīto pieaugušo personu loks ierobežota saskarsme ar vienaudžiem emocionāla, fiziska atkarība no cita cilvēka infantila uzticēšanās, ietekmējamība Attīstības īpatnības

19. Dažas atziņas • Bērnam ar speciālajām vajadzībām mācīšanās ir atkarīga no iekšējās motivācijas un „mācīšanās subjektīvā atbalsta” (Göhlich, Zirfas, 2007) • Attīstības potenciāls - kompensācija, t. i.,fenomenu, „kura pamatmehānisms ir centrālajai nervu sistēmai raksturīgā funkcija kompensēt orgāna ierobežoto darbību un izveidot to aizvietojošos (kompensatoros) procesus.Pateicoties šim fenomenam, attīstās visu pielāgošanās funkciju pārbūve un notiek jaunu – aizvietojošu – izlīdzināšanas procesu veidošanās (Выготский, 2002) • Liela nozīme kompensatoro sistēmu attīstībā ir indivīda individuālajiem centieniem ar neatlaidību un vingrināšanos pārvarēt dabiskos attīstības ierobežojumus. Līdz ar to pieredzes apguves procesā bērns mācās atrisināt nesaprotamus uzdevumus, „izmantojot jaunus ceļus” (Лурия, 2002)

20. Klasifikācija un diskusijas Medicīna Psiholoģija Klasifikācija Pedagoģija U.C.

21. Medicīna Psiholoģija Pedagoģija Fiziskās, organiski ģenētiskās novirzes Kopsakarības ar attīstības traucējuma etioloģiju Attīstības kopveselums un uzvedība Audzināšanas un izglītošanās iespējas Klasificēšanas kritēriji

22. Priekšrocības: Pagaidām vienīgais pieņemamais psihometriskais tests Pieļauj kognitīvās attīstības variāciju izpēti Kritika: Draudi ierobežot garīgās attīstības traucējuma izpausmes vienīgi kognitīvā aspektā Draudi “saskatīt” pseidoģenialitāti Pieļauj neprecizitātes Netiek attīstīta metodoloģija Vajadzību vispārināšana IQ tests = populārs un kritizēts

23. Attīstības traucējumu klasifikācijas tradīcijas pedagoģijā • etioloģiskā - traucējumu klasifikācija atkarībā no cēloņiem: iedzimtība, mijiedarbība ar apkārtējo vidi • simptomātiskā – traucējumu klasifikācija atkarībā no to tipiskajām izpausmēm

25. Medicīniskā klasifikācija: SSK - 10 klasifikators. http://www.spkc.gov.lv/ssk/indexab3f.html?p=24%2C5 Klasifikācija izglītības sistēmā: Speciālās pamatizglītības programmu paraugi. http://visc.gov.lv/specizglitiba/programmas.shtml Ko tad mēs paši?

26. Zināšanu papildināšanai • Atrodiet, lūdzu, un izpētiet abas klasifikācijas! • Pamēģiniet nosaukt klasifikācijas grupas!

27. Atcerēsimies, ka • Speciālā pedagoģijair zinātne par personu ar speciālajām vajadzībām speciālās izglītības procesa būtību, likumsakarībām, metodēm un organizācijas formām. • Speciālā izglītība — personām ar speciālām vajadzībām adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.

28. Speciālās pedagoģijas virzieni un subjekti

29. Speciālās izglītības būtība • Sociālā integrācija: sabiedrības vienota veseluma atjaunošana • Tās nodrošināšanai tiek izmantota speciāla mācību programma un metodes • Specifika salīdzinājumā ar neirotipisku bērnu izglītību: attīstības traucējumu korekcijas darbs • Korekcija: attīstības traucējuma izpausmju mazināšana

30. Pedagoģiskā darbība Mērķis: nodrošināt optimālu vidi bērna individuālajai attīstībai Uzdevumi: • atpazīt individuālās vajadzības • atklāt individuālās spējas, stiprās puses un resursus • veicināt patstāvību • attīstīt spējas un prasmes dzīvot sabiedrībā

31. Sadarbība un mijiedarbība Komunikācija Apkārtējās vides izzināšana Darbības prasmju apguve Kopīga darbošanās Savstarpējs atbalsts Savstarpējs respekts Konfliktu risināšana Sociālo normu un uzvedības apguve Sociālo lomu apguve Nozīmīgākās lietas

32. Interdisciplināra zinātne un prakse • Medicīna – izskaidro garīgās attīstības traucējumu psihiskos cēloņus • Filozofija: atklāj attīstības traucējuma ētiskos aspektus, nodrošina pamatpieejas darbam ar personām ar attīstības traucējumiem • Psiholoģija: tiek aplūkoti iekšējie un starppersonu attiecībās ierosinātie psihiskie procesi, nodrošina speciālo vajadzību diagnosticēšanu un mazināšanu • Vispārējā pedagoģija: audzināšanas un izglītošanas koncepcija • Socioloģija: atklāj sabiedrības attieksmi pret attīstības traucējumu. • Tiesību zinātne: speciālās pedagoģijas tiesiskie pamati (izglītības garantijas, aizbildniecība utt.).

33. Ieteicamā literatūra • Skola visiem. (2002). Palīgs pedagogiem, psihologiem, vecākiem.- R.: Skolu atbalsta centrs. • Freimanis I. (2007). Ieskats speciālās skolas darbā. Rīga: IU RAKA. • Liepiņa S. (2003). Speciālā psiholoģija. Rīga: RaKa. • Tūbele S., Šteinberga A. (2004). Ievads speciālajā pedagoģijā. Rīga: RaKa.