Pozitīvas attieksmes veidošanas pamati

1. Pozitīvas attieksmes veidošanas pamati Kaspars Bikše, 2-8320454 http://www.pedagogs.lv/ kaspars@pedagogs.lv Izmanto tikai pašizglītības nolūkos!

2. Mērķi un plānotie rezultāti • Apgūt paņēmienus jauna domāšanas modeļa apguvei • Izmantojot jauno modeli, skolotāja darbs sakņosies pozitīvismā, kas savukārt ir pamats pozitīvas attieksmes radīšanai bērnos • Viss jaunā modeļa jaukums ir tajā apstāklī, ka skolotājs pārtrauc zaudēt savu dārgo enerģiju stresa situācijās, tas ir, pārtrauc būt uzbrukumu gaidās, nesaspringst • Stratēģijas ģenerālais mērķis – izskaust no skolas vides negatīvismu

3. Kaspars Bikše Problēmu cēloņu meklējumos • Kāpēc nemazinās nesekmība, neadekvāta uzvedība? • Kāpēc vairojas negatīvā attieksme un vardarbība? • Varbūt mēs nepietiekami cīnāmies ar ļaunumu (ja tā nekļūst mazāk)? • Kāds tam ir cēlonis? • Nonāksim bezdibeņa malā, ja cēloņu izskaidrojumus meklēsim apkārtējā pasaulē

4. Kaspars Bikše

5. Pasaules objektīvā realitāte • Konflikts kā saprātīgs brīdinājums • Enerģijas nezūdamības likums • Slimības kā saprātīgs brīdinājums • Izglītības sistēmā valdošie stereotipi • Skolotāja lepnība, augstprātība • Kritika, neapmierinātība, nosodīšana, aizvainojums • Skolēnu pārmācīšana • Skolotāju sliktais garastāvoklis, ļaunās valodas

6. Vainas izjūta, bailes, pārliecības trūkums • Skumjas , grūtsirdība, depresija

7. Kaspars Bikše Liekulība • Liekulības cēlonis- neticība sev un apkārtējai pasaulei

8. Kaspars Bikše Meli, glaimi • No skolēnu puses meli ir normāla reakcija un nenormālu situāciju • Melošana ir nespēja uzticēties • Ja skolotājam bērnu bieži melo, tad tikai tāpēc, ka pats tic tā esamībai • Glaimi- uzslava savtīgos nolūkos, kas sevī nes zemapziņas agresiju • Glaimošana- arī cieņas trūkums pret sevi

9. Kaspars Bikše Vecais un jaunais apziņas modelis • Jaunais modelis piedāvā veidot aktīvu pedagoģiskā saimnieka lomu • Jauno modeli mēdz dēvēt par “saimnieka” modeli jeb “noteicēja” modeli • Vecais modelis “upuris – tirāns”

10. Kaspars Bikše Modelis “upuris – tirāns” (1) • Kopš bērnības dziļi ielikts uzskats, ka cilvēks eksistē savrup no apkārtējās vides • Ilūzija par šo sadalījumu rada sasprindzinājumu un stresu • Skolā tiek iedvests, ka skolēni savā būtībā slinki, netikumīgi un grēcīgi • Kopumā izglītība un zinātne veido filozofisku koncepciju, ka cilvēks Visumā ir sīks un niecīgs puteklītis • Tāpēc no viņa maz kas atkarīgs, jo viņš pats ir atkarīgs no apkārtējās pasaules • Šis modelis tiek nodots mantojumā • Kamēr vien eksistēs šis modelis, skolā visi jutīsies nelaimīgi • Apkārtējo pasauli uztver vai nu kā labo vai slikto pasauli

11. Kaspars Bikše Modelis “upuris – tirāns” (2) • Jo vairāk skolēns ārējā pasaulē saskata ārējos ienaidniekus, jo nemitīgāk viņš “gaida” “uzbrukumus” no skolotāju puses • Tātad – jo vairāk skolēnam tiek “mācīts” par cīņu ar “ļauno” pasauli, jo vairāk pieaug skolēna un skolotāja iekšējais nemiers • Rezultātā skolēns un skolotājs atrodas nemitīgā “aplenkuma un kara stāvoklī” • Ilgstoši atrodoties šādā stāvoklī, skolēns un skolotājs mācās saskatīt tikai negatīvo, jo “visapkārt ir ienaidnieki”

12. Kaspars Bikše Modelis “upuris – tirāns” (3) • Tātad, ja skolēns uzskata, ka viņam ir nodarīts pāri, viņš automātiski kļūst par upuri • Un ikviens upuris sapņo kļūt par tirānu (!)

13. Kaspars Bikše Pārdomu vērti vārdi par veco modeli • Ja skolotājs turpinās palikt upura vai tirāna lomā, viņš nekad nevarēs uzkrāt spēkus, bet tikai turpinās tos zaudēt

14. Kaspars Bikše Modelis “pedagoģiskais noteicējs” (1) • Uzskata, ka apkārtējā pasaule ir tikai mūsu pašu radītais • Atmet domu par pasaules dalīšanu draugos un ienaidniekos • Ir pārliecināts, ka ārējo vidi veido ar savām domām, emocijām, uzvedību attieksmi pret skolēniem • Apzinās, ka dzīvo nevis pašā realitātē, bet gan pašu izveidotajā modelī • Pārliecība, ka pasaulē nav nekā pareiza vai nepareiza

15. Kaspars Bikše Abu modeļu salīdzinājums • Vecajā modelī skolotājs sevi identificē ar problēmu • Problēma sāk valdīt pār skolotāju • Tādējādi skolotājs ieprogrammē savu zemapziņu uz situācijas pasliktināšanos • Bet jaunajā modelī – pārtrauc identificēt sevi ar problēmu • Pārņem situācijas kontroli savās rokās

16. Kaspars Bikše Jaunā modeļa 1. solis(1) • Uzņemties atbildību • To var izdarīt, izprotot, ka skolēnu izturēšanās- tā ir apkārtējā pasaule, spoguļattēls, ko skolotājs izveidojis ar savām domām, jūtām un attieksmi pret skolēniem • Ja skolotājam pasniedz ziedus, saka patīkamus vārdus, tātad viņš sevi ciena un mīl, bet, ja skolēni skolotāju aizvaino, dara pāri, tad- viņam ir slikta attieksme pret sevi, nav apmierināts ar sevi (tātad arī ar skolēniem) • Tātad viss, ko skolotājs redz, dzird un jūt ir viņa domu, jūtu un pārliecību atspoguļojums • Tad arī atkritīs nepieciešamība, vēlēšanās vainot, bārties un nemitīgi kritizēt skolēnus

17. Kaspars Bikše 1. solis- uzņemties atbildību (2) • Ja skolotājsspēj pieņemt situāciju bez kritikas, dusmām un aizvainojuma, ar mieru, viņš saprot, ka vainīgo vienkārši nav • Cilvēki tīšām izdomājuši vainas izjūtu, lai varētu manipulēt savtīgos nolūkos • Bet jaunajā modelī nav upuru, nav labu vai sliktu cilvēku, nav čaklu un slinku skolēnu • Uzņemoties atbildību, skolotājs pārstāj spēlēt upura vai tirāna lomu un pārstās vainot un sodīt pats sevi • Skolotājs rada, veido skolas vidi kopā ar skolēniem, ietekmēdami viņus ar savu domu un nolūku enerģiju

18. Kaspars Bikše 1. solis- uzņemties atbildību (3) • Skolēni vienmēr ir skolotāja atspoguļojums • Lai apgūtu jauno modeli, sākumā jākontrolē savas domas un darbības, vēlāk tas iespiedīsies zemapziņas līmenī un kļūs automātisks

19. Kaspars Bikše 1. solis- uzņemties atbildību (4)(vingrinājums) • Atcerieties dažas nepatīkamas situācijas no skolas ikdienas, kur, piemēram, daži skolēni ar nekaunīgu izturēšanos sabojājuši jūsu mācību stundu • Līdz šim brīdim jums šai sakarā bija pierastās upura domas: • Viņam nekā nav svēta • Viņam par visu nospļauties • Viņš dara visu iespējamo, lai man nodarītu pāri • Šī klase ir neciešama • Es netieku ar viņiem galā • Kaut ātrāk beigtos stunda • Kaut jel nebūtu nācis uz stundu vispār u.tml.

20. Kaspars Bikše 1. solis- uzņemties atbildību (5)(vingrinājums) • Vingrinājuma galvenā jēga- iemācīties domāt pa jaunam, izejot no atbildības viedokļa • Tātad jāmēģina uz šo situāciju paraudzīties pretējās pozīcijās (šī ir mana pasaule, ko pats esmu radījis ar savām domām, rīcību, un tas viss ir mans zemapziņas atspoguļojums ārējos notikumos)

21. Kaspars Bikše 1. solis- uzņemties atbildību (6)(vingrinājums) • Un tad atkarībā no situācijas: • Ja es pats esmu sevis nostādījis upura lomā, tad ar savu slikto attieksmi, sliktām domām pret sevi un skolēniem esmu piesaistījis sev tirānu • Ja kāds skolēns man sarunā rupjības, tātad, izmantojot skolēna agresiju, atspoguļoju savas agresīvās domas un attieksmi u.tml.

22. Kaspars Bikše 1. solis- uzņemties atbildību (7)(vingrinājums) • Šādu frāžu vietā, kā: • es esmu noguris • es esmu slims • man ir depresija • uzsvērti sev pasakiet: • ar savām domām esmu radījis sev nogurumu • ar savām domām esmu radījis sev depresiju, ar savām domām esmu radījis sev slimību

23. Kaspars Bikše 2. solis – skolotāja domas(1) • Tātad saskaņā ar pirmo soli esam gatavi uzņemties atbildību • Otrā soļa pamatprincips ir izprast, ka galvenais instruments apkārtējās pasaules radīšanā un pārveidošanā ir skolotāja domas • Jo viss, ko skolotājs redz, dzird un jūt ir viņa paša iekšējās dvēseles stāvokļa atspoguļojums, nevis reālā īstenība (ārējais atspoguļo iekšējo)

24. Kaspars Bikše 2. solis – skolotāja domas(2) • Tāpēc, ja jūsu klasē ir kāds skolēns, kurš jūs kaitina, apvaino, pirms viņam uzbrūkat, ielūkojieties sevī, jo, izrādās: • līdzīgs pievelk līdzīgu • viss, kas nepatīk skolēnā, ir pašā skolotājā • viss, kas patīk skolēnā, ir pašā skolotājā • Tātad atbildīgi ir abi. Nevis vainīgi, bet tieši atbildīgi • Bet skolā vainu uzveļam tikai “sliktākajiem” skolēniem • Pārstājot vainot “sliktos” skolēnus un žēlojot skolēnus – upurus, sāksim ticēt notiekošā taisnīgumam

25. Kaspars Bikše 2. solis – skolotāja domas(3) • Viss, ko skolēni demonstrē pai pasaka skaļi- ir skolotāja zemapziņā • Tātad, kā skolotājs izturēsies pats pret sevi, tā pret viņu izturēsies arī skolēni • Patiesībā skolas “sliktākie” skolēni skolotāju “ārstē”, tas ir, viņi dod iespēju skolotājam redzēt viņa zemapziņas atspoguļojumu ārējos notikumos • Ir jābūt ļoti uzmanīgam un vērīgam un jāmāk otru uzklausīt. Un viņš pastāstīs par sevi pašu

26. Kaspars Bikše Jaunā modeļa 3. solis(1) • Tātad esam izpratuši otrā soļa pamatideju, tas ir, pedagoģiskās situācijas veidošanas un pārveidošanas galvenais instruments ir skolotāja domas • Trešais solis – skolotāja pozitīvais nolūks • Nav nejaušu notikumu- viss skolas vidē ir taisnīgi un likumsakarīgi

27. Kaspars Bikše 3. solis- skolotāja pozitīvais nolūks (2) • Tāpēc katru reizi, kas sāk vajāt neveiksmes un nelaimes jāuzdod šādi jautājumi: • Ko šī situācija vēlas man pavēstīt (brīdināt)? • Kādu pozitīvu nolūku mana zemapziņa cenšas īstenot? • Kāda pozitīva mācībstunda man jāgūst no šīs situācijas?

28. Kaspars Bikše 3. solis- skolotāja pozitīvais nolūks (3) • Zemapziņa ar mums “sarunājas” dažādu situāciju valodā • Ja notikumi ir patīkami, tad skolotājs dzīvo saskaņā ar sevi un skolēniem • Ja notikumi ir nepatīkami, tad skolotājs apstājas savā attīstībā (jo nobloķējas), elastībā, sasprindzinās un galu galā - “ieciklējas” • Jebkura stresa situācija skolotājam kaut ko saka priekšā

29. Kaspars Bikše 3. solis- skolotāja pozitīvais nolūks (4) • Uz skolēnu nav vērts apvainoties vai dusmoties • Jo tā ir paša skolotāja radīta situācija • Un šķēršļi skolotāja darbā norāda uz vājajām pusēm, palīdz tās atklāt un mainīties • Bet ko darīt, ja nevar saprast, kādas domas un emocijas pie situācijas rašanās? • Informācija var rasties vēlāk, kad būsit attālinājušies no nepatīkamajiem pārdzīvojumiem

30. Kaspars Bikše Jaunā modeļa 4. solis(1) • Esam apguvuši trešā soļa principu, tas ir, pozitīvā nolūka principu • Ceturtais solis – jaunu uzvedības veidu radīšana • Jebkurš skolēna pārkāpums norāda, ka skolotājs kaut ko dara nepareizi • Bet skolotāju vecās domas un vecā uzvedība skolēnus mudina izdarīt aizvien jaunus pārkāpumus • Vai tas nav pietiekami saprotams signāls, ka skolotājam nepieciešams mainīt savas domas un uzvedību?

31. Kaspars Bikše 4. solis - jaunu uzvedības veidu radīšana(2) • Skolotājs saņem vienīgi to, ko pats domā par sevi un par skolēniem • Ko nozīmē mainīties? • Tas nozīmē radīt jaunu domāšanas veidu • Līdz ar to veidosies pozitīva attieksme pret sevi un skolēniem un darbu skolā • Tieši stresa situācijas norāda uz to, ko vajag mainīt • Galvenais- uzņemties atbildību un sākt mainītes pašam, nevis gaidīt, kad mainīsies skolēni

32. Kaspars Bikše 4. solis - jaunu uzvedības veidu radīšana (3) • Situāciju skolā pārvalda tikai tas skolotājs, kuram ir lielāka uzvedības elastība, tas ir, lielāka uzvedības veidu izvēle • Ja skolotājs ir gatavs jaunajiem veidiem, tiem jābūt bez kaitīgām sekām, agresijas un labvēlīgiem jums un skolēniem • Te ir ietverta nodomu tīrība

33. Kaspars Bikše Jaunā modeļa 5. solis(1) • Esam apguvuši ceturto solii – jaunu uzvedības veidu radīšanu • Piektais solis – piedošana un pateikšanās • Kādus skolēnus mēs saucam par labiem, kādus par sliktiem? • Bet mēs taču paši veidojam savu pasauli, paši radām sāpes, jo neviens cits nepievelk šādus skolēnus, kā vien mēs paši. • Šādi skolēni palīdz skolotājiem atklāt viņu vājās vietas, palīdz skolotājiem būt stiprākiem

34. Kaspars Bikše 5. solis - piedošana un pateikšanās(2) • Tad kāpēc mēs uz skolēniem dusmojamies un apvainojamies? • Dažkārt skolotājs pievelk tādus skolēnus, kas viņam rada nemitīgas galvassāpes • Patiesībā šādu skolēnu funkcija ir palīdzēt šādiem skolotājiem ātrāk mainīties, kļūt gudrākiem un stiprākiem • Tāpēc piedosim viņiem, palūgsim piedošanu, ja pret viņiem bija radusies agresija un pateiksimies par mācībstundu

35. Kaspars Bikše 5. solis - piedošana un pateikšanās (3) • Grieķu valodā vārds “pateikties” burtiski nozīmē dāvāt prieku • Iznāk, ka apvainodamies uz skolēniem, skolotājs posta gan sevi, gan skolas vidi • Bet pateikdamies sūta laba vēlējumu, uzmundrinājumu sev pašam, gan skolēnam • Tās ir radošas jūtas; tās noteikti atgriezīsies pie skolotāja atpakaļ, atnesot labo

36. Kaspars Bikše 5. solis - piedošana un pateikšanās (4) • Skolotāja spēja pateikties skolēnam par mācībstundu maina ne vien attieksmi pret situāciju, bet arī pilnībā tiek vaļā no lepnības • Tas atbrīvo situāciju, ļauj notikumiem risināties pēc elastīgāka scenārija scenārija- tā ir zemapziņas priekšā teikšana, ka jāmaina domas un uzvedība, ka esat izjaukuši harmoniju

37. Kaspars Bikše Jaunā modeļa 6. solis(1) • Esam apguvuši piedošanas un pateikšanās soli • Sestais solis –apdāvināšana • Dodiet skolēniem to, kas viņiem vajadzīgs visvairāk! Bet kā uzzināt, kas šobrīd skolēnam ir vajadzīgs? • Pajautājiet sev: “Kam skolēns šobrīd uzbrūk? Ko viņš ar savu darbību man cenšas atņemt?”

38. Kaspars Bikše 6. solis - apdāvināšana (2) • Ja kāds skolotāja kolēģis mēģina atņemt pārliecību, tad viņam pašam tās trūkst • Ja cenšas atņemt prieku- trūkst prieka, ja gandarījumu- trūkst tā • Ja kāds skolēns stundas laikā sāk kaitināt klasesbiedru vai skolotāju, viņš mēģina viņam atņemt mieru • Tas nozīmē, ka kaitinātājam šobrīd miera trūkst visvairāk • Tieši tas arī ir jāuzdāvina- tikai kā?

39. Kaspars Bikše 6. solis – apdāvināšana (3) • Šādos gadījumos dāvanas nosūta tēla veidā (tas viss atkarīgs no skolotāja fantāzijas un jaunrades spējām) • Tas ir radošs process- dāvanas tēlu veido tik ilgi, kamēr sasniedz īpašu iekšējās saskaņas u natzīšanas stāvokli • Pats galvenais- tā ir skolotāja pozitīvā atgriezeniskā saite ar skolēnu, kuras rezultātā notiks labvēlīgas pārmaiņas

40. Kaspars Bikše 6. solis – apdāvināšana (4) • Jo skolotājs vairāk kaut ko dāvina, jo vairāk viņam tas kļūst pašam • Jo vairāk dod, jo vairāk saņem • Viss ir ļoti vienkārši- skolotājs pārstāj spēlēt upura lomu, tātad “piebarot” skolēnus ar negatīvām domām. No skolotāja s’āk plūst pavisam cita līmeņa informācija

41. Kaspars Bikše 6. solis – apdāvināšana (5)(vingrinājums) • Nosakiet, kāda skolēna izraisītās nepatīkamās izjūtas, un radiet to no jauna savā iztēlē • Pārklājiet to ar atbilstošas dāvanas tēlu • Izdariet to vēlreiz 5 - 10 reizes • Veidojiet tēla parādīšanos līdz automātismam • Pārbaude: tagad pamēģiniet iedomāties nepatīkamo situāciju. Ja vingrinājums veikts pareizi, tad to būs grūti izdarīt- nepatīkamās ainas vietā “izlēks” dāvanas tēls

42. Kaspars Bikše 6. solis – apdāvināšana (5) • Ar šī vingrinājuma palīdzību skolotājs var dezorganizēt jebkuru nosacījuma refleksu un uz tā bāzes radīt jaunu- pozitīvi noderīgu • Tādējādi skolotājs gūst pieeju nepieciešamajiem pozitīvajiem resursiem

43. Kaspars Bikše Kopsavilkums par jauno modeli • Lai to pilnībā apgūtu, nepieciešams ik pa brīdim pārskatīt mūsu pedagoģiskās gaitas • Pakāpeniski šis process kļūs automātisks un skolotājam radīsies jauna pasaules uztvere un līdz ar to arī jaunas, elastīgas iespējas

44. Kaspars Bikše 1. solis • Uzņemties atbildību • Skolēnu uzvedība ir skolotāju domu, jūtu un emociju atspoguļojums • Viss, kas ir skolotāja zemapziņā, viņa dvēselē, izpaužas viņa attiecībās ar skolēniem • Viss skolēnu un skolotāja attiecībās ir likumsakarīgs- nav nekā nejauša • Vispirms notikumus skolas dzīvē rada pats skolotājs

45. Kaspars Bikše 2. solis • Atspoguļošanas likuma izmantošana • Skolotāja pozitīvās domas izraisa labvēlīgas situācijas, bet negatīvas- skolēnu nesekmību, skolas neapmeklēšanu, neadekvātu uzvedību • Skolēnu izturēšanās ir skolotāja iekšējā stāvokļa atspoguļojums • Agresīvs skolotājs pievelk agresīvus skolēnus • Ja kāds skolēns nemīl un neciena sevi, notiekti pievilks kādu pāridarītāju • Ja skolotājs ir dusmīgs, nav jābrīnās, ka gadās visādas nepatikšanas

46. Kaspars Bikše 3. solis • Skolotāja pozitīvais nolūks • Zemapziņa runā dažādu situāciju valodā • Ja attiecības ar skolēniem ir pozitīvas, tad skolotājs strādā saskaņā ar sevi un skolēniem • Ja notikumi ir nepatīkami, skolotājs apstājies savā attīstībā • Jebkura konfliktsituācija ar skolēnu kaut ko norāda par skolotāju

47. Kaspars Bikše 4. solis • Jaunu uzvedības veidu radīšana • Tieši stresa un konfliktsituācijas vislabāk norāda, ko skolotājā vajag mainīt • Pateicoties šādām situācijām, notiek aktīva pedagoga pilnveidošanās • Skolā situāciju pārvalda tas, kam ir lielāka uzvedības veidu dažādība • Uzvedības veidiem jābūt labvēlīgiem skolēniem un saskaņā ar skolotāja pozitīvajiem nolūkiem • Jaunie veidi atkarīgi no skolotāja fantāzijas un radošā gara

48. Kaspars Bikše 5. solis • Piedošana un pateikšanās • Dusmodamies skolotājs posta skolas psiholoģisko vidi • Pateikšanās par mācību, ko sniedz skolas “nepaklausīgākie” skolēni, maina ne vien attieksmi pret situāciju, bet arī pašu situāciju • Šādās reizēs skolotājs “atbrīvo” situācijas, tās kļūst elastīgākas un vieglākas

49. Kaspars Bikše 6. solis • Apdāvināšana • Dodiet skolēniem to, kā trūkst • Pasniedziet skolēniem savdabīgas dāvanas tēlu veidā, kas viņus “nomierinātu” • Ko dāvināt? To var noskaidrot novērojot- ko viņš ar savu darbību cenšas atņemt otram, tā viņam trūkst • Jo vairāk skolotājs dod, jo vairāk saņem • Skolotājs sāk izstarot cita līmeņa informāciju