LEKTORE: LU Socioloģijas nodaļas doktorante, Mg.Sc.Soc. Viola Korpa Viola.Korpa@llu.lv

1. LEKTORE:LU Socioloģijas nodaļas doktorante, Mg.Sc.Soc. Viola KorpaViola.Korpa@llu.lv IESKATS SOCIOLOĢISKO PĒTĪJUMU METODĒS

2. KAS IR SOCIOLOĢIJA? • Soc-ja ir zinātne jeb mācība par sabiedrību, kuras nosaukumu veido divi vārdi: • Terminu 1838.gadā rada soc-jas pamatlicējsOgists Konts societas logos

3. Soc-ja ir sabiedrības un sociālo attiecību zinātniska izpēte. ( N. Smelzers) • Soc-ja pēta gan tās parādības, kas ietekmē cilvēkus, gan tās parādības, kas rodas cilvēku mijiedarbības rezultātā. (P. Sorokins) • Soc-ja pēta, ko sabiedrība veido no mums un, ko mēs no sevis veidojam paši. (E.Giddenss) • Soc-ja ir patstāvīga, konkrēta zinātne, kura ar noteiktu jēdzienu un teoriju, metožu un empīrisko pieņēmumu palīdzību apraksta un, pamatojoties uz vispārējiem principiem, izskaidro sabiedrības struktūru, funkciju un attīstības savstarpējās sakarības. (Lexikon zur Soziologie)

4. Socioloģiskais pētījums • Socioloģiskais pētījums ir noteiktā kārtībā cita citai sekojošu norišu virkne, ar nolūku iegūt informāciju par kādu parādību vai procesu. • Socioloģiskais pētījums ir loģiski pamatotu metodoloģisko, metodiski organizatorisko un tehnisko procedūru sistēma, kuras vieno kopīgs mērķis: ticamu datu iegūšana par pētāmiem procesiem vai parādībām.

5. Pētījuma norises galvenie etapi un to secība REALIZĀCIJAS POSMS SAGATAVOŠANĀS POSMS DATU ANALĪZES POSMS REZULTĀTU IZDOŠANAS POSMS

6. Socioloģisko pētījumu metodes Kvantitatīvā pieeja: • akcents uz lieliem informācijas masīviem • meklē likumsakarības, • noskaidro galvenās tendences sabiedrībā. • Biežāk pielieto: aptauju (anketēšana, standartizētās intervijas), novērošanu, dokumentu analīzi (kontentanalīzi) Kvalitatīvā pieeja: • akcents uz salīdzinoši nelieliem informācijas masīviem, • arī atsevišķu subjektu savdabības izpēte • sniedz priekšstatu par procesa būtību. • Biežāk pielieto: daļēji strukturētās vai brīvās intervijas, fokusgrupu diskusijas, novērošanu, gadījumu analīzi, dokumentu analīzi

7. Svarīgi ir padomāt par to sabiedrības daļu uz kuru ir attiecināms pētījums P A M A T K O P A - viss pētāmā objekta vienību kopums. P A R A U G K O P A - ģenerālkopas daļa, kas faktiski tiek pētīta un veidota pēc noteikta principa. Ģ E N E R Ā L K O P A I Z L A S E R E S P O N D E N T S- persona, no kuras iegūst informāciju pētījumā.

8. Pamatlietas par APTAUJAS METODI • Aptaujas metode var tikt realizēta izmantojot anketēšanu vai standartizētās intervijas kā informācijas iegūšanas veidu. • Anketēšana: • informācijas iegūšanas veids izmantojot noteiktā veidā organizētu jautājumu kopumu, ko dēvē par anketu. • Anketa ir pētnieka instrumentārijs, kā izstrādāšanu nosaka vairāki pamatprincipi: • anketu kompozicionāli veido 3 daļas (ievaddaļa, pamatdaļa un demogrāfisko datu daļa); • pēc formas izmantoti tiek atklātie, slēgtie un pusslēgtie jeb daļēji slēgtie jautājumi; • būtiski ir pārdomāt atbilžu variantus, ko dēvē par mērījumu skalu veidošanu;

9. Anketu izplatīšana. Anketēšana var būt tiešā (individuālā, vai grupveidīgā) vai pastarpinātā (pa pastu, ar preses starpniecību). Mūsdienās, lai veiktu anketēšanu aizvien biežāk tiek pielietotas jaunās tehnoloģijas. • Izmantojot aptaujas metodi, sevišķa uzmanība jāpievērš jautājumiem, kas saistīti ar izlases veidošanu. Izdala dažādus izlases veidus, ko pamatos var iedalīt: varbūtīgā (piem., nejaušā gadījuma izlase, ligzdveida izlase) un nevarbūtīgā (piem., mērķtiecīgā izlase, pieejamā izlase). • Anketēšanā iegūtie dati tiek kodēti un apstrādāti, izmantojot speciālas datu apstrādes programmas Excel vai SPSS. • Kad dati apstrādāti, jāpievēršas to analīzei. • Standartizētās intervijas: • No anketēšanas pamatos atšķiras ar to, ka informācijas iegūšanas nolūkos pēc iepriekš izstrādāta jautājumu saraksta notiek verbāla mijiedarbība starp pētnieku un respondentu.

10. Interviju veidi izmantojot kvalitatīvo pieeju socioloģijā • daļēji strukturētā int. • brīvā intervija • fokusgrupu diskusija • tiešā intervēšana • e-intervija • telefonintervija • ekspertintervija Pēc intervijas veido intervijas aprakstu, ko sauc par transkriptu, un ko tālāk izmanto analizējot iegūto informāciju.

11. Pamatlietas par NOVĒROŠANU KĀ PĒTĪJUMU METODI • Novērošana ir īpaši organizēta un plānota tieša notikumu uztveršana un reģistrēšana. • Izdala dažādus novērošanas veidus: • Iekļautā jeb ietvertā novērošana un neietvertā novērošana; • Atklātā novērošana un slēptā novērošana; • Dabiskā novērošana un laboratorijas novērošana; • Standartizētā novērošana un nestandartizētā jeb brīvā novērošana; • Novērojumus mēdz fiksēt: video; foto; veidojot novērojumu kartes, protokolus u.tml.

12. Pamatlietas par DOKUMENTU ANALĪZI • Dokumentu analīze ir informācijas iegūšana, veicot dažādu t.s. dokumentu analīzi, kuri satur būtisku informāciju par pētāmo objektu. • Dokuments – objektīvās īstenības priekšmetu un cilvēka domas informācijas fiksējums ar rakstu zīmju, grafikas, fotogrāfijas, skaņu ierakstu un citu līdzekļu palīdzību uz kāda no informācijas nesējiem (papīra, filmas, diska utt.). • Izdalaoficiālos dokumentus (piem., likumi, noteikumi, lēmumi, pavēles utt.) un neoficiālos dokumentus (piem., vēstules, dienasgrāmatas, fotogrāfijas utt.). • Atsevišķi izdala vienu no galvenajām dokumentu analīzes metodēm Kontentanalīzi – masu teksta kopuma satura analīze izmantojot formalizēto novērošanu un statistikas procedūras. Tekstā izdala t.s. analīzes vienības (vārds, spriedums, fakts, tēma pa rindkopām, atsevišķa publikācija u.tml.). Par uzskaites vienībām kalpo piem., rindiņu skaits, rindkopu skaits, Laukuma mērvienības, laika intervāls, kurā parādās analīzes vienības u.tml.

13. Plašāka priekšstata iegūšanai par pētāmo fenomenu sociologi pētījumos mēdz: • Kombinēt dažādas pieejas un metodes gan informācijas iegūšanai, gan datu apstrādei, gan arī, lai analizētu iegūtos datus; • Izmantot statistikas datu analīzi; • Veikt iepriekš jau publicēto pētījumu apskatu vai iepriekš veikto pētījumu sekundāro analīzi;

14. SOCIOLOĢISKO PĒTĪJUMU NOSACĪTI VEIDO VAIRĀKAS SADAĻAS, KAS PAMATOS SASAUCAS ARĪ AR ZPD STRUKTŪRU • Titullapa • Satura rādītājs • Ievads • Pētāmās problēmas teorētisks skaidrojums • Pētījumā izmantoto metožu un pētījuma norises apraksts • Pētījumā iegūto datu apkopojums un analīze • Secinājumi • Izmantotās literatūras un avotu saraksts • Pielikums

15. Socioloģiskais pētījums ir komplicēts un specifisks informācijas iegūšanas veids, kas prasa laiku, pūles un zināšanas par daudzveidīgo pētījumu metožu pielietošanas likumiem un pamatprincipiem.