VIP atbalsta sistēmas veidošana Aizkraukles rajona partnerības novados

1. VIP atbalsta sistēmas veidošana Aizkraukles rajona partnerības novados 17.02.2012., Āris Ādlers, Aizkraukle

2. Komanda Valdis Kudiņš, Latvijas Lauku forums (Analītiķis) Inga Bērziņa, Intra Consulting (Lauku attīstības eksperts) Alda Paura, Aizkraukles partnerība (Aktivitāšu koordinators) Āris Ādlers, LLF kompetences, (Projekta vadītājs)

3. Datu analīze • Pārtikas ražošanas izejvielu ieguves (tai skaitā audzēšanas) apjoma un struktūras apraksts Aizkraukles rajona partnerības teritorijā • Esošās pārtikas izejvielu apstrādes apjoma un uzņēmumu, kas šo darbu veic Aizkraukles partnerības darbības teritorijā, apraksts; • Aizkraukles rajona partnerības darbības teritorijā saražotās pārtikas tirdzniecības struktūras apraksts;

4. Intervijas • Pašvaldību pārstāvji; • Ražotāji; • Tirgu īpašnieki; • Lauku attīstības speciālisti; • Pircēji/Sabiedrība

5. Fokusa grupas • Fokusa grupa zemniekiem • Fokusa grupa potenciāliem pārtikas ražotājiem • Fokusa grupa mazajiem ražotājiem • Fokusa grupa lielajiem ražotājiem un pašvaldību vadītājiem

6. Teritorijas raksturojums(1) • Plašs ražotāju diapazons no Individuālajām saimniecībām līdz lieliem (valstī pazīstamiem) ražotājiem; • Saražotā pārtika ir samērā daudzveidīga un rada iespēju veidot noteiktu pārtikas grozu. • Vietējās pārtikas tirgū mazāk ir novērojams specifisku produktu klāsts. • Preču apmaiņa notiek ārpus formālās ekonomikas

7. Teritorijas raksturojums (2) • Aizkraukles rajona partnerības teritorija no noieta tirgus pozīcijām ir dalāma 2 daļās: - Daugavas labā krasta teritorija (Skrīveru, Kokneses, Aizkraukle, Pļaviņu novadi), kur ir pietiekamos apmēros attīstīta pārtikas ražošana un pārstrāde, tiek attīstītas arī pārtikas preču noieta tirgus vietas (veidoti tirdziņi), bet līdz galam vēl netiek izmantots potenciāls; - Daugavas kreisā krasta teritorija (Neretas, Jaunjelgavas un Vecumnieku novadi), kuru potenciāls zināmā mērā ir ierobežots, bet vēl joprojām nav apzināts.

8. Vīzijas izstrāde Aizkraukles rajona partnerībā ir daudz dažāda profila pārtikas ražotāji, kuri, saskaņā ar vietējā sabiedrībā pieņemtiem principiem, ražo dažāda veida pārtikas produktus, un, atbilstoši Aizkraukles rajona partnerības iedzīvotāju un citu Latvijas iedzīvotāju pirktspējai, veic savas produkcijas tirdzniecību daudzveidīgās tirdzniecības vietās gan Aizkraukles rajona partnerības teritorijā, gan tuvākajās lielajās pilsētās (Rīgā, Jēkabpilī u.c.), kā arī ir vienojušies par kopīgu saražoto produktu marketinga stratēģiju

9. Turpmākie soļi (1) 1) Jāizveido un sabiedrībā jāizdiskutē ilgtspējīgas pārtikas ražošanas un tirdzniecības pamatprincipus 2) Jāizstrādā līdzsvarota Aizkraukles rajona partnerības vietējās pārtikas groza izveides un uzturēšanas principi 3) Jāizveido mehānisms (atbalsta instrumenti) vietējo pārtikas produktu asortimenta dažādības veicināšanai atbilstoši Aizkraukles rajona partnerības iedzīvotāju un citu Latvijas iedzīvotāju pirktspējai

10. Turpmākie soļi (2) 4)Jāattīsta vietējo pārtikas produktu noieta punktu tīkls, veidojot vienotu vietējo pārtikas tirgu un veicinot īso piegādes ķēžu attīstību Aizkraukles rajona partnerības teritorijā 5) Jāizstrādā partnerības teritorijā saražotās pārtikas groza atpazīstamības veicināšanas stratēģija un jāpiesaista resursi šīs stratēģijas īstenošanai 6) Jāizveido mehānisms, kas mudina vietējās pārtikas ražotājus asociēties ar partnerības teritoriju un tās iedzīvotājiem;

11. Turpmākie soļi (3) 7) Jāizstrādā motivācijas programmas pārtikas ražošanas uzsākšanai un dažādošanai, ievērojot līdzsvarotus Aizkraukles rajona partnerības vietējās pārtikas groza veidošanas principus 8) Jāidentificē veidi, kā vietējie pārtikas produkti ir sasaistāmi ar tūrismu, kultūras mantojumu, vēsturi, jaunām tradīcijām un pakalpojumiem Aizkraukles rajona partnerības teritorijā 9) Jāizstrādā priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos, kas traucē sasniegt izvirzīto vīziju un īstenot noteiktos uzdevumus;

12. Vietējās identitātes meklēšana

13. Iedzīvotāji • Zaļi, par vidi un savu veselību domājošs iedzīvotājs. • Pozitīvs, atvērts, viesmīlīgi, labsirdīgs un aktīvs, tomēr taupīgs, nedaudz pieticīgs un ar nelielu pirktspēju • Neskatoties uz savu konkurētspēju, inteliģenci, izglītotību, uzņēmību uz strādāt gribēšanu, ir arī tipisks patērētājs, kam raksturīgs izvēlīgums, prasīgums un „kasīgums” • Augsti vērtē un ievēro tradīcijas, tāpēc bieži nepieņem jauno, ir piesardzīgs un pats nemeklē jaunus risinājumus • Uzticība, stabilitāte un lepnums mūsdienās padarījis novadu iedzīvotāju nedaudz bailīgu • Aizkraukles partnerības novadu iedzīvotājs ir gatavs sadarbībai, jauninājumiem, izmantot dabas bagātības un vēlas uzmanību

14. VIP kritēriji(Ko domā iedzīvotāji) • Ērti un patīkami lietot, dažādi apjomi un informācija par pielietojumu • Pievienota informācija par produktu un ražotāju • Veselīgai, Bioloģiskai • Atzītai, pārbaudītai • Jābūt iespējai nodegustēt • Saimniecība ir atvērta sabiedrībai • Ražošanā iesaistīta vietēja ģimene un vietējais darba spēks • Vietējā izejviela (pamatā) • Jārodas kooperācijas rezultātā • Unikāls (Eksperimentam)

15. ...atsauces • Šobrīd ražo autonomi, bet atzīst sadarbības nozīmi • Vēlmes saistībā ar vēlamo ir saistītas ar vērsumu uz patērētāju vajadzību (komplicēti risinājumi) apmierināšanu, nevis uz stipro pušu izmantošanu • Jādomā, vai dabīgo, veselīgo un nekomerciālu pārtiku pārtaisīt par komerciālu • Vēlmi veidot saikni patērētājam un pircējam, izskaidro cilvēku viesmīlību un draudzību • Ir nelielas pazīmes vietējās teritorijas, un iedzīvotāju nozīmības paaugstināšanai pārtikas ražošanā

16. Kvalitātes kontroles dilemma Vietējās pārtikas festivāls?

17. Kopīga zīmola izstrāde(Gandrīz 100 dažādas idejas) • Viens kopīgs simbols; • Viens kopīgs izteikums; • Dažādu dažādu teritorijuprodukti: -Neretas dārgumi (Neretas novadam) -Kokneses leģendas (Kokneses novadam) -Skrīveru delikateses (Skrīveru novadam) -Votu zemes gardumi (Vallei and Kurmeneino Vecumnieku novada) -Pļaviņu fīčas (Pļaviņu novadam) -Jaunjelgavas grozs (Jaunjelgavas novadam) -Aizkraukles ķocis (Aizkraukles novadam)

18. Tas bija viedoklis- skats no malas! • Vai iedzīvotāji to spēj pieņemt? • Vai iedzīvotāji ir gatavi un spējīgi izmantot savu potenciālu sadarboties? • Vai iedzīvotāji atradīs savus risinājumus un būs gatavi strādāt pie tiem?