„Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšan

1. Projekts tiek līdzfinansēts no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas "Īstermiņa ekspertu fonds"līdzekļiem „Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana” Pētījuma galvenie rezultāti Dace Dance

2. Pārstrādes produktu ražošana

3. Pārstrādes produktu ražošana Zemnieku saimniecību darbības diversifikācija Pārstrādes produktu ražošana 2007. gadā Datu avots: Eurostat. European Commission 2009. Agricultural statistics. Main results – 2007-2008.

4. Latvijas stāsts

5. Pētījuma apraksts • Pētījums • I daļa “Pētījums par Latvijas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošajiem nacionālajiem un ES normatīvajiem dokumentiem un to interpretāciju” • II daļa “Situācijas par mājražošanas nozari apzināšana Latvijas laukos” • III daļa “Pētījums par Lietuvas lauku mājražotāju uzņēmējdarbību regulējošajiem nacionālajiem un ES normatīvajiem dokumentiem un to interpretāciju” • Metodes • Kvantitatīvā pētījumu metode: Anketēšana • Kvalitatīvā pētījumu metode: Ekspertu intervijas • Sekundāro datu analīze (politikas dokumenti, normatīvie akti, publikācijas) • Laiks: 2009. gada maijs - oktobris

6. Mājražošana =primāro produktu pārstrāde + mājas apstākļos+ nelielā daudzumā + vietējā tirgus vajadzībām+produkts nonāk pie galapatērētāja tiešajā tirdzniecībā

7. Mājražotāju reģistrācija • Lai uzsāktu produktu ražošanu mājas apstākļos, ražotājam jāreģistrējas sava rajona PVD pārvaldē, un uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā • Šobrīd nav noteikta obligāta uzņēmējdarbības forma, kas drīkst vai nedrīkst būt mājražotājs • Mājražotāju reģistrā ar kodu 45 „Ražošanas uzņēmums mājas apstākļos” reģistrē tikai pārstrādes produktu mājražotājus (primāriem produktu ražotājiem jāreģistrējas atsevišķi) • Lai reģistrētu pārstrādes produktu mājražošanu, jādodas uz savu PVD teritoriālo iestādi • Reģistrēšanās izmaksas ir 8 Ls par pašu reģistrēšanās faktu. Papildus izmaksas ir inspektora vizīte – 9.50 Ls/stundā plus ceļa izdevumi (0.17Ls/km) • Reģistrēšanās process vidēji aizņem 2 nedēļas no pieteikuma saņemšanas brīža • Pārtikas mājražotājiem ir jāreģistrē arī transporta līdzeklis (MK noteikumi Nr.486, 10.07.2007)

8. Mājražotāju reģistrs

9. Mājražotāju reģistrs Reģistrēto pārtikas mājražotāju ģeogrāfiskais pārklājums Bauskas rajonā: 26 augu izcelsmes produktu mājražotāji; 20 piena pārstrādes produktu mājražotāji; 9 gaļas produktu un maltas gaļas izstrādājumu mājražotāji; 3 maizes un miltu izstrādājumu ražotāji Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/ Jūlijs, 2009

10. Mājražotāju reģistrs Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/ Jūlijs, 2009

11. Mājražotāju reģistrs Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/

12. Mājražotāju reģistrs Avots: Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas datu bāze, http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/

13. Likumdošanas ietvars NB! Sektoru dalījums veidots saskaņā ar PVD datu bāzes klasifikatoru (kods 45), http://www.pvd.gov.lv/lat/uznemumi/

14. Likumdošanas ietvars Regula 852/2004, II pielikums III NODAĻA PRASĪBAS PĀRVIETOJAMĀM UN/VAI PAGAIDU TELPĀM (PIEMĒRAM, TIRDZNIECĪBAS TELTĪM, TIRGUS STENDIEM, TIRDZNIECĪBAS VIETĀM PĀRVIETOJAMOS TRANSPORTA LĪDZEKĻOS), TELPĀM, KO GALVENOKĀRT IZMANTO KĀ PRIVĀTMĀJAS, BET KUR REGULĀRI LAIŠANAI TIRGŪ TIEK GATAVOTA PĀRTIKA, UN TIRDZNIECĪBAS AUTOMĀTIEM 1. Ciktāl praktiski iespējams, telpas un tirdzniecības automāti jānovieto, jāprojektē, jāveido un jāuztur tīri un labā kārtībā un tādā stāvoklī, lai izvairītos no piesārņojuma riska, jo īpaši tā, ko rada dzīvnieki un kaitēkļi. 2. Īpaši vajadzības gadījumā: a) jābūt pieejamām attiecīgām iekārtām, lai uzturētu atbilstošu personīgo higiēnu (tostarp higiēniskām roku mazgāšanas un nosusināšanas iekārtām, higiēniskam sanitārajam aprīkojumam un ģērbtuvēm); b) virsmām, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jābūt labā stāvoklī, un tām jābūt viegli tīrāmām un vajadzības gadījumā dezinficējamām. Tāpēc jāizmanto gludi, mazgājami, pret koroziju izturīgi un netoksiski materiāli, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt kompetentās iestādes par to, ka citi izmantotie materiāli ir atbilstoši; c) atbilstoši jāparedz darba instrumentu un aprīkojuma tīrīšana un vajadzības gadījumā dezinfekcija; d) atbilstoši jāparedz higiēniska pārtikas produktu tīrīšana, ja tā ir daļa no pārtikas uzņēmuma darbībām; e) jābūt pieejamai atbilstošai karstā un/vai aukstā dzeramā ūdens apgādei; f) jābūt pieejamam atbilstošam aprīkojumam un/vai iekārtām bīstamo un/vai neēdamo vielu un atkritumu (šķidro vai cieto) higiēniskai uzglabāšanai un iznīcināšanai; g) jābūt pieejamām atbilstošām iekārtām un/vai aprīkojumam piemērotu pārtikas temperatūras uzturēšanai un uzraudzībai; h) ciktāl praktiski iespējams, pārtikas produkti jānovieto tā, lai izvairītos no piesārņojuma riska.

15. Likumdošanas ietvars • EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par katras dalībvalsts iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanā „3. Dalībvalstis, netraucējot šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu var ieviest valstu pasākumus, kas pielāgotu II pielikumā noteiktās prasības. 4. a) Valstu pasākumiem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi: i) veicināt turpmāku tradicionālo metožu izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos vai arī ii) ietvert to pārtikas aprites uzņēmumu vajadzības, kas izvietoti reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem; b) citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu uzbūvi, formu un aprīkojumu.”

16. Mājražotāju pētījums Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

17. Mājražotāju pētījums Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

18. Mājražotāju pētījums Latvijas mājražotāja “portrets”.. Sieviete (81%); vecumā no 36 līdz 55 gadiem (64%); nav pieejams internets (81%); ir augstākā (39%) vai vidējā speciālā izglītība (37%); pamatā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu audzēšanu (71%), bet cenšas arī pievienot vērtību savam darbam, proti, nodarbojas arī ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (51%); nav oficiāli reģistrēts mājražošanas statuss (72%); mājražošanas procesā ir iesaistījusies pati un vēl arī ģimenes locekļi (63%); pieved savus ražojumus klientiem tieši klāt (75%), kā arī pārdod produktus tiem, kas atbrauc paši pakaļ (56%), dažreiz aizved savu produkciju arī uz tirgu (47%); uzskata, ka cilvēki laukos arvien vairāk nodarbojas ar mājražošanu (74%), un ka pārtikas mājražošana ir vienīgais veids kā izdzīvot laukos (81%); kā galveno šķērsli mājražošanas nozares attīstībai valstī viennozīmīgi sauc likumdošanas un birokrātijas barjeras (82%); mazākas likumdošanas barjeras uztvertu kā motivatoru vismaz padomāt par sava rūpala legalizāciju; aktīvi seko līdzi arī tirgus pieprasījumam un zināmā mērā uzskata to par šķērsli mājražošanas attīstībai (51%); negribīgi, bet tomēr atzīst, ka viņai pietrūkst zināšanas, kā attīstītu pārtikas mājražošanu (51%); visticamāk, ka būtu gatava apmeklēt kādu informatīvo semināru (58%), kā arī prasītu padomu lauku konsultantiem (53%); maz ticams, ka viņa būs gatava veidot kooperatīvu (26%), varbūt viņa varētu iesaistīties kooperatīvā kā biedrs ar citiem mājražotājiem (38%); bet skaidrs ir viens – viņa ir apņēmības pilna mācīties un papildināt savas zināšanas šajā jomā (85%). Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

19. Mājražotāju reģistrācija Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

20. Mājražotāju pētījums Avots: “Mājražotāju tirgus dalībnieku pētījums Latvijā/ 2009”, kvantitatīvs pētījums, pašaizpildāmās anketas, mērķa grupa primāro un/vai pārstrādes produktu ražotāji mājas apstākļos, n=160

21. Lietuvas stāsts

22. Terminu lietošana • Lietuvas likumdošanas ietvars atšķiras no Latvijas • Joma, ko Latvijā dēvē par “mājražošanu”, Lietuvā netiek īpaši izdalīta vai uzsvērta; normatīvajos aktos tā parādās kā sīkražošana • Likumdošanas akti vērsti uz to, lai ar pārstrādes produktu ražošanu nodarbotos pamatā zemnieku saimniecības, tādā veidā pievienojot vērtību savam darbam un palielinot ekonomisko atdevi • Termins “mājražotājs”nav Lietuvas dokumentos. Tam atbilstošas ir dažādas ražotāju grupas, kas ražo attiecīgo produkciju • Lauksaimnieks (zemnieks) (liet.val.-Ūkininkas) - fiziska persona, kurš viens pats vai kopā ar partneriem nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un mežsaimniecību, bet viņa saimniecība ir reģistrēta Lauku saimniecības reģistrā. (“Zemnieku saimniecību likums”, 04.06.1999) • Amatnieks (liet.val.-Amatininkas) - tā ir persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Oficiālais termins: Tradicionālais amatnieks- fiziska persona, kas nodarbojas ar tradicionālo amatu

23. Likumdošanas ietvars • „Pārtikas likums” (spēkā ar 04.04.2000). “Pārtikas drošības likums” (01.06.1999). “Lauksaimniecības, pārtikas un lauku ekonomikas attīstības likums” (25.06.2002). Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. • Lauksaimniecības ministrija izdevusi “Rekomendāciju apraksts par pašmāju lauksaimniecības produkciju tirdzniecību” (15.05.2009) • Noteikumi saistībā ar piena produktu nelielu daudzumu apriti iekļauj arī piena pārstrādes produktus (24.04.2008) un attiecas uz piena ražotājiem, kas nepārstrādā vairāk kā 1000 kg svaigpiena dienā • Tradicionālā mantojuma produktu likums (26.06.2007)

24. Tradicionālā mantojuma likums • Likuma mērķis: Nacionālo vērtību saglabāšana un aizsardzība • Reģistrējušies ap 100 izstrādājumi (papīra izstrādājumi, ēdieni, lauksaimniecības pārstrādes produkti, mēbeles, sēklas u.c.) • Reģistrācijas kārtība: • Pieteikums brīvā formā un pievienoti materiāli (autentiskuma apliecinājums) • 2-3 reizes gadā komisija izskata pieteikumus • Produktiem var tikt piešķirta A un B kategorija (A kategorija nemaksā par reģistrāciju) • Ekonomiskās priekšrocības • PVN atlaides • Bezmaksas tirdzniecības vietas gadatirgos • Publicitāte (datu bāze) • Iespēja saņemt ES atbalstu (75%)

25. Lietuvas “mājražotāji” Piena sīksaimniecība. Biržu rajons. “Druseiki”. Saimniece – Jolanta Janušauskiene.

26. Lietuvas “mājražotāji” Piena sīksaimniecība. Biržu rajons. “Druseiki”. Saimniece – Jolanta Janušauskiene.

27. Galvenie izaicinājumi

28. Galvenie izaicinājumi • Pārtikas mājražošanas sektora pozīciju definēšana • Kam jāražo? • Kas jāražo? • Kāpēc? • Nacionālās likumdošanas sakārtošana. Kā izmantot iespējas, ko paredz EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par katras dalībvalsts iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanā? • Kā mazināt baumu un interpretācijas līmeni un palielināt izglītības un informētības līmeni? • Kā risināt mājražotājam svarīgus jautājumus • Prasības un kontrole • Tirgus pieprasījums un iedzīvotāju pirktspēja • Tiešā tirdzniecība un atšķirība starp reģistrētu un nereģistrētu mājražotāju • Vilks paēdis un kaza dzīva!

29. Paldies par uzmanību!