Ventspils, 2011

1. Pētījums par Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmumu pieprasījumu pēc profesionālās izglītības iestāžu sagatavotiem speciālistiem un to kvalifikācijas novērtējumu Ventspils, 2011

2. Pētījuma metodoloģija

3. Respondentu pārstāvēto uzņēmumu profils UZŅĒMUMA APGROZĪJUMS (TŪKSTOŠOS LATU) UZŅĒMUMA EKONOMISKĀS DARBĪBAS VEIDS

4. Ierakstiet, lūdzu, nodarbināto skaitu Jūsu uzņēmumā dotajās kategorijās! Pēdējo trīs gadu laikā nav notikušas būtiskas pārmaiņas nedz nodarbināto kopskaitā, nedz arī nodarbināto ar profesionālās izglītības iestādēs iegūtu izglītību skaitā un īpatsvarā uzņēmumos Kurzemes plānošanas reģionā.

5. Kā Jūsu uzņēmumā tuvākajos 3-5 gados varētu mainīties... ...kopējais darbinieku skaits? ...tieši prof.izgl. iestādēs sagatavoto speciālistu kā darbinieku skaits? Arī tuvāko 3-5 gadu laikā radikālas pārmaiņas nodarbinātības struktūrā nav sagaidāmas – ja izmaiņas būs, tad visdrīzāk darbinieku skaita neliela palielinājuma virzienā, kamēr nodarbināto skaita samazināšanos paredz ne vairāk kā 1/10 darba devēju.

6. Vai Jūsu uzņēmumā šobrīd (uz 2011.gada septembri) ir vakances darbiniekiem ar profesionālās izglītības iestādēs iegūtu izglītību? Lielākajā daļā – 75% - Kurzemes plānošanas reģionā strādājošo uzņēmumu šobrīd nav vakances darbiniekiem ar profesionālās izglītības iestādēs iegūtu izglītību. Uzņēmumos, kuros vakances ir, visbiežāk tiek meklēti metinātāji, atslēdznieki, elektriķi, automehāniķi un elektronikas tehniķi.

7. Pieprasījums pēc kādiem profesionālās izglītības iestādēs sagatavotiem speciālistiem Jūsu uzņēmumā tuvāko 3-5 gadu laikā varētu palielināties? Tuvāko 3-5 gadu periodā pieprasījuma varētu palielināties pēc elektriķiem, šoferiem, atslēdzniekiem, automehāniķiem un metinātājiem. Dažādu citu speciālistu pieprasījuma pieaugumu paredz mazāk kā 5% darba devēju.

8. Cik viegli vai grūti Jūsu uzņēmumā bijis atrast un piesaistīt nepieciešamos profesionālās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus kā darbiniekus? Vairāk kā puse – 56% - Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmēju novērtē, ka viņiem bijis grūti atrast un piesaistīt nepieciešamos profesionālās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus kā darbiniekus, pie tam, 12% pat apgalvo, ka tas bijis ļoti grūti.

9. Kas bijušas galvenās problēmas, meklējot un piesaistot uzņēmumā nepieciešamos profesionālās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus? Jauns speciālists nevēlas darīt "melno" darbu; prakses maz Jo ir par maz praktisko zināšanu Krievu valodas trūkums Laukos neviens negrib strādāt, nav dzīvesvietas, darbi nevienam Lielākajai daļai ir vājas zināšanas un nav prakses Likumdošana, zināšanu trūkums, darba specifika Ļoti vāji sagatavoti, praktiskās pieredzes nav Mazas algas, negrib nākt strādāt, pie mums apmāca, bet aiziet citur Metinātāji - jārada specifiski produkti, ko reizēm nespēj veikt, nav kvalitātes Nav attiecīgās specialitātes Nav cilvēki, kas strādā Nav cilvēku, visi ir aizbraukuši uz ārzemēm Nav jēgas no speciālistiem pēc skolas beigšanas Nav kas strādā, visi aizbrauc uz ārzemēm vai uz lielpilsētām Nav kur meklēt plaša profila speciālistus Nav kvalificēti Nav nepieciešamās prakses, nav motivācijas Nav nepieciešamo praktisko zināšanu Nav pieredzes jaunajiem Nav pilsētas centrā, ir ārpusē, jādzīvo uz vietas, pagrūti izbraukāt Nav prakses Nav prakses un specifiskās iemaņas Ar pašiem cilvēkiem ir problēmas - negrib strādāt Atalgojumi neapmierina Atalgojums Atalgojums, audzēkņu zemā kompetence Atrast ir viegli; ļoti grūti piesaistīt ilgstošam darbam un uz darbu orientētus speciālistus Darba pieredze, neapmierinošs atalgojums Darba specifika - saules kolektoru speciālistus nesagatavo Darbinieku neapmierinātība ar algu, grūti atrast darbiniekus ar iemaņām Gāzes iekārtu atslēdzniekus grūti piesaistīt darba specifikas dēļ - nepārzina specifiku, baidās sprādzienbīstamības dēļ Neviens negrib strādāt par zemu algu Gudrākie aizbrauc, bet palikušie nav tik kompetenti Ģeogrāfiskā atrašanās vieta uzņēmumam Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ - vajadzīgie speciālisti paliek galvaspilsētā Ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ uzņēmumam Iemaņas var iegūt tikai praksē Ir nepieciešami speciālisti, kam ir pieredze un materiālais nodrošinājums, kā arī zināšanas Ir slikti speciālisti Ir vajadzīgi vispusēji speciālisti, kas var strādāt kā šoferi, apkalpot klientus un ir arī speciālisti savā profesijā

10. Kā Jūs parasti atrodat darbiniekus - profesionālās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus? Visbiežāk darbinieki tiek atrasti ar draugu, paziņu palīdzību (67%), nedaudz retāk – ar sludinājumu palīdzību (52%). Salīdzinoši bieži ir arī gadījumi, kad profesionālās izglītības iestāžu absolventi paši piesakās darbā (34%).

11. Kā Jūs kopumā novērtētu darbaspēka-profesionālās izglītības iestādēs sagatavoto speciālistu piedāvājumu/ pieejamību šobrīd? Viedoklis par to, vai profesionālās izglītības iestādēs sagatavoto speciālistu piedāvājums un pieejamība darba tirgū ir pietiekama vai nepietiekama, ir neviennozīmīgs – kopumā 38% uzskata, ka nepietiekams, kamēr 57%, ka pietiekams.

12. Ierakstiet profesionālās izglītības iestādēs sagatavotās specialitātes, kurās, Jūsuprāt, šobrīd speciālistu piedāvājums ir nepietiekams? Metinātāji, elektriķi, celtnieki un šoferi ir tās specialitātes, kuru piedāvājumu darba tirgū darba devēji salīdzinoši visbiežāk min kā nepietiekamu.

13. Vai profesionālās izglītības iestādēs Latvijā sagatavotie speciālisti atbilst Jūsu uzņēmuma vajadzībām? Lai gan absolūtais vairākums – 67% - darba devēju novērtē, ka profesionālās izglītības iestādēs Latvijā sagatavotie speciālisti atbilst uzņēmumu vajadzībām, tomēr salīdzinoši liels – 31% - ir arī to īpatsvars, kuri pauž negatīvus speciālistu sagatavotības darba tirgum vērtējumus.

14. Kas ir galvenie iemesli, kādēļ profesionālās izglītības iestādēs Latvijā sagatavotie speciālisti neatbilst pilnībā Jūsu uzņēmuma vajadzībām? Programma neatbilst saņemtajam speciālistam Profesionālās sagatavotības kvalitāte Praktiskā darba nav, prakses maz Prakses trūkums Prakses nav Par maz prakses, trūkst patstāvības lēmumu pieņemšanā Papildus jāapmāca No padomju laikiem vairs neapmāca par kuģu remontiem Netiek profesionāli sagatavoti absolventi; netiek sekots, lai profesija tiktu apgūta , būtu atbilstoša darba tirgus prasībām Nesagatavoti, nav gatavs strādāt, nav izpratne par to, kas jādara Nemāk strādāt ar modernām tehnoloģiju iekārtām Nemāca auto testēšanas speciālistus Negrib neko jaunu apgūt, nav intereses par darbu Nav zināšanu, nav kvalitātes, nav izvērtēts, kādas specialitātes vajag Nav zināšanu jauninājumos Nav tehnisko zināšanu modernajā tehnikā Nav tādas specialitātes, neviens negrib mācīties un strādāt Nav speciālistu Nav speciālisti, viņiem vēl ir daudz jāmācās Nav praktisko zināšanu, skolās slikts tehniskais nodrošinājums Nav pieredzes, zināšanu Zināšanu trūkums Vienīgais, ka trūkst prakses Vājas valodas zināšanas Vājas valodas zināšanas Valodas zināšanas, komunikācijas prasme Vajadzīgi plaša profila speciālisti Uzņēmumam pašam jāapmāca, lai varētu uzņēmumā strādāt Uzņēmuma šaurās specializācijas dēļ Intereses trūkums par savu profesiju; tā izvēlēta, jo citur neņēma vai negribējās mācīties vidusskolā Trūkst prakses uz smagās tehnikas Trūkst prakses ar moderno tehniku Trūkst prakse Trūkst pieredzes un priekšstata par iegūto profesiju Trūkst elementāras pamatzināšanas Transporta nozarē uz šo brīdi nav sagatavoti speciālisti - autoelektriķi, autobusa vadītāji, automehāniķi; meklējot šos speciālistus, piesakās darbinieki no 50-65 gadiem Tirdzniecības specifikas dēļ - īpašnieks domā, ka būtu jāgatavo autorezerves daļu speciālisti, kuri zina tirdzniecības specifiku Teorija ir, bet prakse par maz Teorētiskā bāze ļoti slikta, praktiskā pieredze - nemaz

15. Jūsuprāt, cik daudz no profesionālās izglītības iestādē iegūtajām zināšanām un pieredzes to absolventi var pielietot savā darbā? Kopumā pozitīvs ir viedoklis par to, cik daudz no izglītības iestādē iegūtajām zināšanām to absolventi var pielietot savā darbā – 62% uzskata, ka lielu daļu vai gandrīz visu. Tai pat laikā 36% tomēr novērtē, ka nelielu daļu. Tādu, kuri uzskata, ka neko absolventi nevar pielietot savā darbā, ir tikai 1%.

16. Vai profesionālās izglītības iestāžu absolventiem nepieciešams iegūt vēl papildus izglītību, apmācības, lai pilnvērtīgi iekļautos darba tirgū? Absolūtais vairākums – 86% - darba devēju uzskata, ka profesionālās izglītības iestāžu absolventiem pēc mācību iestādes absolvēšanas nepieciešams iegūt vēl papildus izglītību un apmācības, lai pilnvērtīgi iekļautos darba tirgū. Tikai nedaudz vairāk kā 1/10 darba devēju vērtējuši, ka papildus izglītība un apmācības nav nepieciešamas.

17. Novērtējiet, lūdzu, profesionālās izglītības iestādes Latvijā šādos aspektos! Lai gan profesionālās izglītības kvalitāte kopumā tiek vērtēta pozitīvi, tomēr atsevišķi tās aspekti tiek novērtēti arī negatīvi. Visvairāk negatīvo vērtējumu saņemts par prakses iespējām (46% tās vērtē slikti) un izglītības iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu (28%). Jāpiebilst, ka 21% darba devēju negatīvi vērtē arī pasniedzēju un pedagogu ieinteresētību mācību procesā.

18. Uzņēmuma sadarbība ar profesionālās izglītības iestādēm izglītības un/vai prakses jautājumos un sadarbības novērtējums Vai pēdējo trīs (3) gadu laikā Jūsu uzņēmums ir sadarbojies ar profesionālās izglītības iestādēm izglītības un/vai prakses jautājumos? 63% darba dēvēju regulāri vai vismaz reizēm sadarbojas ar profesionālās izglītības iestādēm un absolūtais vairākums no tiem sadarbību vērtē pozitīvi.

19. Kurus no minētajiem pasākumiem Jūsu uzņēmums ir veicis un kurus būtu gatavs veikt tuvāko 2-3 gadu laikā, lai uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti savā nozarē? Vienīgā aktivitāte, kuru ir veikuši vairākums darba devēju profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai savā nozarē, ir prakses vietu nodrošināšana (73%). Dažāda veida citas aktivitātes veikuši ne vairāk kā 1/5 aptaujāto. Un arī tuvāko 2-3 gadu laikā uzņēmēju gatavība iesaistīties varētu būt līdzīga kā līdz šim.

20. Vai profesionālās izglītības iestādēs Latvijā būtu veicamas kādas izmaiņas izglītības kvalitātes uzlabošanai? Absolūtais vairākums – 86% - darba devēju uzskata, ka profesionālās izglītības iestādēs būtu veicamas izmaiņas izglītības kvalitātes uzlabošanai, pie tam 35% uzskata, ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Tikai 1/10 uzskatījuši, ka izmaiņas nav nepieciešamas.

21. Kādas tieši izmaiņas būtu veicamas profesionālās izglītības iestādēs Latvijā izglītības kvalitātes uzlabošanai? Jāmeklē prakses iespējas, jāmotivē darba devējus, lai prakses vietas nodrošinātu Jāorientējas uz vajadzībām darba tirgū Jāpēta pieprasījums Latvijā, lai nodrošinātu ar darbu speciālistu vēlāk Jāsagatavo tieši tie speciālisti, kas Latvijā nepieciešami Jāsāk piesaistīt darba devēji apmācības procesam Jāseko jaunajam, jo esam ES, un visām izmaiņām jāseko līdzi Jāseko līdzi laikam, novecojušas mācību programmas Jāseko un jāievieš visi jauninājumi Jāveic izmaiņas pasniedzēju kontingentā, lai varētu apmācīt speciālistus jaunās nozarēs Jāvelta uzmanība prakses iespējām Kardinālas izmaiņas - mācību spēki, kvalifikācija; nodokļu politika, ja apmāca darba devējs Konkretizēt apmācības procesu, plašāku apmācības programmu vairākās jomās Pasniedzēju ieinteresētība, lai audzēkņi darba tirgū varētu ieiet Laboratoriju tehniskā bāze Lai pedagogi ir speciālisti mūsdienu tehnoloģijās Lielāka sadarbība ar uzņēmumiem Ļaut speciālistiem iet praksē un iegūt reālas zināšanas Mainās tehnoloģijas, kas jāapgūst Apmācīt tikai nepieciešamās un pieprasītākās profesijas Ciešāk saistīt apmācību ar praksi Finansējums, materiāli tehniskā bāze, prakse Gatavot konkrētus speciālistus, orientētus uz nākotni Iekārtas, tehniskais nodrošinājums Izglītības iestādes attiecīgi aprīkotas ar jauniem darba galdiem Izglītības iestādēm jāsadarbojas ar uzņēmumiem, lai mācītu to, kas nepieciešams Izglītības iestādēm sadarbojoties ar uzņēmumiem organizēt prakses attiecīgajās specialitātēs Modernāku mācību aprīkojumu, tehniskās zināšanas iemācīt Izmainīt mācību programmas - ļoti šauru specializāciju Izmaiņas likumdošanā, kas motivē uzņēmējus piesaistīt profskolu audzēkņus Ja labi pedagogi ir augstā līmenī, tad labi arī sagatavo jaunos speciālistus tādiem vajadzētu būt visiem Jau skolā motivēt strādāt Latvijā, nevis ārzemēs Jāapzinās, kas jāmāca, lai nodrošinātu darba devēju pieprasījumu un jaunāko tehnoloģiju prasības Jāatbilst pieprasījumam un tehniskajai attīstībai Jābūt pilnīgai saiknei ar pedagogu; pedagogu algas; mācību grāmatas Jāceļ algas pasniedzējiem Jāiemāca strādāt Jāiet laikam līdzi, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū

22. PALDIES! Ventspils, 2011