Smart Specialization Strategy Ministry of Education and Science

1. Smart Specialization StrategyMinistry of Education and Science 15.05.2013.

2. Smart Specialization and the New Industrial Policy – Dominique Foray (ERAC Mutual Learning Seminar, 20.03.13.) • Non neutral (vertical) policy • Entrepreneurial discovery (strategic interactions) • New activities (mid-grained level of granularity) sectoral prioritization, horizontal policy, targeted horizontal policy • Evolving targets, priorities (“sunset clause”) • Inclusiveness (give every sector a chance to be present in S3 through a good project) • Experimental nature • What is important is the process for the continuous stimulation, observation and detection of entrepreneurial discoveries and the support of early growth of the new activities; • Ex-ante and ex-post evaluation as a central policy task

3. World Bank note on Smart Specialization • In a situation of incomplete information and when the economic specialization of a nation/region is not immediately evident, policies should aim at enabling the process of market selection (i.e. through horizontal policies) rather than at ex-ante selection of sectors.

4. Latvian Strategy for Smart Specialization Guidelines on National Industrial Policy 2014 – 2020 (NIP) Ministry of Economics • Public consultations in progress Guidelines on Research, Technological Development and Innovation 2014 – 2020Ministry of Education and Science, Ministry of Economics • In development • First draft and public consultations – till July 1, 2013 • Final report approved by the CoM – till November 1, 2013 Synergy

5. ..done so far.. • National Development plan 2014-2020: Medium-term priorities, areas of action, objectives and the indicators of their implementation • Draft Guidelines on National Industrial Policy 2014-2020: Main functional challenges of product, financial and labor market, bottlenecks, main advantages of Latvian entrepreneurs and products, directions of activities of industrial policy; Macro and micro level national economy analysis Identification of competitive products & product groups Use of horizontal specialization • Situation analysis of R&D: Evaluation of main research performance indicators and identification of 3 areas of scientific specialization (corresponds to BIRTI) Bibliographic analysis of R&D Identification of scientific specialization themes

6. Zinātnes specializācijas izvērtējuma metodoloģija – I • Publikāciju analīze, izmantojot to skaitu pa zinātnes nozarēm un apakšnozarēm, un citējamību. • Lietpratīgās specializācijas jomas tiek noteiktas, aprēķinot un salīdzinot relatīvo aktivitāti (aktivitātes indeksu (AI)): • Aktivitātes indeksu (AI) kā indikatoru specializācijas novērtēšanai piedāvā eksperti OECD projekta ietvaros (OECD project 2012); • To dažādos veidos plaši izmanto valsts vai reģiona specializācijas raksturošanai (skat. Chen 2011; Moed 2011; Guzman 1998). • Indekss ir objektīvāks pētniecības rezultātu salīdzinājuma rādītājs nekā absolūtais publikāciju skaits, jo nosaka valsts salīdzinošo aktivitāti (specializāciju), līdzīgi kā nosaka salīdzinošās priekšrocības ekonomikā, analizējot eksporta rādītājus. • Aktivitātes indekss ievēro valsts pētniecisko aktivitāti un prioritārās nozares, un kopējo reģiona pētniecisko aktivitāti analizētajās zinātnes nozarēs („nozares izmērs”).

7. Aktivitātes indeksa (AI) aprēķina formula PiL– Latvijas publikāciju skaits zinātnes nozarē (apakšnozarē) i; PiR – reģiona publikāciju skaits zinātnes nozarē (apakšnozarē) i; P∑L – Latvijas kopējais publikāciju skaits visās zinātnes nozarēs (vai nozarē, kura ietver analizēto apakšnozari i); P∑R – reģiona kopējais publikāciju skaits visās zinātnes nozarēs (vai nozarē, kura ietver analizēto apakšnozari i). • Rezultātu interpretācija: AI vērtības var atrasties diapazonā [0, ∞]; AI = 0: izpētes šajā jomā nav; AI > 1: aktivitāte jomā lielāka par vidējo – tas norāda uz iespējamo specializāciju; AI < 1: aktivitāte jomā mazāka par vidējo; AI = 1: neitrāls vērtējums, t.i. aktivitāte jomā atbilst vidējai aktivitātei kopumā. • Valstij visas jomas nevar būt vienādi prioritāras un jomas ar AI > 1 līdzsvaro jomas, kurām AI < 1.

8. Analoģiski tiek raksturota publikāciju nozīmība, lietojot citējamību Citējamības indeksa (CI) aprēķins: CiL– Latvijas publikāciju citējumu skaits zinātnes nozarē (apakšnozarē) i; CiR – reģiona publikāciju citējumu skaits zinātnes nozarē (apakšnozarē) i; C∑L – Latvijas kopējais publikāciju citējumu skaits visās zinātnes nozarēs (vai nozarē, kura ietver analizēto apakšnozari i); C∑R – reģiona kopējais publikāciju citējumu skaits visās zinātnes nozarēs (vai nozarē, kura ietver analizēto apakšnozari i).

9. Zinātnes specializācijas izvērtējuma metodoloģija - II • AIun CI rēķina pa visiem gadiem laika periodam no 1996-2011.g. • Aprēķiniem izmantots datu avots: „SCImago Journal & Country Rank” (SCImago), kurā tiek apkopoti dati no Scopus datu bāzes, izmantojot Scopus zinātņu nozaru un apakšnozaru klasifikāciju. Scopus datu bāze analīzes rīkā tiek izmantota, jo tā ir lielākā zinātniskā datu bāze, kas vislabāk raksturo pasaules zinātnes kopējo struktūru un ietver arī Thomson Reuters Web of Science žurnālus (SCImago). • Aprēķinos ietvertais reģions ir šādas jaunās ES valstis: Latvija, Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija. • Aktivitātes un citējamības indeksu vērtības tiek aprēķinātas pa visām zinātnes nozarēm, un pēc tam tiek analizēta atsevišķi katra zinātnes nozare, aprēķinot indeksu vērtības arī pa visām atbilstošās nozares apakšnozarēm. • Nākamajos slaidos attēlotas publikāciju aktivitātes un citējamības indeksu vidējās vērtības un vērtības pa gadiem laika periodā no 2006.-2011.gadam zinātnes nozaru un apakšnozaru griezumā (skat. 1.un 2.attēlu).

10. Aktivitātes un citējamības indeksu vidējās vērtības zinātņu nozaru griezumā laika periodam no 2006.-2011.gadam1.attēls

11. Aktivitātes un citējamības indeksu vidējās vērtības zinātņu nozaru griezumā laika periodam no 2006.-2011.gadam2.attēls

12. Ievērojot to, ka aktivitātes un citējamības indeksu vērtības var ievērojami atšķirties pa gadiem, analīzei tika izmantotas minētās vērtības gadu griezumā, kas parādītas attēlos tālāk. Uz specializācijas jomām norāda aktivitātes un citējamības indeksu vērtības, kas ir lielākas par 1 vairāku gadu griezumā (skat. 3.-6. attēlu).

13. Aktivitātes indeksu (AI) vērtības pa gadiem zinātņu nozaru griezumā laika periodam no 2006.-2011.gadam3.attēls Avots: SCImago dati, BIRTI ekspertu aprēķins

14. Aktivitātes indeksu (AI) vērtības pa gadiem zinātņu nozaru griezumā laika periodam no 2006.-2011.gadam4.attēls Avots: SCImago dati, BIRTI ekspertu aprēķins

15. Citējamības indeksu (CI) vērtības pa gadiem zinātņu nozaru griezumā laika periodam no 2006.-2011.gadam5.attēls Avots: SCImago dati, BIRTI ekspertu aprēķins

16. Citējamības indeksu (CI) vērtības pa gadiem zinātņu nozaru griezumā laika periodam no 2006.-2011.gadam6.attēls Avots: SCImago dati, BIRTI ekspertu aprēķins

17. 3.-6.attēls: Secinājumi • Izvērtējot Scopus datubāzē atrodamās starptautiskās publikācijas pēc aktivitātes indeksa (AI) zinātņu nozaru griezumā un snieguma stabilitāti 6 gadu garumā, secināms, ka Latvijas zinātnes iespējamās specializācijas varētu būt: • datorzinātnes, • enerģija, • inženierija, • materiālzinātne, • fizika un astronomija. • Izvērtējot Scpous datubāzē atrodamās starptautiskās publikācijas pēc citējamības indeksa (CI) zinātņu nozaru griezumā un snieguma stabilitāti 6 gadu garumā, secināms, ka Latvijas zinātnes iespējamās specializācijas varētu būt: • bizness un menedžments, • ekonomika un ekonometrija, • enerģija, inženierija, • imunoloģija un mikrobioloģija, • materiālzinātne.

18. Lai novērtētu zinātnes iespējamās specializācijas pēc iespējas objektīvāk, veikts detalizēts starptautisko publikāciju aktivitātes un citējamības izvērtējums pa zinātnes apakšnozarēm. Analīze liecina, ka zinātņu nozaru ietvaros ir apakšnozares, kuru starptautisko publikāciju aktivitāte un citējamība pārsniedz vidējos rādītājus un kuras rāda stabilu sniegumu 6 gadu garumā: • lauksamniecībā – dārzkopība; • bioķīmijā, ģenētikā un molekulārā bioloģijā – biotehnoloģijas; • uzņēmējdarbība, vadība un grāmatvedība – cilvēkresiursu un uzvedības organizācija; • ķīmijas tehnoloģijās – bioinženierija; • ķīmijā – organiskā ķīmija; • datorzinātnē – mākslīgais intelekts; • lēmumu pieņemšanas zinātnē – statistika; • zemes un planētu zinātnēs – okeanoloģija; • enerģijā – enerģijas inženierija un jaudas tehnoloģijas; • Inženierzinātnēs – industriālā un rūpnieciskā inženierija; • vides zinātnē – vides zinātne (jaukti); • imunoloģijā un mikrobioloģijā – virusoloģija; • materiālzinātnēs – biomateriāli, keramika un kompozītmateriāli, elektronikas un optiskie materiāli; • matemātikā – teorētiskā datorzinātne, statistika un varbūtība; • medicīnā – imunoloģija, infekciju slimības, klīniskā mikrobioloģija, farmakoloģija, ķirurģija; • neirozinātnēs – uzvedības neirozinātnes; • fizika un astronomijā – kondensēto daļiņu fizika, radiācija; • sociālās zinātnēs – izglītība.

19. Balstoties uz zinātniskās darbības izvērtējumu, nosakot publikāciju apjomu un nozīmību pa zinātnes nozarēm un apakšnozarēm, zinātnisko ekselenci pētniecības grupās, ilgstošās sarunās, plaši iesaistot zinātniskās institūcijas, ņemot vērā zinātniskās darbības prioritātes, valsts nozīmes pētniecības centru (VNPC) veidošanas pieredzi un tehnoloģiju pārneses kompetenci, ir identificēti trīs lietpratīgās specializācijas virzieni zinātnē:

20. Lietpratīgās specializācijas virzieni zinātnē: • Biofarmācija un organiskā ķīmija: • humāno un veterināro zāļu konstruēšana; • molekulārās un individualizētas diagnostikas un terapijas metodes; • funkcionālā pārtika un ārstnieciskā kosmētika; • farmaceitiskās ķīmijas tehnoloģija un biotehnoloģija; • diagnostikas tehnoloģijas. • Nanostrukturētie materiāli un augstas enerģijas starojums: • funkcionālie materiāli elektronikai un fotonikai; • nanokompozīti un keramika; • plāno slāņu un pārklājumu tehnoloģijas; • radioķīmija un kodolmedicīna; • magnetohidrodinamika. • Viedās tehnoloģijas inženierzinātnēs un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT): • mehatronika; • kiberfizikālās sistēmas; • funkcionālie materiāli; • viedā enerģētika un ūdens tehnoloģijas; • aeronautika un kosmosa tehnoloģijas.

21. Innovation Union Scoreboard 2012 – EC on Latvian areas of specialization • According to the evaluation of publications and patents – materials, health, nano-science, nano-technologies, environment, energy • According to the scientific specialization index – bio-technologies, ICT, energy, transport technologies (excl. cars and airplanes), materials • Production sector – surface technologies and coatings, materials, engines, pumps & turbines, nano-science; some strengths in IT management technologies, in audiovisual, health, pharmacy, organic chemistry and food chemistry area

22. Proposed scientific specialization areas – linkages

23. Web of Science datu bāzē atrodamo zinātnisko publikāciju relatīvā ietekme (Impact factor) pēc zinātņu nozares, % 2005. – 2009.gadu periodā Average world level 1 Avots: Thomson Reuters dati

24. Web of Science datu bāzē norādītās TOP-20 kategorijas, kurās Latvijai no 2001.līdz 2013.gada 20.janvārim ir visvairāk publikāciju

25. Latvijā lielākais patentu pieteikumu skaits pēdējos gados bijis farmācijas un ķīmijas nozarēs (~25%), kam seko medicīna, dzinēji, sūkņi, turbīnas un elektriskās mašīnas un aparāti. Nozares, kas nesasniedz 3% robežu, iekļautas sadaļā – pārējās nozares

29. Next steps - I ‘Verification' of proposed areas of scientific specialization Justification Amended proposal, If necessary 1) Assessment of proposed knowledge specialization themes through dialogue between research, industry and regional stakeholders Aim: Identification of knowledge-based priorities were industry and stakeholders are able and willing to: • co-finance applied R&D activities; • use opportunities for business to specialize, to create high productivity workplace and to create high added value niche products and services; • create necessary critical mass to provide further positive feedback for research. [May – June]

30. Next steps - II ‘Verification' of proposed areas of scientific specialization Justification Amended proposal, If necessary Tasks (for experts and social partners): • In-depth characteristic of proposed scientific specialization themes • Enterprise survey (questionnaire; at least 20 enterprises in each specialization theme); • At least 3 discussion forums with representatives of industry associations, clusters, competence centers, BIRTI, regions etc. • Analysis of information gathered by state and private sector, in order to find consensus on smart specialization and necessary state intervention level and activities. [May – June]

31. Next steps - III 2) Criteria for selection of specialization themes and investment projects: • Potential for creation of critical mass • Impact on the economy • Social value • Size of investment • Competition • Internationalization • Territorial aspect • Knowledge attraction through investment • Advantage in factors of production • Production chains • Time 3) Setting indicators and monitoring system + Regular evaluation and revision of the fields of specialization

32. SSS PRINCIPLES • Effective coordination between knowledge specialization and capabilities of industry, ensuring that building of excellence in R&D is partly led by and followed by “entrepreneurial discovery”, taking into account existing capacity of embedded sectors and their potential for growth, • Increasing the knowledge pool in the areas of specialization through focusing, international cooperation and knowledge acquisition, • Economic policy that promotes the absorption of knowledge in companies and stimulates private R&D&I investments, • Promoting knowledge transfer and closer cooperation between universities, research institutions and enterprises, • Promoting social innovation at all levels of government and society in general.

33. Draft Content of Guidelines on Research, Technological Development and Innovation 2014 – 2020 • Effective governance of the R&I system 1.1. Monitoring the implementation and evaluation of the effects of SSS measures • High-quality research in a public sector: 2.1. Critical mass and concentration of resources 2.2. Open access to knowledge and infrastructure and transfer of knowledge 2.3. Co-operation in R&D area within the EU and worldwide 2.4. Public funding for R&D • Establishment of capacities in support of R&D: 3.1. Strengthening human resources 3.2. Specialization 3.3. Research infrastructure development 3.4. Development of business-innovation infrastructure 3.5. ICT infrastructure supporting innovation system • Innovative economy: 4.1. Accelerating private investments into R&D 4.2. More innovative start-up companies 4.3. Faster growth of innovative companies 4.4. Strengthening companies’ innovation capabilities • Promotion of science, creativity and innovativeness in society and education

34. OBJECTIVES forSmart Specialization Strategy (derived from NDP2020)

35. Thank you! _