Balvi, 2014. gada 13. janvāris

1. Pētījums „Biedrības „Balvu rajona partnerība” vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā (2009- 2013) un Vietējās Rīcības grupas izvērtējums Briežuciema pamatskola (Foto no www.parmainuskaolas.lv) Balvi, 2014. gada 13. janvāris

2. Pētījuma mērķis: Izvērtēt Balvu rajona partnerības vietējās attīstības stratēģijas, kas īstenota 2009.-2013.gadā, ietvaros • izsludināto rīcību efektivitāti, • finansējuma izlietojuma ietekmi partnerības teritorijā uz stratēģijā izvirzītajiem mērķiem, • kā arī izvērtēt vietējās rīcības grupas darbību vietējās attīstības stratēģijas ieviešanas procesā.

3. Pētījumā izmantotās metodes: • Dokumentu analīze, • Daļēji strukturētās un strukturētās intervijas, • Aptaujas, • Fokusa grupu diskusijas, • SVID datu salīdzinošā analīze, • Sekundārā datu analīze.

4. Pētījuma gaitā tika veikta sekojošo dokumentu analīze: • Balvu rajona partnerības darbības teritorijas vietējās attīstības stratēģija 2009.-2013.gadam – sākotnējais variants un labotā versija; • Baltinavas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam; • Balvu novada attīstības programma 2011. – 2017. gadam; • Rugāju novada attīstības programma 2013.- 2019. gadam; • Viļakas novada attīstības programma 2011.- 2017. gadam.

5. Secinājumi (1) Balvu rajona partnerības vietējās attīstības stratēģijā ir iekļautas vietējo iedzīvotāju vajadzības un vēlmes attiecībā uz Balvu rajona novadu attīstību, kā arī ir sniegts ieguldījums vairāku problēmjautājumu risināšanā ar tiešu finansiālu atbalstu no ELFLA un ar papildus iespējām, kas iegūtas projektu īstenošanā.

6. (2) Ņemot vērā to, ka izvērtētās stratēģijas vīzija, mērķis, uzrādītās stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudi, kas raksturo prioritātes Balvu rajona partnerībā, ir definētas vispārīgi, to aktualitāte šajā vietējās attīstības stratēģijas ieviešanas periodā radikāli nav mainījusies.

7. (3) Kopumā vietējās attīstības stratēģijā minētie mērķi 2009.-2013. gada plānošanas periodā ir sasniegti atšķirīgi: daļa no tiem ir sasniegti pilnībā, taču dažiem nav pievērsta pietiekoša uzmanība, kā arī dažādu stratēģijas rīcību mērķu sasniegšanas līmenis dažādos novados ir atšķirīgs.

8. (4) Stratēģijas īstenošanas laikā realizētie projekti atbilst stratēģijas mērķī izvirzītajām grupām: sociālā riska grupas, jaunieši, vietējās iniciatīvu grupas, pašvaldības, taču novadu uzņēmēju vajadzībām tie atbilst minimāli.

9. (5) Situācijas analīzes rezultātā var identificēt sekojošus partnerības uzdevumus: atbalsts iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām, attālu novadu attīstība, demogrāfijas uzlabošana, jauniešu iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, neaktīvo iedzīvotāju aktivizēšana, uzņēmējdarbības attīstība un izglītības neatbilstības darba specifikai problemātika, ko nepieciešams risināt plānošanas periodā.

10. (6) Balvu rajona partnerībai ir izdevies aktivizēt uzņēmējus kā projektu iesniedzējus, taču uzņēmējdarbībai piesaistītais finansējums visos četros novados nav vienlīdzīgs. Ir vāji izdevies veicināt Ziemeļlatgales un bijušā Balvu novada kultūras telpas attīstību.

11. (7) Piesaistītais finansējuma apjoms dažādos novados nav bijis atkarīgs no mērķtiecīgas atsevišķu jomu attīstības novados, taču ir saistīts ar pašvaldības un novados esošo NVO vēlmi un iespējām piesaistīt finansējumu dažādām iniciatīvām.

12. (8) Vietējās attīstības stratēģijas SVID analīzē ir iespējams identificēt gan stiprās puses draudu novēršanai, stiprās puses vājo pušu mazināšanai, kā arī stirpo pušu sasaisti ar iespējām un iespēju saskaņotību ar vājajām pusēm un draudiem, kas var kalpot par labu izejas punktu attīstības procesu veicināšanai.

13. (9) Lai arī stratēģijā minētie rezultatīvie un kvantitatīvie rādītāji pēc stratēģijas labojumu veikšanas ir sasniegti, tie atšķiras no sākotnēji plānotajiem rezultātiem un daudzās rīcībās nesasniedz izvirzītos mērķus, taču tie pozitīvā veidā ir saistīti ar finanšu pārdali dažādās rīcībās.

14. (10) Partnerības teritorijā ir novērojama disproporcija starp Rugāju un Balvu novada iedzīvotāju skaitu un piesaistīto finansējumu dažādās rīcības un vietējā attīstībā kopumā

15. (11) Vietējās attīstības stratēģijas ieviešanas laikā vietējās rīcības grupas darbs nav atdalāms no novadu pašvaldību, to cilvēkresursu izmantošanas un to izvirzīto uzdevumu īstenošanas.

16. (12) Stratēģijas ieviešanas periodā īstenotie projekti vietējās kopienas iedzīvotājiem ir devuši iespēju izmantot jaunus pakalpojumus, kas īpaši ir veicinājuši novadu centru attīstību, kuriem līdz novadu reformai nav bijis reģionāls statuss, piem., Rugāji un Viļaka.

17. (13) Projektu iesniedzēju attieksmē ir vērojama nepietiekoša drošība un uzticība projektu vērtēšanas un uzraudzības sistēmai. Taču, balstoties uz pozitīvo pieredzi un veiksmes stāstiem, ir pieaudzis projektu iesniedzēju pozitīvs savas uzdrīkstēšanās un kompetenču novērtējums, kas veido labu pamatu tālākai partnerības attīstībai. Esošo projektu īstenotāji labprāt ziedo savu laiku un resursus citu projektu iesniedzēju iedrošināšanai un cita veida atbalstam.

18. (14) Vietējās stratēģijas plānošanas un ieviešanas periodā ir notikuši vairāki iedzīvotāju aktivizēšanas pasākumi. Taču partnerības resursi labās prakses pieredzes aktualizēšanai un kompetenču uzlabošanai potenciālajiem projektu iesniedzējiem ir ievērojami lielāki, nekā tie tika izmantoti šajā periodā.

19. (15) Lai arī vietējās attīstības stratēģijas ieviešanā daudz kas būtu pilnveidojams, salīdzinot situāciju 2009. un 2013. gadā, ir vērojamas vairākas pozitīvas izmaiņas jomās, ko vietējā partnerība bija plānojusi uzlabot. Turklāt, ir vērojama nozīmīga vietējās rīcības grupas vēlme turpināt iesākto, kas rada cerību par attīstības procesu veiksmīgu virzību Balvu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novados.

20. Rekomendācijas nākamajam periodam (2014- 2020) Pirms nākošās stratēģijas izstrādāšanas izvēlēties vienu no diviem virzieniem

21. Izstrādājot stratēģiju, balstīties uz Balvu partnerību veidojošo novadu attīstības plāniem un tajās minētajiem uzdevumiem. Iesaistīt iedzīvotājus vietējās attīstības stratēģijas dokumenta izstrādē, lai noteiktu pašas partnerības veicamos darbus un prioritātes, kas saskan ar kopīgajiem mērķiem novadu attīstības plānos.

22. (2) Izstrādājot stratēģiju, balstīties uz iedzīvotāju redzējumu par novadu attīstību. Īpašu uzmanību pievērst tam, vai un kā tiks noskaidrotas uz esošajiem resursiem balstītas reālās vajadzības partnerības teritorijā dzīvojošo cilvēku labklājībai (nevis ideālie papildus ieguvumi vietējai kopienai, vai arī neesošos resursos balstītas vajadzības). Ir svarīgi ne tikai mērķtiecīgi nodefinēt jautājumus reālo vajadzību noskaidrošanai, bet arī izveidot reprezentablu reālo vajadzību noskaidrošanas pētījuma dalībnieku izlasi. Lai VRG veiktu šo aptauju, iesakām pilnveidot VRG grupas dalībnieku kompetences par reprezentablas izlases izveidi, par objektīvu jautājumu formulēšanu un par iegūto datu apstrādi ticamu rezultātu iegūšanai aptaujas pētījumos, vai arī nodrošināt ārējo ekspertu piesaisti partnerības iedzīvotāju reālo vajadzību noskaidrošanai.

23. Pēc lēmuma pieņemšanas par vienu no aprakstītajiem virzieniem jaunās stratēģijas izstrādei, nodrošināt sekojošu ieteikumu izpildi:

24. Konkretizēt jaunās stratēģijas vīziju un mērķi, tajā iekļaujot izmērāmus rādītājus. Tas veidos reālistisku pamatu ne tikai VRG dalībniekiem stratēģijas rīcību nodefinēšanai, bet arī potenciālajiem projektu iesniedzējiem stratēģijas prioritātēs balstītu projektu izstrādei, izvērtēšanai un īstenošanai Balvu rajona partnerībā. Pie tam, mērāms un vietējai kopienai raksturīgs mērķis ir ne tikai veiksmīgāk sasniedzams, bet arī saprotamāks. Tas varētu Balvu rajona partnerības stratēģiju padarīt pieejamāku tās teritorijas iedzīvotājiem.

25. 2. Definējot jaunās stratēģijas vīziju un mērķi, lielā mērā balstīties uz attīstības mikrolīmeni - pagastu, ciemu un citu apdzīvotu vietu attīstības vajadzībām, iespējām un plāniem. Tas atvieglos iesniegto projektu izvērtēšanu, jo, projektus sasaistot ar mazo (mikrolīmeņa) apdzīvoto vietu attīstības plāniem, projektu lietderība un atbilstība vietējās kopienas vajadzībām kļūs saskatāma skaidrāk.

26. 3. Konkretizēt projektu izvērtēšanas kritērijus, un tajos iekļauto vispārīgo rādītāju skaitu līdzsvarot ar izmērāmo rādītāju skaitu (pašreiz no 12 kritērijiem izmērāms ir tikai viens, bet pārējie ir vispārīgi). Tas nodrošinās ne tikai projektu objektīvāku vērtējumu, bet arī dos iespēju projektu izvērtēšanā iesaistīt neatkarīgus vērtētājus, kuri spēs izvērtēt projektus bez papildus situācijas izzināšanas partnerībā. Ieteikums izvērtēšanas kritērijos iekļaut atbilstību mikroattīstības prioritātēm un citu partnerības teritorijā esošu sektoru piesaisti rezultāta sasniegšanā (piem., vietējo uzņēmēju piesaiste).

27. 4. Apzināt partnerībā pieejamos esošos resursus, kas iegūti īstenoto projektu rezultātā, apkopot par tiem informāciju un izveidot esošo resursu datu bāzi, ko papildināt ar stratēģiskām vadlīnijām šo resursu tālākai izmantošanai pēc projektu ieviešanas un stratēģijas īstenošanas. Tas veidos pamatu reālā situācijā balstītas SVID analīzes veikšanai nākošās stratēģijas izstrādei. Īpaši vēlama ir bagātīgo taututērpu resursu bāzes izveide to pārskatāmībai Balvu rajona partnerības līmenī, daudzveidīgai izmantošanai un reģiona unikālās kultūras identitātes izveidei.

28. 5. Nodrošināt VRG dalībnieku un visu vietējās kopienas interesentu kompetenču pilnveidi par sekojošiem tematiem: 5.1. Partnerības identitāte un novadu identitāte, to kopīgais un atšķirīgais, vērtībās nevis ekonomikā balstīta identitāte, mērķa un vērtību orientācija; 5.2. Novadu saikne un uz sadarbību balstīta mijiedarbība partnerībā; 5.3. Subjektīvais konteksts, novada konteksts un partnerības konteksts; 5.4. Dažādu finansu instrumentu atšķirības, mērķi un izmantošanas iespējas; 5.5. Dažādu partnerībai piederīgu cilvēku grupu – pašvaldības, biedrības, interešu grupas – lomas un atbildības; 5.6. Augšupejoša pieeja stratēģijas izstrādē, īpašu vērību pievēršot objektīvai vietējās kopienas iedzīvotāju vajadzības aptaujas veikšanai (piem., objektīvu jautājumu definēšana, reprezentablas respondentu izlases izveide, iegūto viedokļu apkopošana ticama rezultāta iegūšanai); 5.7. Galveno stratēģijas izstrādē un īstenošanā iekļauto atslēgas vārdu izpratne partnerības esošo resursu kontekstā: attīstība, ilgtspēja, inovācijas, integrētā un multisektoru sadarbība (kā es savu sektoru padaru atvērtu citiem), mikroattīstības prioritātes, uz mikroattīstības prioritātēm balstīta tīklošanās; 5.8. Elastīga domāšana lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā.

29. 6. Stratēģiski plānot un nodrošināt jaunu cilvēkresursu piesaisti no dažādu iniciatīvu grupām partnerības mērķu sasniegšanai. Tas nodrošinās VRG atvērtību un elastību partnerībā aktuālu lēmumu pieņemšanā, kā arī nodrošinās līdzsvaru starp multisektoriālo sadarbību partnerībā un katra partnerības aktīvā sektora izeju uz nacionālu līmeni – sadarbību ar citiem sava sektora pārstāvjiem ārpus partnerības. Tas nodrošinās partnerības pieeju jauniem aktuālo problēmu risinājumiem.

30. 7. Nodrošināt stratēģijas iekšējo saskaņotību: konkretizēt SVID un situācijas analīzē aprakstītos faktorus, savā starpā saskaņot SVID un situācijas analīzi, un vājo pušu raksturojumā reflektēt par saviem resursiem: 7.1. SVID iekšējā saskaņotība (pašreizējā SVID variantā: S – ilggadējā pieredze, V – ārējie faktori, I – vēlamais, D – ārējie faktori; tas nozīmē, ka SVID piedāvā balstīties uz esošo vispārīgo un nekonkrēto, apiet ārējos faktorus, izmantot vēlamos variantus un uzmanīties no ārējās ietekmes); 7.2. Vīzijas un mērķa saskaņotība, kas veicinās to saskaņošanu arī ar SVID un rīcībām; 7.3. Konkretizētas un sasniedzamas apņemšanās, kas iekļautas stratēģijā; 7.4. Stratēģijas konkretizācija, kas veicinās stratēģijas izmērāmību gan no stratēģijas ieviesēju, gan no ārējo izvērtētāju puses; 7.5. Rīcību un stratēģijas vīzijā un mērķī iekļautās mērķa grupas saskaņotība – lai nepārklājas vīzijā un mērķī iekļautā mērķa grupa ar vienu no rīcībām, jo tas maldina projektu iesniedzējus un izvērtētājus par prioritātēm; 7.6. Finansējuma pārdales caurspīdīgums un pamatotība – lai ieplānotās finanses un veiktās izmaiņas nebūtu pretrunā, un finanšu apjoms nebūtu dalīts ar novadu skaitu.