2014. GADA PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI

1. 2014. GADA PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI Latvijas Universitāte Socioloģijas studiju nodaļa Rīga, 2014

2. Metodoloģija Anketēšana – tās priekšrocības un trūkumi; Intervijas – to priekšrocības un trūkumi; Izlase – nejaušā izlase

3. Lauka darba gaita 5 Pierīgas reģioni – Babītes novads, Mārupes novads, Ķekavas novads, Stopiņu novads, Garkalnes novads; Lauka darba norises laiks: 4.-6. aprīlis, 11.-13.aprīlis un 9.-11.maijs; Lauka darbā tika veikta anketēšana un intervēšana; Galvenās problēmas- nerespondence, grūtības piekļūt respondentiem.

4. Demogrāfiskie jautājumi Kopā tika aptaujāti 170 Pierīgas iedzīvotāji; Respondenti vecumā no 18-78 gadiem; 96 sievietes un 74 vīrieši; Izglītības līmenis: 64% agustākā izglītība, 16% nepabeigta augstākā, 12% vidējā speciālā/arodizglītība ar vidējo; 8% vidējā; 1% nepabeigta vidējā izglītība; Tautība: latviešu (84%), krievu (15%), cita tautība (1%).

5. Pierīgas iedzīvotāju ikdienas darbības Rīgā un dzīvesvietā Autori: Rigonda Šakina, Agnese Kārkliņa, Elīna Grandāne, Roberts Kirillovs, JoseVicenteRibesRodriguez, TimTschapek Grupas vadītāja: Signe Groznija

6. Ikdienas darbības Hipotēze; Izvirzītie mērķi; Situācija Pierīgā.

7. Iegūto datu analīze: Pierīgas iedzīvotāju izglītības iestāžu izvēles analīze • 66% respondentu mājsaimniecībā ir nepilngadīgu bērnu; • Pirmsskolas izglītības iestāde (26% – Pierīgā, 12% – Rīgā, 2% – citur); • Sākumskola (4% – Pierīgā, 9% – Rīgā, <1% – citur); • Pamatskola ( 8% – Pierīga, 9% – Rīga);

8. Iegūto datu analīze: Pierīgas iedzīvotāju izglītības iestāžu izvēles analīze Vidusskola (4% – Pierīga, 9% – Rīga); “Cits variants” – privātais bērnudārzs (1 atvase), pagaidām pārāk mazi, lai apmeklētu izglītības iestādi.

9. Pierīgas iedzīvotāju darba/mācību vietas izvēle 68% respondenti strādā Rīgā, 8% – dzīvesvietā, 5% – citur, 9% – nestrādā; 27% respondenti mācās Rīgā, 2% – dzīvesvietā, 2% – citur, 29% – neveic šādu darbību.

10. Cik bieži un ar kādu transportu Pierīgas iedzīvotāji apmeklē Rīgu: Katru dienu ar automašīnu uz Rīgu brauc 62% respondenti; Katru dienu ar sabiedrisko transportu – 13% respondenti;

11. Pierīgas iedzīvotāju apmierinātība ar dažādām ikdienas praksēm -Sabiedrisko drošību un vides kvalitāti savā dzīvesvietā vērtē kā apmierinošu, bet Rīgā- kā neapmierinošu; • Sabiedriskais transports gan Rīgā, gan savā dzīvesvietā – apmierinošs, tomēr respondenti uzsver neērtības – retais kursēšanas laiks, ilgums u.c. ( savā dzīvesvietā); • Interešu izglītību un skolas/bērnudārzus respondenti savā dzīvesvietā vērtē kā gandrīz apmierinošus, visbiežāk tāpēc, ka šādu iespēju nemaz nav. Savukārt, Rīgā- tikai 5% neapmierina šie pakalpojumi; • Kultūras pasākumu norisi savā dzīvesvietā respondenti vērtē kā „drīzāk neapmierinošu” vai „drīzāk apmierinošu” – 53%, savukārt Rīgā, kultūras pasākumu norise tiek vērtēta kā apmierinoša- 65%.

12. Pierīgas iedzīvotāju apmierinātība ar dažādām ikdienas praksēm -Tikai 18 % respondentu apmierina tirdzniecības vietas savā dzīvesvietā, bet tirdzniecības vietas Rīgā kā apmierinošas vērtē 77% respondentu; -Atpūtas pie dabas/rekreācijas iespējas savā dzīvesvietā respondenti vērtē apmierinoši- 68 %, bet Rīgā tikai drīzāk apmierinoši- 33%; -Izklaides iespējas savā novadā respondenti raksturo kā neapmierinošas- 35 %, savukārt Rīgā kā apmierinošas- 87%.

13. Secinājumi 68% strādā Rīgā; Pirmskolas izglītība vairāk tiek iegūta Pierīgā, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas – Rīgā; Lielākā daļa respondentu strādā Rīgā; Visbiežāk Pierīgas iedzīvotāji uz Rīgu dodas ar automašīnu; Svarīga ikdienas darbība ir iepirkšanās, iespēja atpūsties, specializēto vajadzību apmierināšana.

14. Jautājumi?

15. DZĪVESVIETAS IZVĒLE Autori: Līva Buko, Baiba Dzērve, Maija Goča, Līga Lūka, Gundars Zaburdajevs, Johanna Hillbert Grupas vadītāja: IngvildaŠtrāla

16. Pierīgas raksturojums • Pierīgas reģions – vienīgais Latvijā ar pozitīvu migrācijas saldo; • Uz Pierīgu izvēlas pārcelties jauni un turīgi cilvēki ar augstu sociālo statusu.

17. Pētījuma virziens • Darba mērķis: noskaidrot, kāpēc cilvēki no Rīgas pārceļas uz dzīvesvietu Pierīgā; • Hipotēzes: 1. Cilvēki pārceļas dzīvot uz Pierīgu labāku dzīves apstākļu dēļ nekā iepriekšējā dzīvesvietā; 2. Vislielākā ietekme, lai pārceltos uz Pierīgu, ir ģimenei.

18. Teorētiskie spriedumi • Pilsētas pētījumu vēsture un teorijas: - Pilsētu socioloģijas rašanās; - Pilsētu modelēšanas paraugi • Klasiskie spriedumi: - GemeinschaftunGesellschaft; - Mehāniskā un organiskā solidaritāte; - Pilsētas sociālā psiholoģija

19. Dzīvesvietas maiņas iemesli

20. Iemesli, kas bija svarīgi, mainot dzīvesvietu • Augstāk novērtētie iemesli: mierīgi dzīves apstākļi (3,71), svaigs gaiss (3,68), drošības sajūta par īpašumu (3,63), apkārtējās vides sakoptība un drošības sajūta par sevi, savu ģimeni (3,61), piekļuve ar privāto transportu (3,6). • Zemāk novērtētie iemesli: darba vietas (1,73), kultūras un izklaides iespējas (2,26), vieta skolā (2,31), vieta bērnudārzā (2,41), dzīvesvietas prestižs (2,46).

22. Dzīvesvietas izvēles alternatīvas No tiem, kuri apsvēra iespēju dzīvot citur: 33% - citā Pierīgas novadā, 29% - Rīgā, 24% - esošajā novadā, 8% - citā pilsētā, 2% - citur, 4%-grūti pateikt.

23. Biežāk minētie iemesli, lai pārceltos uz Rīgu: darba attālums no dzīvesvietas, iespēja bērnam apmeklēt Rīgas izglītības iestādes, iespējas iegādāties mājokli par respondentam pieņemamu cenu, kā arī Rīgas domes piedāvātie sociālie atvieglojumi, piemēram, īpašuma nodoklim.

25. Secinājumi (1) • Ietekmējošākais iemesls, lai pārceltos, ir ģimene; • Svarīgākie iemesli, kas ietekmēja pārcelšanos uz Pierīgu, bija saistīti ar vidi (mierīgi dzīves apstākļi, svaigs gaiss, drošības sajūta par īpašumu, sevi un ģimeni; • Diezgan svarīga ir laba piekļuve ar privāto transportu, jo visbiežāk respondenti izmanto privāto transportu; • Dažādu pakalpojumu pieejamība respondentiem nelikās svarīgs pārcelšanās iemesls, salīdzinoši zemi vērtējumi ir gan kultūras un izklaides iespējām, iepirkšanās vietu pieejamībai un arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

26. Secinājumi (2) • Iespēja atrast darba vietu nav svarīgs pārcelšanās iemesls, jo lielākā daļa respondentu strādā Rīgā; • Daļa respondentu (59%) apsvēra iespēju pārcelties arī uz citu vietu, no tiem 33% uz citu Pierīgas novadu, 29% uz Rīgu un 24% uz esošo novadu; • Respondenti vecumā no 26 līdz 35 gadiem biežāk pieļauj iespēju pārcelties uz Rīgu; • Lielākā daļa respondentu (86%) ar savu dzīvesvietas izvēli ir apmierināti pilnībā vai drīzāk apmierināti.

27. Jautājumi?

28. PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI:VIETAS IESAKŅOTĪBA Autori: Līva Banga, Agnese Mičule, Liene Liepiņa, Viktorija Kokoreviča, GiacomoNicora, Sofija Spulgerāne Grupas vadītāja: Dārta Gātere

29. Pētījuma mērķis – noskaidrot, vai ir novērojama stipra Pierīgas iedzīvotāju iesakņotība savā dzīvesvietā. Pētījuma apakšmērķi: • Izpētīt, kāds ir aptuvenais Pierīgas iedzīvotāju laika sadalījums novadā un ārpus tā; • Noskaidrot, kādi faktori veicina un kādi neveicina Pierīgas iedzīvotāju iesakņotībudzīvesvietā; • Noskaidrot, cik lielā mērā Pierīgas iedzīvotāji jūtas piederīgi savam novadam.

30. Pētījuma hipotēze – Pierīgā ir novērojama vāja iedzīvotāju iesakņotība novados. Pētījuma apakšhipotēzes: • Pierīgas iedzīvotāji pārsvarā izvēlas pavadīt brīvo laiku ārpus sava novada; • Pierīgas novados ne vienmēr ir pieejami iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi.

31. Teorētiskā daļa Iesakņotībasjēdziens • Karla Polanji (Karl Polanyi) ekonomikas saistība ar iesakņotību; • Sociāli motivēta uzvedība; • Marks Granoveters (Mark Granovetter) – uzvedība ir cieši iesakņota savstarpējo attiecību tīklos; • Iesakņotība, kā personiskās attiecības, izmantojot mijiedarbības procesus.

32. Teorētiskā daļa Sociālo saišu teorija • Treviss Hirši (Travis Hirschi); • “Noteiktumi, kas cilvēkus veido par cilvēkiem”; • Noteikumi ir 4 savstarpēji saistītas formas: • Pieķēršanās; • Saistības; • Iesaistīšanās; • Ticība.

33. Pētījuma daļa Faktori, kas piesaista iedzīvotājus savam novadam: • Pieņemamas cenas par īpašumu - labs īpašums piesaista uz ilgāku laiku; • Laba piekļuve ar privāto transportu - ērtāk nekā Rīgā; • Drošības sajūta gan par sevi, gan par ģimeni. Faktori, kas nepiesaista iedzīvotājus savam novadam: • Savā novadā nav svarīgi atrast darbu; • Skolu un bērnudārza pieejamība nav aktuāla.

34. Pētījuma daļa Iesakņotība un novadā pavadītais laiks:

35. Pētījuma daļa Iesakņotība un novadā pavadītais laiks: Pakalpojumu veidi, ko vairāk izvēlas izmantot Rīgā

36. Pētījuma daļa Pakalpojumu veidi, ko vairāk izvēlas izmantot savā novadā

37. Pētījuma daļa Emocionālās saites: • 87% jūtas piederīgi savam novadam; • 23% jūtas ļoti piederīgi gan savam novadam, gan Rīgai. 25% jūtas drīzāk piederīgi gan savam novadam, gan Rīgai;

38. Emocionālās saites: • “Nedomāju pārcelties uz citu pilsētu vai novadu” - 62% respondentu pārliecinoši norādījuši, ka pilnībā piekrīt šādam apgalvojumam un 22% respondentu – ka drīzāk piekrīt šādam apgalvojumam. Tikai 8% respondentu drīzāk tam nepiekrīt un 5% – pilnībā nepiekrīt.

39. Pētījuma daļa Novērojums: • Cilvēki izmanto zaļās zonas • Ģimenes ar bērniem izmanto bērnu laukumus • Cilvēki izmanto sportošanas iespējas • Mierīga vide

40. Pētījuma daļa Pakalpojumu pieejamības ietekme uz iesakņotību: • Lielāko daļu respondentu (68%) apmierina sabiedriskā drošība savā novadā; • 69% - apmierina iespējas atpūsties pie dabas novadā un 61% atzina, ka apmierina aktīvās atpūtas iespējas savā novadā; • Apmierināti ar vides kvalitāti savā novadā –73%; • 73% neapmierina transports savā novadā; • 33% respondentu neapmierina tirdzniecības vietas viņu novadā.

41. Interviju analīze • Intervijas tika analizētas pēc 4 pazīmēm: Faktori, kas piesaista iedzīvotājus savam novadam Iesakņotība un novadā pavadītais laiks Emocionālās saites Pakalpojumu pieejamības • Sociālo saišu teorijas 4 formas – pieķeršanās, saistības, iesaistīšanās, ticība.

42. Secinājumi • Pierīgā jūtas kā mājās, bet Rīga ir ikdienas nepieciešamība; • Svarīgs faktors – cena, īpašums piesaista novadam; • Pakalpojumu pieejamības ietekme uz iesakņotību nav liela; • Pierīgā piesaista drošības sajūta par sevi, ģimeniun īpašumu; • Pakalpojumus Rīgā izmanto lielākā daļa jeb 76% respondentu. • Piederība ne tikai savam novadam, bet arī Rīgai; • Labas attiecības ar kaimiņiem; • Hipotēze ir daļēji apstriprinājusies.

43. Rekomendācijas • Nodrošināt vairāk rekreācijas iespējas pie dabas; • Dzīvojamo platību projektu attīstība; • Attīstīt kaimiņus vienojošus pasākumus; • Svarīgi nodrošināt ne tik daudz pakalpojumus un komfortu, cik mājīgu un drošu vidi. • Nodrošināt lielāku pašvaldību atsaucību un pakalpojumu pieejamību

44. Ieguvumi Iespēja patstavīgi veikt pētījumu; Pasniedzēju padomi un komentāri; Iespēja veikt lauka darbu; Iepazīt Pierīgas rajonus.

45. Paldies par uzmanību!