1 / 24

Auditorija

Auditorija. Mg Art Ieva Zemīte ieva.zemite@lka.edu.lv. Stakeholderi (ietekmes grupas) Klienti (apmeklētāji) Auditorija – tie, ar kuriem kultūras organizācija vēlas dalīties vērtībās ( Schlosser , 1983). Auditorijas veidi. Tie, kas nāk – dara to biežāk Nāk aizvien jauni

tana-weeks
Download Presentation

Auditorija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Auditorija Mg Art Ieva Zemīte ieva.zemite@lka.edu.lv

  2. Stakeholderi (ietekmes grupas) Klienti (apmeklētāji) Auditorija – tie, ar kuriem kultūras organizācija vēlas dalīties vērtībās (Schlosser, 1983). Auditorijas veidi

  3. Tie, kas nāk – dara to biežāk Nāk aizvien jauni Plānots process – attiecību veidošana starp indivīdu un mākslu.(Maitland, 2000) Attīstība

  4. Jaunas auditorijas uzrunāšana Everett M. Rogers (1962)

  5. Pareto efekts

  6. Patērētāji balstās uz noteiktu informāciju – Iepriekšējo (pieredze, sociālie, personīgie faktori,) Ārējo (produkta veids, mutvārdu informācija, u.c.). Lēmuma pieņemšanas veidi

  7. gaumes mainās tādējādi, ka tās kļuvušas daudzveidīgākas, zūdot tādiem iepriekš nesavienojamiem gaumju un patēriņa modeļiem kā, piemēram, vienlaicīgam "augstās" un "zemās" mākslas patēriņam. Ja iepriekš indivīdi patērēja vai nu vienu, vai otru un tāpēc dēvējami ar vienēdājiem, tad mūsdienās arvien lielāka daļa kļūst par visēdājiem ASV kultūras sociologs Ričards Pītersons (Richard A. Peterson) Visēdāji

  8. Pamata trijotne

  9. ģimenes vērtības, izglītības vide, bērnības pieredze, amatiermākslas prakse. Fransuā Kolbērs (2007, 64) Indivīda vērtības ietekmē

  10. vismaz reizi nedēļā televīziju televizorā skatās 97 % ES iedzīvotāju radio vismaz reiz nedēļā klausās 77 % eiropiešu EuropeanCommission, 2012b, 5. – 7. lpp. Mājās nav televizora

  11. Motivācija (Amsterdamas teātra pētījums) • Cilvēki vēlas tikt identificēti kā teātra mīļi (visi, kas apmeklē teātri) • Tie, kas pērk dārgas biļetes - nevēlas socializēties, bet vēlas redzēt izrādi

  12. Attieksme (balstās uz pieredzi) Izzināšanas procesi Pakļautie procesi (uzticamība) Afektīvie procesi (emocionāli – prieks, nogurums, garlaicība) Paradums (tāpēc, ka ērti, nevis lojāli) Impulsīvie pirkumi Galvenie lēmuma pieņemšanas procesi

  13. Apmeklētāji: tie, kuri ir ar ļoti pozitīvu attieksmi pret mākslu un kuri apmeklē mākslas pasākumus, vai nu reizēm vai arī regulāri.Neapmeklētāji: tie, kuri domā, ka māksla ir "laba lieta", un tāpat laba ideja ir to apmeklēt, bet nevar saņemties.Vienaldzīgie: tiem, kam nav spriedumu par mākslu, var piedalīties, var nepiedalīties.Naidīgie: tie, kam nepatīk ideja par mākslu kopumā, un nav nekādu nodomu piedalīties. Diggle (1994) Auditorijas iedalījums

  14. Potenciālās auditorijas noteikšana Vai grupa ir pietiekami liela, lai to izdalītu? Vai to varēs uzrunāt? Kā? Kopīgo iezīmju noteikšana Kāpēc apmeklē? Kad apmeklē? Cik zinoši tie ir? Cik bieži apmeklē? Kādi ir kārotie ieguvumi? Segmentēšana

  15. Sociāli demogrāfiskie deskriptori — skolēni, jauniešu auditorija, mākslas studenti, mākslinieki, interjeristi, dizaineri, muzeju darbinieki, vēstniecību darbinieki, sievietes pensijas vecumā, tūristi • Ģeogrāfiskie deskriptori — vietējie, ārvalstnieki • Psihogrāfiskie deskriptori — patērētāju iedalīšana kategorijās pēc viņu uzvedības • Deskriptori, kas balstās uz ieguvumiem — kultūras interesenti, mākslas mīļotāji, mūzikas mīļotāji, galeriju apmeklētāji, interesenti par mākslu, kas meklē informāciju internetā. Vēlas sarunāties par kultūras piedzīvojumu, vēlas dalīties ar šo kultūras piedzīvojumu, vēlas attīstīt radošumu (Kolbērs, 2007, 114, I.Zemīte pētījums) Mākslas galerijas auditorija (I)

  16. Mākslas galerijas auditorija (II) Psihogrāfiskie deskriptori

  17. Skaidrs vēstījums konkrētai auditorijai – KONCENTRĒTĀ MĀRKETINGA STRATĒĢIJA KONKURĒJOŠĀ POZICIONĒŠANA – produkta diferenciācija (BBC PromsConcert Londonas Karaliskajā Albertholā) Pozicionēšana

  18. Tirgus veidi

  19. CessLangeveld Professorofculturaleconomics, ErasmusUniversity , Rotterdam DirectorofChasseTheatre, Breda http://www.chasse.nl/home Ieteikumi auditorijaspiesaistīšanai

  20. Jaunas auditorijas piesaiste izklaidei • Kombinācija starp dažādiem medijiem • Publicitāte • Radīt zvaigznes (no saviem izpildītājiem) • Izplatīšanā iesaistīt visus tīklus – degvielas tirgotājus, utt.

  21. Jaunas auditorijas piesaiste populārai mūzikai • Cilvēkiem jāiepazīst mūzika • Ierakstiem jāpopularizē koncerti

  22. Jauna auditorija “augstajai mākslai” • Esošo auditoriju izmantot kā “vēstniekus” • Izglītošana, gaumes veidošana • Kontakpunkti (radīt tādus) • Teātra kursi, lekcijas • Iegūt visu iespējamo informāciju par esošajiem apmeklētājiem • Savējie – iesaistīt viņus, padarīt par draugiem Ir grūti piesaistīt jaunu, jāuzrunā esošā!

  23. Reklāma nav domāta biļešu pārdošanai, bet gan atpazīstamības veicināšanai • Jaunos medijus (sociālos) – neizmantot pārdošanai, lai iegūtu klientus, bet gan - lai iegūtu draugus

More Related