Aptaujas uzdevums

2. Aptaujas uzdevums Aptaujas mērķis. Pētījuma galvenais uzdevums ir atklāt psiholoģiskos aspektus, noteikt Rīgas Tūrisma centrā ienākušo tūristu patiesās vēlmes, motivāciju un vajadzības atrodoties Rīgā, analizēt ievāktos datus un izveidot atskaiti ar grafiskiem attēlojumiem.

3. Aptaujas galvenie parametri Tūristu aptauja tika veikta RTKIC 2009.gadā no 1. maija līdz 15. septembrim. Izmantotā metodoloģija: respondentu pašaptauja Aptaujas veids: strukturēta anketa ar vairākiem atvērtiem jautājumiem, ļaujot respondentiem atbildes brīvi papildināt Aptaujas veikšanas vieta: Rīgas Tūrisma Informācijas centrs (Rātslaukums 6) Respondentu (tūristu) socioloģiskie un demogrāfiskie dati netika vākti un apstrādāti ierobežotā laika dēļ un, lai samazinātu atteikumus no dalības aptaujā.

4. Aptaujas galvenie rezultāti Aptaujas galvenie rezultāti: Pilnīgi aizpildīto anketu skaits – 694 Apstrādei ievadīto anketu skaits – 694 Anketu aizpildīšanas laiks atbilst Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra apmeklētības statistiskajiem rādītājiem, t.i., aizpildītās anketas ir reprezentatīvas attiecībā uz tūristu kopumu, kas apmeklē RTKIC • Datu masīvs (izlases lielums) un respondentu atlase, ievērojot nejaušības principu, ļauj secināt, ka ir ievērots statistiskajos pētījumos pieļaujamās kļūdas līmenis (5 % pieļaujamā kļūda pie 95 % varbūtības)

5. Respondentu dzīvesvieta

6. Aptaujas galvenie rezultāti Aptaujas galvenie rezultāti: • Tūristu sadalījums pa valstīm kopumā atbilst vispārējai tūrisma statistikai, izņemot attiecībā uz tūristiem no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Polijas. • Mazais anketu skaits, ko aizpildījuši tūristi no minētajām valstīm, ir skaidrojums ar to, ka šie tūristi reti apmeklē tūrisma informācijas centrus (nav attiecīga ieraduma) un ir raduši patstāvīgi orientēties “gandrīz pazīstamajā” pilsētā

7. Tūristu izmantotā transportlīdzekļa veids

8. Aptaujas galvenie rezultāti Aptaujas galvenie rezultāti: • Aptaujātie tūristi galvenokārt ir izmantojuši gaisa satiksmi. Tas kopumā atšķiras no vispārējās statistikas, kurā vadošā loma ir ceļošanai ar autobusu. Šo novirzi var skaidrot ar to, ka liela daļa Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra apmeklētāju ir individuālie tūristi. Liela daļa tūristu norādīja, ka ir ieradušies ar personīgo transportlīdzekli. • Mazāk kā 1 % tūristu norādīja “citu” transportlīdzekli – velosipēdu.

9. Ceļošanas mērķis

10. Aptaujas galvenie rezultāti Aptaujas rezultāti: • Galvenais apmeklējuma mērķis tūristiem, kas apmeklējuši Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centru, ir pilsētas apskate, nenorādot īpašas intereses. • Citi apmeklējuma mērķi tiek norādīti reti, izņemot “kultūras objektu apskati”, kas gandrīz pilnīgi iekļaujas mērķī “pilsētas apskate”.

11. Izmantotie informācijas avoti

12. Aptaujas galvenie rezultāti Aptaujas rezultāti: • Galvenais informācijas avots ir internets • Sekojošais tradicionālais informācijas avots ir “draugi, paziņas” • Citu informācijas avotu nozīme pakāpeniski sarūk

13. Rezervācija

14. Aptaujas galvenie rezultāti Aptaujas rezultāti: • Gandrīz 60 % respondentu iepriekš rezervē viesnīcu • Citus pakalpojumus rezervē reti • 23 % tūristu neizmanto rezervēšanas iespējas

15. Galvenie plānotie apskates objekti

16. Pārējie plānotie apskates objekti

17. Aptaujas rezultāti Aptaujas galvenie rezultāti: • Līderis populāro tūrisma objektu vidū ir Doma katedrāle – to pazīst vislabāk. • Pārējie objekti popularitātes ziņā krietni atpaliek. • Augstāki popularitātes rādītāji ir savdabīgiem objektiem vai objektiem ar īpatnēju nosaukumu (“okupācijas muzejs”, “kaķu nams”) vai objektiem, kas ir saistīti ar plaši pazīstamiem kultūrvēsturiskiem jēdzieniem (gotiskais stils arhitektūrā”. “jūgendstils”)

18. Galvenie secinājumi Secinājumi : • Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra darbība galvenokārt ir saistīta ar individuālo tūristu apkalpošanu. • Lielāko daļu informācijas tūristi gūst no interneta, un var spriest, ka šī tendence pieaug. Interneta iespējas ļauj saņemt ievērojamu informācijas apjomu, netērējot daudz līdzekļu, un atkarībā no gūtās informācijas var mudināt doties ceļojumā. • Tūristus saista objekti ar atmiņā paliekošām raksturīgām pazīmēm (nosaukums, vēsture...) • Jāpalielina tūrisma objektu skaits un, kā jaunie, tā jau esošie objekti jāpiesātina ar informāciju (“mitoloģizācija”), ko var veikt ar interneta starpniecību.

19. PALDIES PAR UZMANĪBU!