Iesaistītās interešu grupas un to mērķi ATR gaitā

1. Iesaistītās interešu grupas un to mērķi ATR gaitā A.Jaunsleinis, LPS priekšsēdis M.Pūķis, Dr.oec., LU docents Gulbenē, 2013.gada 5.,6.septembrī

2. Reformu teorija • Reformas var tikt izmantotas visdažādāko mērķu sasniegšanai. Ja izskatās, ka reforma nav sekmīga, tas nenozīmē neveiksmi patiesajiem mērķiem. • Iespējams, ka reformatori publisko īstos nodomus, taču tas notiek reti. • Tipiskākie iemesli: • Birokrātu vēlme «demonstrēt progresivitāti» • Vēlme novērst sabiedrības uzmanību no kaut kā svarīgāka • Sasniegt kādu efektu, kas netiek apspriests un popularizēts

3. Grupu teorija • Interešu grupas izdara spiedienu uz politiskajām partijām • Politiķi cenšas līdzsvarot savstarpēji konkurējošas intereses • Organizētās grupas ir sekmīgākas, jo to balsis ir skaļākas, talkā nāk vienpusīga informācija no masu medijiem

4. Interesenti – reformas virzītāji • Partijas “Latvijas Ceļš” dibinātāji, cenšoties palielināt savu elektorātu uz LZS rēķina • Partijām pietuvinātie privatizētāji • Birokrāti, kas nespēja «pārvaldīt» situāciju • Lielsaimnieki, ieinteresēti lēti palielināt zemes uz depopulācijas rēķina • ES valstu uzņēmēji – investori, samazinot nacionālo uzņēmējdarbību

5. Partiju intereses • Izskaust demokrātisko kārtību, ka sarakstus var pieteikt vēlētāju apvienības • Izveidot tik lielas pašvaldības, kur partijai jau var būt reāla funkcionējoša nodaļa • Pakārtot teritoriālo dalījumu savām īstermiņa (nākamo vēlēšanu) interesēm

6. Privatizētāju intereses • Decentralizēta (pa 600 pašvaldībām) sistēma neradīja priekšrocības partijām pietuvinātajiem privatizētājiem • Radās vilinājums pārveidot sistēmu tā, lai lēmumus varētu pieņemt Rīgā • Tad lēmumus par atļauto zemes izmantošanas mērķi varētu pieņemt partiju birojos

7. Ierēdniecības intereses • Ierēdņi apzināti un neapzināti cenšas palielināt savu ietekmi • Pārāk sīks administratīvais dalījums neļauj efektīvi «vadīt», pašvaldības attīstās pašplūsmā, atbilstoši iedzīvotāju, nevis birokrātu interesēm • Samazinot pašvaldību skaitu, ir vieglāk pārraudzīt un atskaitīties kungiem Briselē

8. Lielsaimnieku intereses • Sadrumstalota, pus naturāla saimniekošana nav eksportspējīga, produkcijai grūti atrast tirgus • Lielsaimnieki redz savas paplašināšanās iespējas, ja neefektīvie apsaimniekotāji pārdos vai iznomās īpašumus tiem, kas prot saimniekot • Lauku depopulācija var būt līdzeklis ātrāk īstenot šīs intereses

9. Ārvalstu investoru intereses • Decentralizēta sistēma ir tendēta uz vietējo protekcionismu • Pašvaldības apzināti vai neapzināti aizstāv vietējos uzņēmējus un rezervēti attiecas pret «ienācējiem» • Pašvaldību skaita samazināšana samazina vietējo uzņēmēju iespējas attīstīties, tādējādi atstāj resursu izmantošanu ārvalstu uzņēmējiem

10. Potenciālie zaudētāji • Latvieši • Lauku teritoriju iedzīvotāji, kam svarīga vietējā infrastruktūra • partijas Latviešu Zemnieku savienība atjaunotāji • Reģionu ārpus Pierīgas iedzīvotāji • Mazpilsētu iedzīvotāji

11. Latviešu tautas izdzīvošana • «Attīstības centru» skaita samazināšanās veicina depopulāciju «bezperspektīvajās» teritorijās • Lielajās pilsētās latvieši nav mažoritāte, sekmējot emigrāciju no lauku teritorijām, tiek sekmētas strukturālas etniskās izmaiņas • Lauku depopulācija atbilst kaimiņvalsts ilgtermiņa politikai pakāpeniski pārņemt kontroli Latvijā

12. Lauku iedzīvotāji, kam zūd dzīves pamats • Skolotāji, slēdzot mazās lauku skolas • Ārsti, slēdzot vietējās un reģionālās slimnīcas • Valsts ierēdņi, kam zūd darba vietas koncentrējot valsts iestādes • Tirgotāji, kam līdz ar ekonomiskās aktivitātes mazināšanos zūd pieprasījums • Jaunās ģimenes, kam, samazinot kultūras un izklaides pasākumu piedāvājumu, zūd interese dzīvot neinteresantā teritorijā

13. Reģionu ārpus Pierīgas iedzīvotāji • Stabila atpalicība no Rīgas un Pierīgas NUTS 3 statistikas reģioniem (kopprodukts uz 1 iedzīvotāju) • Stabila atpalicība darba algas un nodarbinātības jomās • Migrācija uz izdevīgākajām dzīves vietām

14. Mazpilsētu iedzīvotāji • Novadu centri ir zaudējuši pilsētas statusu • Pilsētas iedzīvotājiem pazeminās finansējuma līmenis, jo vienādojas sociālā atbalsta kritēriji ar visu novadu • Izlīdzināšanas sistēma samazina lielo novadu ieņēmumus • Zūd demokrātiskās tiesības ietekmēt pilsētas attīstību atsevišķi no apkārtējās teritorijas

15. Kas būtu jādara, ja gribētu sasniegt deklarētos mērķus? • Lai panāktu līdzsvarotu teritoriju attīstību, daudz lielāku efektu, nekā apvienošana dotu: • Ceļu infrastruktūras attīstība, novēršot perifērijas efektu; • Reģionālo pašvaldību izveidošana, kas politiski sekmētu attīstības resursu nokļūšanu reģionos; • Vietējās uzņēmējdarbības atbalsta apkarošanas pārtraukšana