1 / 99

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI). VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS ss un ds RNS VĪRUSI. ss RNS (+) vīrusi. Kopējais raksturojums Baktēriju vīrusi Dzīvnieku vīrusi Pikornavīrusi Flavivīrusi Togavīrusi Kalikivīrusi Koronavīrusi Augu vīrusi.

morey
Download Presentation

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI) VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS ss un ds RNS VĪRUSI

  2. ss RNS (+) vīrusi • Kopējais raksturojums • Baktēriju vīrusi • Dzīvnieku vīrusi • Pikornavīrusi • Flavivīrusi • Togavīrusi • Kalikivīrusi • Koronavīrusi • Augu vīrusi

  3. ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums ss RNS (+) vīrusu saimnieku loks: Eubacteria (Caulobacteria, Enterobacteria, Pseudomonas ); Hordata (Mammalia; dažāds, visumā šaurs saimnieku loks); Insecta (drozofīlas C vīruss); Augi (plašs saimnieku loks, pārsvarā divdģļlapji).

  4. ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums RNS izmēri: Paši mazākie bakteriofāgi (Leviviridae) ar 3400 nt garu genomu, 3 - 4 gēniem. Flaviviridae, Togaviridae:10 -12 kb garš genoms; 9 - 10 gēni. Coronaviridae: līdz 30 kb garš genoms, ap 25 gēni. RNS ir lineāra, bet sekundārās struktūras veidojumiem ir nozīmīga loma replikācijas un ekspresijas regulēšanā. mRNS raksturīgās galu modifikācijas, 5’- CAP vai kovalenti piesasitīts proteīns; 3’ poliadenilēšana.

  5. ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums ss RNS (+) vīrusu morfoloģija: Mazi un vidēji lieli virioni, baktēriju un dzīvnieku vīrusiem raksturīga ikosaedriskā simetrija, diametrs 26 - 80 nm. Membrānas apvalks ir tikai Flaviviridae un Togaviridae dzimtu pārstāvjiem. Augu vīrusi pieder gan pie ikosaedriskas, gan pie spirāliskas simetrijas tipa. Apvalka nav. Vīrions bieži ir polipartits.

  6. ss RNS (+) vīrusu kopējais raksturojums Replikācija Replikācija notiek citoplazmā, izmantojot vīrusa kodētu RNS atkarīgo RNS polimerāzi (transkriptāzi). Eikariotu šūnās vīrusu replikācija un ekspresija notiek saistībā ar endoplazmātiskā tīkla membrānām. Vīrusu kodētām proteāzēm ir svarīga loma proteīnu nobriešanā. Replikācijai nepieciešami daudzi saimniekšūnas proteīni.

  7. Baktēriju vīrusi Dz.: Leviviridae 26 nm diam., 3466 - 4276 b RNA. F-pilus specifiski. Replikāze un saimniekšūnas faktori. Ģ. Levivirus Divas seroloģīskās apakšgrupas 1. MS2; fr; f2 2. GA Ģ. Allolevivirus Qb: garāks apvalka proteīns, “read-through” iespējas

  8. Allolevivirus; adsorbcija uz baktērijas F pilus

  9. Levivirus; genomu struktūra

  10. Allolevivirus; genomu struktūra

  11. Levivirus; genoma struktūra

  12. Levivirus; replikācijas cikls

  13. Dzīvnieku vīrusi

  14. Eikariotu mRNS struktūra

  15. Dzīvnieku vīrusi Dz.: Picornaviridae Ikosaedrs, nav apvalka, 22- 30 nm. T1, nav virsmas projekciju, iztur zemu pH, 7.0 - 8.5 kb RNA, šaurs saimnieku loks

  16. Picornavīrus; morfoloģija Ikosaedrs, nav apvalka, 22- 30 nm. T1, nav virsmas projekciju, pseidoekvivalence

  17. Dz.: Picornaviridae

  18. Ģ. Enterovirus Poliovīrusa 1- 3 serotips; Cilvēka koksakivīrusa A 1- 24 un B 1 - 6 serotipi; Cilvēka ehovīrusa 1 - 71 serotips (ECHO 7 – Rigvir) Nav CAP; Internal Ribosome Entry Site – IRES

  19. Tipiska pikornavīrusa replikācijas cikls http://www.mcb.uct.ac.za/cann/335/Picorna2.gif

  20. Tipiska pikornavīrusa RNS translācija (proteāze – 3C produkts) http://www.uct.ac.za/microbiology/tutorial/picotran.gif

  21. Dz.: Picornaviridae infekciju veidi cilvēka organismā

  22. Poliomielīta attīstība

  23. POLIOMIELĪTA EPIDĒMIJA ASV, XX g.s. 50.-to gadu sākums

  24. POLIOMIELĪTA INFEKCIJA UN VAKCINĒŠANA Diāna Odela (Dianne Odell, USA, 1947. – 2008.) dzelzs plaušās elpoja kopš 3 gadu vecuma

  25. John Prestwich (UK, 1938. –2006.)dzīvojadzelzs plaušās 51 gadu, kopš 1955. gada

  26. POLIOMIELĪTA INFEKCIJA UN VAKCINĒŠANA Salka (Jonas Salk) vakcīna Sebina (Albert Sabin) vakcīna

  27. POLIOMIELĪTA INFEKCIJA UN VAKCINĒŠANA Rita Kukaine (1922. -2011.)

  28. Ģ. Aphthovirus Mutes un nagu sērga Mutes un nagu sērga Lielbritānijā, 2001. gada pavasaris

  29. Mutes un nagu sērga

  30. Dzīvnieku vīrusi Ģ.: Rhinovirus Sezonas iesnas, 32oC, virs 100 serotipiem Ģ. Hepatovirus Temperatūras stabilitāte. Cilvēka A tipa (infekciozais) hepatīts

  31. HAV izraisītā imunoloģiskā atbilde

  32. Augu vīrusi Pikornavīrusiem līdzīgie Comoviridae ( 2 RNA mol., ~10 kb summa)

  33. Potyviridae

  34. Potyviridae

  35. Dzīvnieku vīrusi Dz.: Caliciviridae; Ģ: Calicivirus 30 -38 nm diametrs, sfēriski, ikosaedrisks NC, 32 kausveida iedobes T3 simetrijas virionā; RNS7 – 7.7 kb, apvalka nav 5’-VPg vai cap (HEV) - NS proteīni - struktūras proteīni - 3’-poliA Replikācija citoplazmā, divu tipu RNS – pilna garuma NS proteīni; subgenomiska – struktūras proteīni. Dzīvnieku un putnu gastroenterīti un stomatīti/ Kaķu un suņu kalikivīrusi (FCV), cūku vezikulārās ekzantēmas (VESV), trušu hemorāģiskās diarejas vīrusi (RHDV). Cilvēkam – Norvalkas un tam līdzīgie vīrusi; Hepatīta E vīruss (HEV)

  36. Caliciviridae morfoloģija

  37. Dzīvnieku vīrusi Dz.: Flaviviridae 40-50 nm diametrs, sfēriski, ikosaedrisks NC, heterodimeras virsmas projekcijas; RNA 10488 – 10976 b, apvalks 5’-cap - struktūras proteīni - NS proteīni - 3’-poliA Replikācija citoplazmā, poliproteīni, arbovīrusi, pārnesējiem nepatogēni

  38. Dzīvnieku vīrusi Ģ.: Flavivirus - Dzeltenais drudzis, ērču encefalīti: Eiropas / Tālo Austrumu subtipi; odu (Japānas) encefalīts Ģ.: Pestivirus - mājdzīvnieku diareja, drudži Ģ.: HCV līdzīgie vīrusi. Neskaidri attēli elektronu mikroskopā. Ap nekā 200 miljonu inficētu cilvēku pasaulē. PCR loma vīrusa raksturošanā.

  39. Flaviviridae, Pestivirus Klasiskais cūku mēris – swine fever Klasiskais cūku mēris (KCM) ir kontagioza, ģeneralizēta visu vecumu cūku infekcijas slimība, kuru ierosina vīruss. Latvijā pēdējais KCM gadījums reģistrēts 1996.gadā. Slimība uzliesmo pēkšņi un izpaužas ar noturīgu drudzi (līdz 42°C), depresiju, klepu, vemšanu, diareju, dzīvnieki ir salīgi, stāv saspiedušies kopā, nereti novēro kustību koordinācijas traucējumus. Mirstība no akūtas gaitas KCM sasniedz 90%. Klīniskās pazīmes parasti ilgst 5-21 dienu. Vīruss ir noturīgs +4°C temperatūrā, bet jutīgs pret ultravioleto gaismu un dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī pūšanas procesiem. Tomēr vīruss var saglabāties saldētos cūku liemeņos (vairākus gadus) un cūku barībā ilgāku laika periodu. Mēslos un līķos saglabājas 3-5 dienas, augsnē 1-2 nedēļas, izžuvušos kūts netīrumos līdz gadam. Ūdens vārīšanās temperatūrā vīruss iet bojā momentā, bet 56°C iztur līdz vienai stundai. Vīruss ir jutīgs pret tripsīnu un lipāzēm. Pēc gada pasīvās vakcinēšanas Latvijas pierobežā antivielas pret vīrusu atrod jau 40% mežacūku http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/veterinr_uzraudzba/dzivnieku_infekcijas_slimibu_u/slimibu_apraksti/klasiskais_cuku_meris

  40. HCV izplatība (prevalence) pasaulē http://www.nlbiotechnologies.com/NL_Biotechnologies/HCV.html Latvijā ar HCV inficēto personu aptuvenais skaits pašreiz varētu būt ap 40 000 (http://www.hepatits.lv/lv/pacientiem/c-hepatits)

  41. Dzīvnieku vīrusi Dz.: Togaviridae Ap 70 nm diametrs, citādi uzbūve līdzīga Flaviviridae. RNA 9.7 - 11.8 kb 5’-cap - NS proteīni -struktūras proteīni - 3’-poliA Ģ.: Alphavirus Kukaiņi - pārnesēji un kukaiņu vīrusi, drudži, encefalīti. Semilki meža vīruss, Sindbis vīruss Ģ.: Rubellavirus Masaliņu vīruss, RNA 9757 b.

  42. Togavīrusu morfoloģija

  43. Augu vīrusi Togavīrusiem līdzīgie Tobamovirus, Tobravirus, Hordeivirus, Closterovirus, Carlavirus, Potexvirus

  44. Augu vīrusi TMV morfoloģija

  45. Dzīvnieku vīrusi Dz.: Coronaviridae 100 - 160 nm diametrs, apvalks, sfērisks - pleomorfs, spirāliskas simetrijas nukleokapsīds. Virsmas dzelkšņi – projekcijas: līdz 20 nm gari glikoproteīni RNS20 - 30 kb 5’-cap - NS proteīni -struktūras proteīni - 3’-poliA Ģ.: Coronavirus Dzīvnieku un putnu gastroenterīti, bronhīti. Tipiskā suga – putnu infekciozā bronhīta vīruss. 2003. g. infekcija – SARS (Severe Acute Respiratory Sindrome). Ģ.: Torovirus Pupas vai saliektas caurules veida NK, mazāki par koronovīrusiem, Bernes vīruss

  46. Coronavirius morfoloģija http://www-micro.msb.le.ac.uk/3035/Coronaviruses.html

  47. Coronaviridae replikācijas cikls

More Related