ES TM un likmes

1. ES TM un likmes Situācija graudu tirgū un tiešie maksājumi

2. Latvijas graudaugu sējumu platība, kopraža un ražība, 2006.-2012.gads Avots: CSP 2012.gadā platības ir palielinājušās par 9,1% un kopraža palielinājusies par 50,1%, savukārt ražība palielinājusies par 38,1%.

3. Latvijas novākto graudaugu sējumu platību struktūra2012.gadā Kviešiir nozīmīgākā graudaugu kultūra – 63% no kopējās graudaugu sējumu platības. 2012.gadākviešu sējumu platība kopumā pieauga par 13,2% (pieauga ziemas kviešu platības – par 27%; savukārt vasaras kviešu platības samazinājās par 12,4%). 2012.gadā miežu sējumu platības samazinājās par 12% (samazinājās gan ziemas miežu, gan vasaras miežu platības).

4. Ziemas kviešu ražība pēc saimniecību lieluma 2012.gadā, cnt/ha Avots: CSP

5. Latvijas graudu saimniecību koncentrācija2012.gads 2012.gadā 2% saimniecību saražoja 59% no Latvijas graudaugu kopražas (2011 un 2010.gadā 2% saimniecību saražoja 58%, 2009.gadā – 60%, 2008.gadā – 54%) Avots: CSP

6. ES kviešu ražošanas prognozes 2012./2013. tirdzniecības gadā Izmaiņas kviešu ražošanas apjomos (%) ES nozīmīgākajās kviešu audzētājvalstīs (2012./2013. salīdzinājumā ar 2011./2012.tirdzniecības gadu): Avots: Komisija ES kopumā kviešu ražošanas apjomi tiek prognozēti par 4,5% mazāki nekā iepriekšējā (2011./2012.) tirdzniecības gadā.

7. Graudu eksports & imports no Latvijas 2011. - 2012.gadā, tonnas Graudu eksports no Latvijas 2012.gadā (janv.-nov.) pieauga par 608 328 tonnām jeb 96%. Kviešu eksports palielinājās par 622 440 tonnām jeb 135%. Graudu imports uz Latvijas 2012.gadā (janv.-nov.) mēreni palielinājies par 1,5%. Lielāks pieaugums bija tieši kviešu un rudzu importam. 280 581 633 613 284 777 1 241 941 Pārējie produkti – auzas, griķi, sorgo, kukurūza Avots: CSP

8. Kviešu eksports no Latvijas 2012.gadā (janv.-nov.) (1 084 084 tonnas) Izvedums uz ES valstīm – 46% jeb 495 026 tonnas Eksports uz trešajām valstīm – 54% jeb 589 058 tonnas Avots: Eurostat

9. Lopbarības kviešu cenas ES un Latvijā, Ls/t Avots: Eiropas Komisija Lopbarības kviešu cenas gan Latvijā, gan ES kopš 2012.gada sākuma ir pieaugušas. 2013.g. februārī salīdzinājumā ar 2012.g.februāri Latvijas cena lopbarības kviešiem pieauga par 36%.

10. Pārtikas un lopbarības kviešu cenas biržās, Ls/t 2013.gada pirmajā pusē graudu cenām pasaulē ir tendence samazināties. Avots: biržu dati

11. Tiešie maksājumi 2013.gadā un nākotnē

12. Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā 2004 - 2012.gads 2013.gads Pārejas posma valsts atbalstu: • var piešķirt tām nozarēm, kuras 2012.gadā saņēma PVTM; • atbalsts piešķiršanas nosacījumi identiski 2012.gada PVTM nosacījumiem.

13. Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā Papildināta LLVN prasība: 0,2 liellopu vienībasuz vienu PPG , ASZ un nektāraugu hektāru, jair vismaz 50 ha deklarēti unPPG, ASZ un nektāraugu hektāru īpatsvars ir vismaz50 %; Izņēmumi: • dzīvnieku barības primārām ražotājam- 100LVL/ha; • zālāju sēklaudzēšanas platības, kuras ir pieteiktas apskatei VAAD līdz 01.06. un lauksaimnieks reģistrējies VAAD Sēklaudzēšanas un sēklu tirgotāju reģistrā; • Agrovides maksājumi - BLA,BDUZ, IDIV,RLZP,LDGRS, BI; • LIZ platībām Natura 2000 teritorijās.

14. Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā Lauksaimniekiem, kuri piesaka atbalstam LIZ, kurā audzē kultūraugus, ko paredzēts izmantot biogāzes ražošanai, papildus Platību maksājumu iesniegumam būs jāiesniedz deklarācija par ”Lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu biogāzei”, kurā jānorāda: • platība; • kultūrauga kods/nosaukums; • uzņēmums, kura biogāzes ražotnei piegādās ražu; • plānotais piegādājamais daudzums, tonnās.

15. Rakstisks apliecinājums 2013.gadā Lauksaimniekiem saimniecībās jāglabā rakstiskiapliecinājumi par tiesībām 15.06.2013. apsaimniekot atbalstam pieteikto LIZ. Rakstisks apliecinājums var būt: • nomas līgums; • patapinājuma līgums; • dāvinājuma līgums; • mantojuma apliecinošs dokuments; • pagasta lēmums u.c. Izņēmuma apliecinājumi Attiecībā uzPlatību maksājumu iesniegumā 2013.gadam deklarētajām platībām varēs uzrādīt: • vienpersonisku zemes īpašnieka vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku apliecinājumu; • ārkārtas gadījumā, ja nozemes īpašnieka vai tā pilnvarotā pārstāvja nav iespējams iegūt rakstisku piekrišanu, bet pastāv vienošanās par atļauju apsaimniekot konkrēto zemes gabalu, ir pieļaujams vienpersonisks rakstisks pretendenta apliecinājums.

16. Izņēmuma apliecinājumi Izņēmuma apliecinājumos par tiesībām apsaimniekot Platību maksājumu iesniegumā 2013.gadā deklarēto LIZ obligāti jānorāda: • attiecīgais lauka numurs un platība (ha), kas deklarētaatbalstam Platību maksājumu iesniegumā 2013.gadā; • konkrētais lauku bloka vai kadastra numurs; • īpašnieks, īpašnieka adrese un kontaktinformācija. LAD sazināsies ar attiecīgo zemes īpašnieku, lai pārliecinātos par konkrētā lauksaimnieka tiesībām apsaimniekot atbalstam pieteikto LIZ platību.

17. Līdzīgi kā 2012.gadā arī 2013.gadā tiks piemēroti samazinājumi, jaES tiešo maksājumu un pārejas posma valsts atbalsta kopsumma pārsniegs EUR 5 000; • Savstarpējā atbilstība: • - Dzīvnieku labturība: lauksaimniecības dzīvnieku, teļu, cūku veselības un labturības nodrošināšana: sugai atbilstoša barošana, apgaismojums gan mākslīgs gan dabīgs, fiziskā aktivitāte, aizsardzību no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un plēsējiem, nepieļaut draudus veselībai un dzīvībai u.c. Izmaiņas tiešajos maksājumos 2013. gadā

18. TM nākotnē

19. EK un EP priekšlikumu un Eiropadomes lēmumu par finansējumu Latvijai tiešajiem maksājumiem un lauku attīstībai salīdzinājums (tekošajās cenās)

20. Tiešajos maksājumos panāktais rezultāts Latvijai (+106%), Igaunijai (+67%), Lietuvai (+36%)

21. Tiešo maksājumu struktūra 2015.-2020.g. Visi lauksaimnieki Mazie Saistītais atbalsts <10% Maksājumi apgabalos ar dabas ierobežojumiem<5% Izvēle - mazo lauksaimnieku shēma < 10% Savstarpējā atbilstība + aktīvs lauksaimnieks + atbalsta summas griesti lielo summu saņēmējiem Maksājums jaunajiem lauksaimniekiem <2% Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi - zaļā komponente 30% Pamata maksājuma shēma (PMS) 43-58%

22. Nākotnē TM jāpiešķir: Aktīvam lauksaimniekam Max 300 000 € ?

23. Aktīvais lauksaimnieks • DV var nolemt, ka TM nepiešķir: • noteiktām nozarēm (lidosta, dzelzceļš, nekust. īp., kempingi utt.), ja TM summa nav vismaz 5% no ne l/s darbības ieņēmumiem • vai • lauksaimniecība veido tikai nenozīmīgu daļu no kopējo darbību; • galvenās darbība mērķis nav lauksaimniecība. 5000 €

24. Tiešo maksājumu saņēmēju struktūra Latvijā 2010.gadā

25. TM pakāpeniska samazināšana un nepārsniedzamā summa - DV izvēle TM summas, kas pakļaujamas samazinājumam, aprēķina: Kopējā TM summa – algas * – zaļā komponente TM summu, kas jāpiešķir lauksaimniekam attiecīgajā kalendārajā gadā, samazina šādi: Attieksies uz ~0,02% saimniecībām *algas, ko lauksaimnieks faktiski izmaksājis un deklarējis iepriekšējā gadā, ieskaitot ar nodarbinātību saistītus nodokļus un sociālās iemaksas

26. Pamata maksājuma shēma (PMS) 2015.gadā maksājumi īstenojami tikai ar maksājumu tiesībām (MT) Zeme Maksājumu tiesība +Zeme

27. Maksājuma tiesības piešķiršana 2015.gadā 1. LAD sagatavo iesnieguma veidlapu, kartes 2. Lauksaimnieks aizpilda un iesniedz iesniegumu LAD 3. LAD piešķir MT, Lauksaimniekiem, kuri 2011.gadā saņēma VPM Īpašos gadījumos no valsts rezerves lauksaimniekiem, kuri 2011.gadā nesaņēma VPM

28. Maksājuma tiesības piešķiršana 2016.gadā un turpmāk MT piešķirs no valsts rezerves: MT skaits = deklarētie ha, kas atbilst nosacījumiem Jaunam lauksaimniekam Jaunpienācējam Par apgūtām pamestām zemēm

29. Maksājumu tiesību izmantošana 2015.gadā un turpmāk: 1. Pieteikties maksājumam 2. Neizmantotās MT nodot valsts rezervē 3. Pārdot, veikt citus darījumus (nodot, dāvināt utt.) 4. Iznomāt (ar zemi vai bez) 5. Mantot

30. Maksājuma tiesību aktivizēšana PMS saņem tikai par tik ha cik pretim atbilstošs skaits MT Hektāri =16 MT=9 1 MT = 1 ha Aktivizēt var 9 MT Par 7 ha nesaņems maksājumu, jo nav MT

31. Latvijas priekšlikums: Maksājumu tiesības vērtības noteikšana

32. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu l/s praksi jeb Zaļā komponente • Maksājumu var saņemt tikai par tiem ha par kuriem PMS aktivizētas MT; • Piešķir par klimatam un videi labvēlīgas l/s prakses ievērošanu:

33. Automātiski zaļo komponenti piešķir:

34. Maksājums jauniem lauksaimniekiem • Jauns lauksaimnieks: • Pirmo reizi izveido uzņēmumu kā vadītājs vai izveidojis 5 gadus pirms PMS ieviešanas; • vecums iesnieguma iesniegšanas dienā < 40 gadu. • elastīgāki kritēriji dalībai, piemēram, lauksaimniecības profesionālās prasmes un kompetence. • Summa • 25% no aktivizēto MT vērtības PMS shēmā reizināta ar max. 25 ha.

35. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma • Neattiecinās savstarpējās atbilstības prasību izpildes kontroles un zaļās komponente prakses; • Atbalsta summa – visiem vienota fiksēta gada atbalsta summa uz saimniecību 500 – 1000 EUR robežās; Mazo lauksaimnieku shēmas atbalsta summas aprēķins: 15% * (303 milj. EUR / 65,6 tūkst. saimniecību) = 693 EUR 196 EUR/ha * max 3 ha = 588 EUR Atbalsta apjomam jābūt robežās starp 500 un 1000 EUR

36. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas nosacījumi • Aizstāj citus TM veidus; • Lēmumu par dalību var pieņemt tikai vienu reizi - 2015.gadā; • Nosacījumi, kas jāievēro: - Var pieteikties lauksaimnieki, kuriem 2014.gadā būs piešķirtas MT un izpilda min. Atbalsta saņemšanas nosacījumus (1 ha/100 EUR); - Saglabā vismaz tādu ha skaitu, kas atbilst lauksaimnieka rīcībā esošam MT skaitam; - MT nav nododamas, izņemot mantošanas gadījumus.

37. Iespējamais mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieku skaits Ja mazo lauksaimnieku atbalsts katru gadu nemainīgs: 600 EUR uz saimniecību

38. Ar ražošanu saistītais atbalsts

39. ES TM un likmes PALDIES PAR UZMANĪBU!