1 / 36

Meža ekosistēma

Meža ekosistēma. Mežaudze. Zemsega. Kokaudze. Sīkkrūmu un lakstaugu stāvs. I stāvs. II stāvs. Sūnu un ķērpju stāvs. Pamežs. Paauga. Mežaudze. Mežaudze. Kokaudze I stāvs koki, kas lielāki par 0,75 no kokaudzes vidējā augstuma (H) II stāvs koki no 0,5 līdz 0,75 no

vidal
Download Presentation

Meža ekosistēma

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Meža ekosistēma Mežaudze Zemsega Kokaudze Sīkkrūmu un lakstaugu stāvs I stāvs II stāvs Sūnu un ķērpju stāvs Pamežs Paauga

  2. Mežaudze

  3. Mežaudze Kokaudze I stāvs koki, kas lielāki par 0,75 no kokaudzes vidējā augstuma (H) II stāvs koki no 0,5 līdz 0,75 no kokaudzes vidējā augstuma (H) Paaugakoki līdz 0,5 no kokaudzes vidējā H, kas var sasniegt I vai II stāvu Pamežs koki un krūmi līdz 0,5 no kokaudzes vidējā H, kas nevar sasniegt I vai II stāvu

  4. Kokaudzes raksturošana • Kvalitatīva raksturošana (sugu sastāvs) • Kvantitatīva raksturošana (taksācija) • vidējais caurmērs (D) • vidējais augstums (H) • šķērslaukums (G) • krāja (M) Raksturošanu veic pa stāviem!

  5. Vidējais caurmērs (D) jeb diametrs Parasti nosaka 20 – 25 kokiem, izrēķinot vidējo Kokiem mēra apkārtmēru (L) un pārrēķina (D=L/) vai ar dastmēru uzreiz nosaka diametru

  6. Vidējais augstums (H) Aprēķina no 5 vai vairāk koku augstumiem Koka augstumu nosaka - ar augstummēru - ar Bormaņa spieķīti

  7. Šķērslaukums (G) Visu koku šķērslaukumu (koka celma platība) summa ko izsaka m2/ha Nosaka - izmērot katra koka caurmēru taisnstūrveida parauglaukumā, izrēķinot tiem šķērslaukumu (g=*D/4), sasummējot un pārrēķinot m2/ha - ar Biterliha mērķekli

  8. Krāja (M) Visu koku stumbru tilpumu summa, ko izsaka m3/ha Aprēķina pēc formulas M=k*G*(H+4), kur k ir koeficients, kas atkarīgs no koku sugas priedei 0,390 eglei 0,415 bērzam 0,385 apsei 0,405 melnalksnim 0,400 baltalksnim 0,380

  9. Audzes sastāvs Katra kokaudzes stāva struktūru izsaka ar formulu. Formulā norāda: koku sugas un koeficientu, kas proporcionāls katras sugas krājai. Koeficientu summa = 10. dažkārt norāda arī vecumu Sugu apzīmējumi P priede B bērzs E egle A apse Oz ozols Os osis

  10. Audzes sastāva formulas 10P priežu tīraudze 5P 5E priežu, egļu mistraudze vienādās proporcijās 9E 1B 9 daļas egles, 1 daļa bērza krājas 8E 2Oz+B 8 daļas egles, 2 daļas ozola, līdz 5% bērza krājas 7P55 2P120 1E80 7 daļas priedes (55 gadi), 2 daļas priedes (120 gadi), 1 daļa egles (80 gadi)

  11. Audzes vecums Nosaka - saskaitot zaru mietturus - saskaitot gadskārtas uz svaiga celma un pieskaitot korekciju 5 gadi - ar Preslera svārpstu veicot urbumu pie saknes kakla un saskaitot gadskārtas (korekcija 5 g.)

  12. Vecuma klases Izdala atkarībā no koku sugas (1 – jaunākā vecuma klase, 2 – nākamā utt.) Priedei, eglei un cietajiem lapu kokiem klases intervāls 20 gadi Bērzam, apsei, melnalksnim klases intervāls 10 gadi Baltalksnim klases intervāls 5 gadi

  13. Bonitāte Rādītājs, kas raksturo audzes produktivitāti Nosaka pēc valdošās sugas vidējā augstuma un vidējā vecuma pēc speciālām mežsaimniecības tabulām Bonitātes klases apzīmē ar romiešu cipariem un burtu indeksiem Sākot no produktīvākās Ia, Ib, II, III, IV, V

  14. Meža ekosistēma Mežā dominējošā dzīvības forma ir koki. Kur ir meža robeža ar - pļavu - purvu - krūmāju Var novērtēt - pēc koku seguma - pēc bonitātes

  15. Meža klasifikācija • Pēc augu sabiedrībām • Pēc dominējošās augu sugas • Pēc augsnes • Pēc meža produktivitātes

  16. Klasifikācija pēc veģetācijas Izdala augu sabiedrības, kuras apvieno savienībās, kārtās un klasēs. Latvijā sastopamās klases: - boreālie skujkoku meži - platlapju meži - melnalkšņu staignāji

  17. Boreālie skujkoku meži Apvieno skujkoku un nereti arī bērza un apses veidotās augu sabiedrības Latvijā pie tiem pieder 75% mežu. Zemsedzē raksturīgākās sugas: mellenes, brūklenes, zaķskābenes, divlapu žagatiņas, kā arī sūnas – Hylocomium splendens, Pleurozium schreberi pārmitros mežos – vaivariņi, zilenes, makstainās spilves, parastās niedres, sfagni un dzegužlini

  18. Platlapju meži Meži, kur dominējošās sugas ir platlapji: ozoli, liepas, kļavas, oši, melalkšņi, kā arī baltalksnis. Zemsedzē raksturīgākās sugas: Laksis, strauspaparde, lakacis, Kasūbijas gundega, gārsa, lēdzerkste, vīgrieze

  19. Melalkšņu staignāji Pastāvīgi pārmitri meži, kur dominē melnalksnis, dažkārt arī bērzs un osis. Raksturīgs ciņains reljefs un mozaīkveidīga zesedzes veģetācija. Zemsedzē raksturīgākās sugas: parastā zeltene, purva madara, parastā purvpaparde, sekstainā ozolpaparde, dažādi grīšļi un doņi

  20. Latvijas mežu tipoloģija Veidota mežsaimnieku vajadzībām jau kopš XX gadsimta sākuma. Patreiz Latvijā lietoto meža tipoloģiju izstrādājis Kaspars Bušs. Balstīta uz meža produktivitātes novērtējumu (pēc bonitātes), ņemot vērā arī augsni, dominējošās sugas un veģetāciju.

  21. Meža klasifikācijas sistēma Rinda – pēc mitruma režīma un augsnes Meža augšanas apstākļu tips – pēc kokaudzes produktivitātes Meža tips – pēc valdošās sugas

  22. Dabisko mežu rindas Izdala 3 dabisko mežu rindas: • Sausieņu meži – neveidojas biezs (<10cm) trūda slānis • Slapjaiņu meži – trūda vai kūdras slānis no 10 – 30 cm • Purvaiņu meži – kūdras slānis virs 30 cm

  23. Nosusināto mežu rindas Izdala 2 nosusināto mežu rindas (vismaz ik pēc 200 m grāvji) • Āreņi – nosusināti slapjaiņu meži. Kūdras slānis līdz 20 cm. • Kūdreņi – nosusināti purvaiņu meži. Kūdras slānis virs 20 cm.

  24. Dabisko mežu augšanas apstākļu tipi

  25. Nosusināto mežu augšanas apstākļu tipi

  26. Sausieņu mežu rinda • Meži uz minerālaugsnēm • Organiskās atliekas sadalās un neveido biezu trūda vai kūdras slāni (<10 cm) • Grunsūdens tieši neietekmē koku saknes • Pamežā un zemsedzē nav vai ļoti maz mitrumu mīlošu sugu • Iedalījumu meža augšanas apstākļu tipos nosaka ražība

  27. Sils Nabadzīgas IV-V bonitātes priežu audzes. I stāvs – priede Pamežs – kadiķi, parasti ļoti reti Lakstaugi un sīkkrūmi – virši, brūklenes, miltenes, vistenes Sūnas un ķērpji – Islandes ķērpis, dažādas kladonijas un kladīnas, Hylocomium splendens, Pleurozium schreberi

  28. Mētrājs II-III bonitātes priežu audzes I stāvs – priede, retumis egļu vai bērzu piemistrojums II stāvs – rets, ar priedēm, eglēm Pamežs – kadiķi, pīlādži Lakstaugi un sīkkrūmi – virši, brūklenes, mellenes, vistenes, sariņsmilgas, pļavas nārbuļi Sūnas – Hylocomium splendens, Pleurozium schreberi

  29. Lāns Ib - II bonitātes priežu audzes I stāvs – priedes, dažkārt egļu piemistrojums II stāvs – egles Pamežs – pīlādži, krūkļi Lakstaugi un sīkkrūmi – mellenes, nārbuļi, ērgļpapardes Sūnas – Pleurozium schreberi

  30. Damaksnis Ia bonitātes priežu audzes I stāvs – priedes, egles, bērzi II stāvs – egles Pamežs un paauga – pamežs biezs, pīlādži, krūkļi, sausserži Lakstaugi un sīkkrūmi – mellenes, zaķskābenes Sūnas – Pleurozium schreberi

  31. Vēris I bonitātes egļu audzes, priežu I stāvā nav. Var būt ļoti daudzveidīgs un ietver visdažādākajiem veģetācijas tipiem piederošas audzes. I stāvs – egles, bērzi, baltalkšņi, platlapji II stāvs – tās pašas sugas Pamežs un paauga – nereti nav, pīlādži, lazdas Lakstaugi un sīkkrūmi – maz, zaķskābenes, papardes Sūnas un ķērpji - maz

  32. Gārša I bonitātes egļu vai platlapju audzes. Augsne satur karbonātus. I stāvs – egles, baltalkšņi, platlapji II stāvs – tās pašas sugas Pamežs un paauga – lazdas, sausserži Lakstaugi un sīkkrūmi – lakši, gārsas Sūnas un ķērpji - maz

  33. Slapjaiņu mežu rinda • Meži uz slapjām minerālaugsnēm • Organiskās atliekas veido trūda vai kūdras slāni (10 līdz 30 cm) • Koku saknes aizsniedz minerālaugsni • Pamežā un zemsedzē ir līdzīgas sugas kā atbilstošajos sausieņu meža tipos, kā arī daudzas mitrumu mīlošas sugas

  34. Slapjaiņu mežu rinda • grīnis • slapjais mētrājs • slapjais damaksnis • slapjais vēris • slapjā gārša

  35. Purvaiņu mežu rinda • Meži uz kūdras augsnēm • Organiskās atliekas veido trūda vai kūdras slāni (virs 30 cm) • Koku saknes minerālaugsni neaizsniedz • Pamežā un zemsedzē pārsvarā mitrumu mīlošas sugas

  36. Purvaiņu mežu rinda • purvājs • niedrājs • dumbrājs • liekņa

More Related