Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzijas kultūrvēsture

1. Dienvidu un Dienvidaustrumu Āzijas kultūrvēsture Indijas kultūras un valstiskuma pirmsākumi

2. Āzijas reģioni

3. Dienvidāzija: Indija, Pakistāna, Bangladeša, Nepāla, Bhutana, Šrilanka un Maldivu salas. Ģeogrāfiskais reģiona kontinentālās daļas nosaukums:Hindustanas pussala, vai „Indijas subkontinents”.

4. Maldīvu salas

5. Maldivu salas

6. Ģeologi apgalvo, ka Indijas subkontinets ir sala, kas tektoniskas kustības gaitā ir pievienojusies Āzijas kontinentam Indijas subkontinenta ģeoloģiskā vēsture

7. Indija ir sestā lielākā valsts pasaulē. Tā ir aptuveni tik pat liela cik Argentīna, vai Kazahstāna. Kopumā subkontinents ir divas reizes lielāks nekā Amerikas Savienotās Valstis. Indija: platības salīdzinājums

8. Dienvidāziju nošķir no tās ziemeļu kaimiņiem Himalaju kalni un to atzari – Karakorams un Hindukušs, kur atrodas pasaules augstākās virsotnes. Rietumos to norobežo zemākas, taču ne mazāk iespaidīgas kalnu grēdas no Afganistānas un Irānas. Austrumos Indijas robežas iezīmē Birmas augstienes. Dienvidos Gangas līdzenums pakāpeniski paceļas, veidojot Vindhjas kalnus, kas sastāda robežu starp ziemeļu un dienvidu Indiju. Indijas vidieni sauc par Dekānu, kas ir sausa kalnaina plakankalne. Rietumos plakankalne beidzas ar kalnu grēdu, kuru sauc par Rietumu Ghātu; to norobežo no Arābijas jūras šaura piekrastes zemiene. Austrumos attiecīgi ir Austrumu Ghāts Kalni

9. Narmada atrodas uz dienvidiem no Vindhjas kalniem un apūdeņo Dekāna plakankalni virzienā uz rietumiem. Hidrogrāfija

10. Lielākā daļa no pussalas upēm (tai skaitā Godavari un Krišna) sākas Rietumu Ghātā un tek Bengālijas līča virzienā. Dekāna upes saņem ūdeni no lietus. Lietusgāžu laikā pārvēršas par spēcīgām straumēm, bet izsīkst tad, kad iestājas sauss laiks. Tās neveido auglīgas nogulas upju ielejās, taču dažas no tām veido auglīgas deltas lejtecēs. Lielākā daļa no Tamilu zemes, kas aizņem Indijas dienvidus ir sauss līdzenums. Hidrogrāfija

11. Hidrogrāfijā noteicošās ir divas upes – Inda un Ganga, kas tek pa plašu zemieni. Abas šķir Lielais Indijas tuksnesis un zemu kalnu grēdas. Šim reģionam ir pusmēness forma un dažkārt to sauc par Indas-Gangas līdzenumu. Indas upe iztek no Himalajiem. Tā tek cauri Indijai un Pakistānai, kur tai pievienojas daudzas pietekas; no šejienes nāk Pandžābas („Pieci ūdeņi”) reģiona nosaukums. Ganga un tās pieteka Jamuna (Džamna) sākas Himalaju ledājos, bet ietek Bengālijas līcī, veidojot plašu deltu. Divas trešdaļas no tās atrodas Bangladešas teritorijā. Hidrogrāfija

12. Ganga pie Varanasi (Benaresas)

13. tropiskie džungļi (slapjie meži), tuksneši, savannas, sausie meži apstrādāta lauksaimniecības zeme. 1990.gadu vidū 57 procenti no zemes bija apstrādāta, bet 23% sastādīja meži. Flora

14. Savanna

15. Klimata ziņā Indijā valda liela dažādība. • Tamilnadu ir ļoti karsta cauru gadu • Dekāna plakankalne ir mazliet vēsāka. • Indas un Gangas līdzenums ir vikarstāks jūnijā, bet silts ar vēsām naktīm – janvārī. • Kalnu apvidos ziemeļos ir sniegotas ziemas, bet patīkami siltas vasaras.

16. Dominējošais klimats sastāv no trim sezonām: • Karstā sezonā (marts-jūnijs) t° 43 grādus pēc Celsija ziemeļu līdzenumos. • Musonu vēji sākas Indijas dienvidos jūnijā un sasniedz Gudžāratu rietumu krastā jūlija sākumā, vai vidū, bet līdz Pandžābai tas nonāk vienu-divas nedēļas vēlāk. Musoni nes lietus gāzes, kas var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām ikdienas. • Novembrī-martā iestājas auksts laiks. To atnes aukstais gaiss no Centrālāzijas, kas šai sezonā pūš pāri visam subkontinentam.

17. Musoni

18. Indijas nacionālais putns ir pāvs. pērtiķi, maitu lijas, papagaiļi; ziloņi un čūskas, ievērojamākā no tām ir karaliskā kobra. Puse no pasaulē mītošajiem tīģeriem (5-7000) ir atrodami Indijā. Pārējā dzīvnieku pasaule ietver kaķus un suņus, lapsas un šakāļus, degunradžus, mangustus, briežus; putnus – tādus, kā flamingo, fazānus. Kā mājas dzīvniekus ir jāmin vērši, ūdensbifeļi, zirgi, kamieļi, aitas, kazas un cūkas. Fauna

19. Politeija • Indieši lepojas ar to, ka Indija ir „pasaules lielākā demokrātija.” • Indija ir turpat vai vienīgā no postkoloniālajām valstīm, kurā demokrātiskā valsts pārvalde ir pastāvējusi gandrīz bez pārtraukuma. (Izņēmums ir 1975-1977.gg. periods, kad Indira Gandija ieviesa ārkārtas stāvokli). • Liekas neticami, ka kāds no nākamajiem Indijas līderiem varēs ieviest ārkārtas stāvokli nākotnē. • Arī militārs apvērsums liekas neiespējams, jo Indijas armija nekad nav piedalījusies politiskajos procesos atšķirībā no kaimiņos esošās Pakistānas, Bangladešas un Birmas.

20. Indija ir federāla valsts. • Centrālo valdību vada premjerministrs. • Visās 28 Indijas pavalstīs attiecīgi ir pavalsts galvenais ministrs. Vēlēšanas notiek regulāri un tajās piedalās procentuāli vairāk vēlētāju nekā ASV. • Indijā ir neatkarīga tiesu sistēma un Augstākā tiesa ir neatkarīga no politiķiem. • Indijā pastāv daudzas politiskās partijas, kas ir izveidotas uz ideoloģiskiem, sociāliem, reģionāliem motīviem. • Indijas partiju politikā ir nostiprinājusies divu partiju sistēma, kur dominē Baratiya Janata party [Indijas tautas partija] un Indijas Nacionālais kongress.

21. Iedzīvotāji • Indijas iedzīvotāju skaits ir lielāks par vienu miljardu • Iedzīvotāju 62 % ir jaunāki par 30 gadiem (1995). • 15-20 miljoni indiešu dzīvo citās pasaules valstīs. Liela daļa no tiem dzīvo Tuvajos Austrumos – arābu valstīs. • Indijas izcelsmes iedzīvotāju daļa ir apmetusies bijušajās Anglijas kolonijās – Fidži, Maurīcijā, Trinidadē un Tobago, Gajanā. • Kopš 19.gs. indieši ir sākušies apmesties Lielbritānijā, kā arī ASV, Kanādā un Austrālijā. • Laika posmā no 1990. līdz 2000. indieši sastādīja visātrāk augošo imigrantu grupu ASV, kur viņu skaits sasniedz 1,7 miljonus. • Liela daļa no šiem imigrantiem ir nodarbināti IT tehnoloģijās.

22. Reliģija • Hinduismam un Islāmam pieder 93% no iedzīvotājiem; • kristietība, • sikhisms, • budisms • džainisms. • Pastāv arī nelielas un sarūkošas jūdu un zoroastriešu grupas.

23. Indijas etniskais tips Ziemeļrietumos dzīvo gaišādaini cilvēki ziemeļaustrumu un Himalaju iedzīvotāji lielā mērā atgādina birmiešus un tibetiešus. Dienvidindieši ir ļoti tumšādaini. Šai sakarā kopš 19.gs. pastāv viedoklis, ka Ziemeļindijas iedzīvotājiem ir kāda radniecība ar Eiropu, bet dienvidnieki ir vai nu vietējas izcelsmes, vai arī ieceļotāji no Āfrikas. Ne vienam, ne otram uzskatam nav skaidra zinātniska pamatojuma.

24. Hindi – 400 milj +260 milj (otrā valoda) urdu 51 milj angļu 190 milj. (otrā valoda) bānglā 82 milj. mārathi 74 milj. Dravīdu valodas: telugu (78 miljoni), tamili (63 miljoni)...

25. Lauksaimniecība • Lauksaimniecība ir iedzīvotāju pamatnodarbošanās. • 2001.g. 73 procenti no visiem iedzīvotājiem bija laucinieki.

26. Indija eksportē automašīnas, dzelzi un tēraudu, apģērbu. ¼ iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Delhi 2011.g dzīvoja 16,7miljoni. Pie citām lielākajām pilsētām ir mināmas Bombeja (Mumbaja), Kalkuta (Kolkata) un Madrasa (Čennai), Bangalora Haidarabada, Ahmedabada. Indijas ceļu tīklu sastāda 64 tūkst. km dzelzceļu, un 3,2 miljoni pārējo ceļu. Lielpilsētu raksturīga iezīme ir ievērojams skaits laucinieku izcelsmes nabagu. Viņi dzīvo pilsētu graustos, kas iedzīvotāju skaita ziņā sastāda trešdaļu no pilsētniekiem. Rūpniecība un pilsētas

27. 1999.gada statistika liecina, ka 26 procenti no zemes iedzīvotājiem nav spējīgi nodrošināt pat savas pamatvajadzības, bet puse no Indijas bērniem dzīvo pusbadā. Nabadzīgo iedzīvotāju slāni Indijas lauku apvidos veido bezzemnieki, kā arī pārlieku mazu zemes platību īpašnieki. Nabadzība

28. Apmēram puse no Indijas iedzīvotājiem pieder pie viszemākajiem sociālajiem slāņiem. 160 miljoni pieder pie tā dēvētajām „saraksta kastām” („nepieskaramie”, Scheduled Castes, SC). Pie „saraksta kastām „ pieder arī 140 miljonu dažādu kalnu cilšu pārstāvji, kas iztiek no līdumniecības un medībām. 230 miljoni indiešu skaitās piederīgi „pie citām atpalikušām kastām” (OBC), SC parasti dzīvo izolēti Kastas

29. Indira Gandhi 1917- 1984

30. Veselības aizsardzība • Holēra • tuberkuloze; • Indija ir pasaules rekordiste imūndeficīta slimo skaita ziņā. • 1947.g. vidējais dzīves ilgums bija 32 gadi, • 1998.g. tas jau sasniedza 62 gadi vīriešiem, 64 – sievietēm • Atkāpjoties no plānveida ekonomikas, vienlaicīgi tiek likvidēta arī bezmaksas veselības aprūpe, kas, jādomā, samazinās vidējo dzīves ilgumu.

31. Kultūra • Neliels finansējums izglītībai. • Katrā desmitajā ciemā nav skolas. • Aizspriedumi (profits, meiteņu izglītība, skolotājas) • Zemais izglītības līmenis kavē lauku rajonu attīstību. • 1961.g. lasīt un rakstīt pratēju skaits starp vīriešiem sastādīja 34 %, starp sievietēm – 13%. • 1995.g. šie skaitļi bija attiecīgi – 66% un 38%. Šodien jau sieviešu rakstīt un lasīt prasme vīriešiem un sievietēm ir ļoti tuvi. • Šodien zemes kultūras kapacitāti mēra pēc tā, cik lielā mērā sabiedriskās saziņas līdzekļi un kultūras priekšmetu tirāža ir pieejama iedzīvotājiem. • Indija ir pasaules lielākais grāmatu publicētājs. • Ikdienas avīzes iznāk ar 20 miljonu metienu dienā. • Indijā ir 2 miljoni personīgo datoru. • Televīzija Indijā sāka savu vēsturi 1959.g. un līdz 1997.g. tā piederēja valstij. • Privātā televīzija tika atļauta tikai 1990.gados. • Trešā gadu tūkstoša sākumā Indijā bija 66 miljoni televīzijas aparātu, kas nozīmē vienu televizoru uz četrām mājsaimniecībām. • Indijas kinofilmu industrija dod 800 filmas gadā un tās raksturīgākie sižeti, kombinē melodrāmu ar vēsturi un kaujas cīņām, ko atšķaida dziesmas un dejas.