CENTRALIZĒTĀS SILTUMA APGĀDE IESAISTĪTĀS PUSES NORMATĪVAIS REGULĒJUMS

1. CENTRALIZĒTĀS SILTUMA APGĀDE IESAISTĪTĀS PUSES NORMATĪVAIS REGULĒJUMS ESOŠĀ SITUĀCIJA LATVIJĀ (Septembris, 2011)

2. Centralizētā siltuma apgāde kopējais kopējais siltuma skaitītājs ēkā Pārvaldnieks (Y) SPRK regulēts bizness Neregulēts bizness

3. Pamata normatīvais regulējums MK Nr. 876 - “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” CL - Civillikums CPL - Civilprocesa likums

4. Siltumenerģijas piegāde vienam patērētājam A A= • Mājas īpašnieks • Lietotājs • Apsaimniekotājs 1 skaitītājs 1 rēķins 1 maksājums • no A ienākošo maksājumu kontrole • parāda piedziņas iespēja • iespēja atslēgt/nepieslēgt siltumenerģiju • īpašumam = lietotājam

5. Siltumenerģijas piegāde patērētājiem A + B A+B = 1 skaitītājs 1 rēķins 1 maksājums • Mājas kopīpašnieki • Privatizētu dzīvokļu īpašnieki + mājas kopīpašuma daļas • Mājas kopīpašnieki (daļu turētāji) • Lietotājs (A un B kopā) • Apsaimniekotājs (A un B kopā) • A iespēja pilnvarot B pārvaldīt kopīpašumu • no A un B ienākošo maksājumu kontrole, izņemot ja pilnvarojums • individuāla parāda piedziņas iespēja, izņemot ja pilnvarojums • iespēja atslēgt/nepieslēgt siltumenerģiju tikai kopīpašumam

6. Siltumenerģijas piegāde patērētājiem A + B + C + ... A+B+C+ = 1 skaitītājs 1 rēķins 1 maksājums • Mājas kopīpašnieki (sk.iepr. slaidā a) b) ) • Lietotāji (A, B, C, .., kopā) • A+B+C sasniedzot “slieksni” pienākums iecelt kvalificētu pārvaldnieku (Y) - starpnieku starp preces (siltuma) piegādātāju un A+B+C+ • ienākošo maksājumu kontrole nav iespējama • parādu piedziņa apgrūtināta, jo ir starpnieks Y, nav informācijas vai samaksā 100%, nav tiesības saņemt informāciju par A, B, C veiktajiem maksājumiem pārvaldniekam Y • iespēja atslēgt/nepieslēgt siltumenerģiju tikai kopīpašumam

7. Siltumenerģijas piegādes un apmaksas tiesiskais pamats • Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma (būvnieciski un funkcionāli norobežota dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas) un kopīpašuma domājamās daļas (atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību). Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. • Kopīpašumā esošajā daļā cita starpā ietilpst dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas (Dzīvokļa īpašuma likuma 4.p.1.d.1.pkt.) • Viens no jebkura dzīvokļa īpašnieka pienākumiem ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tostarp apkuri (Dzīvokļa īpašuma likuma 10.p.2., 3.pkt.)

8. Siltumenerģijas piegādes un apmaksas tiesiskais pamats • Dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku kopības) pienākums ir nodrošināt dzīvojamai mājai apkuri. • Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.p.1.d.). Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.p.2.d.b) pkt. obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību sarakstā ietver arī apkures nodrošināšanu. • Pamats siltumenerģijas lietošanai, ja māja ir pieslēgta centralizētās siltumenerģijas sistēmai, ir līgums par siltumenerģijas piegādi.

9. Siltumenerģijas lietotājs- līguma slēdzējs • Piegādātājs slēdz līgumu par siltumenerģijas piegādi ar: • Dzīvojamās mājas īpašnieku (ja dzīvojamajai mājai ir viens īpašnieks) • Dzīvokļu īpašnieku kopību, ja dzīvojamā māja sadalīta dzīvokļu īpašumos, jo par ēkas īpašnieku ir atzīstami vienīgi visu tajā esošo dzīvokļu īpašnieki kopumā. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, kuras sastāvā ietilpst visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.p.1., 2.d.). Dzīvokļu īpašnieku kopībai likums neparedz juridiskas personas statusu. • Dzīvojamās mājas pārvaldnieku, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās piemērojami Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu (Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 11.p.1.d.). Tādējādi, likuma izpratnē dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarnieks, kurš rīkojas un līgumus slēdz nevis savā, bet dzīvokļu īpašnieku vārdā

10. Lietotāja tiesības izbeigt līgumu par siltumenerģijas piegādi • Enerģijas lietotājs brīdina energoapgādes komersantu par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju. • Enerģētikas likuma 50.pantā paredzētās tiesības brīvi izvēlēties siltumapgādes veidu attiecas uz visiem ēkas kopīpašniekiem un tās nav attiecināmas uz katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, tādējādi atsevišķa dzīvokļa īpašnieks nevar izvēlēties atslēgšanu no ēkas centrālās apkures atslēgšanas. (Sk.Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr.SKA-102/2007) • Tā kā līgums tiek noslēgts par siltumenerģijas piegādi mājai, tad neviens dzīvokļa īpašnieks atsevišķi nav tiesīgs prasīt šāda līguma izbeigšanu.

11. Siltumenerģijas prece/pakalpojums • Saskaņā ar normatīvajiem aktiem: • Siltumapgādes uzņēmums ražo, piegādā un saņem atlīdzību par preci, • Apsaimniekotājs preci sadala un piegādā iedzīvotājiem pakalpojumu, • Iedzīvotāji saņem un apmaksā pakalpojumu pārvaldniekam, • Pārvaldnieks apmaksā Siltumapgādes uzņēmumam par preci

12. ATBILDĪBA UN TIESĪBAS SNIEDZOT/SAŅEMOT PRECI/ PAKALPOJUMU

13. Pārvaldnieka tiesības/pienākumi tiesības • pārvaldniekam ar likumu ir noteikta viena tiesība- saņemt viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu • tikai tad, ja tas ir paredzēts mājas pārvaldīšanas līgumā, pārvaldnieks ir tiesīgs māju atsavināt, ieķīlāt, apgrūtināt, vest prāvas, kā arī veikt un saņemt maksājumus. pienākumi • ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noslēgšanu mājas īpašnieku vietā veikt likumā noteiktās obligāti veicamās darbības • atbildīgs mājas īpašniekam (tikai) par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi • savlaicīgi informēt dzīvokļu īpašniekus par cita dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību • rakstveidā brīdināt mājas īpašnieku par steidzamajiem pasākumiem mājas saglabāšanā.

14. Lietotāja tiesības/pienākumi tiesības • saņemt nepārtrauktu, drošu pakalpojumu • sev vēlamā laikā, saskaņojot ar siltumenerģijas piegādātāju, pieslēgt vai atslēgt siltumenerģijas piegādi pienākumi • laicīgi norēķināties par saņemto siltumenerģiju • ievērot noteikto patēriņa režīmu; • uzturēt tehniskā kārtībā cauruļvadus, mēraparātus, uc., nodrošināt to kvalificētu apkalpošanu • veikt vispārējās un hidrauliskās pārbaudes • nodrošināt piegādātāja uzlikto plombu saglabāšanu • reģistrēt izlietotās siltumenerģijas daudzumu un ziņot par to piegādātājam

15. Siltuma piegādātāja tiesības/pienākumi tiesības • saņemt maksu par piegādāto siltumenerģiju pilnā apjomā par iepriekšējo mēnesi līdz nākošā mēneša 20.datumam • brīdinot 3 dienas iepriekš Lietotāju, noteiktajos gadījumos pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam pienākumi • piegādāt siltumenerģiju lietotājam atbilstoši SPRK apstiprinātajam tarifam • uz piederības robežas nodrošināt siltumnesēja parametrus – sniegt drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu preces piegādi • samaksāt lietotājam kompensāciju, ja nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums

16. FINANŠU RISKS SNIEDZOT/SAŅEMOT PRECI/PAKALPOJUMU netiešs

17. Saskaņā ar SPRK noteikto metodiku: • tarifs ietver siltumenerģijas piegādi līdz atbildības robežai (ēkas siltummezgls) un tikai uz to attiecināmās darbības un izmaksas; • tarifs paredz norēķinu veikšanu 100% apmērā nekavējoties (MK Nr. 876 līdz nākošā mēneša 20.datumam); • tarifs neparedz siltumapgādes uzņēmumam: : parādu piedziņas, juristu izmaksas : tiesvedības izmaksas (valsts nodevas u.c.) : neatgūto / zaudēto parādu izmaksas : kredīta % izmaksas naudas plūsmas nodrošināšanai

18. Debitoru (parādu) risks • Sniedzot jebkuru pakalpojumu uz pēcapmaksu, automātiski rodas debitoru risks ! • Jebkuram uzņēmumam, saimnieciskās darbības veidam ir jābūt nodrošinātai iespējai kontrolēt savu debitoru risku • Lielo siltumapgādes parādu galvenais cēlonis - nav juridisku, tehnisku un ekonomisku instrumentu kā kontrolēt debitoru risku

19. Debitoru (parādu) risks • Vienīgais reālais instruments: - siltumapgādes atslēgšana visai mājai - norēķinu kārtība – tikai priekšapmaksa • Politisku, sociālu un reputācijas apsvērumu dēļ, reāla siltumapgādes atslēgšana netiek pieļauta

20. SAIKNE PIEGĀDĀJOT CENTRALIZĒTO SILTUMENERĢIJU PATĒRĒTĀJIEM - PRECI MWh Ls

21. SAIKNE SAŅEMOT SILTUMENERĢIJU - PAKALPOJUMU Ls/m2 Ls

22. SAIKNE SAŅEMOT un SNIEDZOT PRECI/PAKALPOJUMU Ls/MWH MWH  M2 Ls/m2 Sadales nosacījumi Nav tiesību, nav pienākumu

23. Tiesiskais regulējums Igaunijas Republikā • Līgumi par siltumenerģijas piegādi tiek noslēgti ar dzīvokļu īpašnieku apvienībām, kuras ir juridiskas personas (bezpeļņas organizācijas), un tikai retos gadījumos ar atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem. • Parāda gadījumā siltumenerģijas piegādātājs prasību ceļ pret dzīvokļu īpašnieku asociāciju, kurai sekojoši ir regresa prasījuma tiesības pret attiecīgo dzīvokļa īpašnieku, kurš nav norēķinājies par siltumenerģiju. • Gadījumos, kad nav izveidota dzīvokļu īpašnieku asociācija, likums paredz tiesības pilnvarotam pārvaldniekam slēgt līgumus par siltumenerģijas piegādi dzīvokļu īpašnieku vārdā. Šādos gadījumos uzskatāms, ka līgums noslēgts ar visu dzīvokļu īpašnieku kopumu, un siltumenerģijas piegādātājs ceļ prasību pret visiem dzīvokļu īpašniekiem kopīgi, kuriem ir tiesības sekojoši celt regresa prasību pret to dzīvokļa īpašnieku, kurš nav veicis samaksu. • Atsevišķos gadījumos līgumu par siltumenerģijas piegādi slēdz dzīvojamās mājas pārvaldnieks savā nevis dzīvokļu īpašnieku vārdā. Šādā situācijā siltumenerģijas piegādātājs, pamatojoties uz noslēgto līgumu, prasību par parāda piedziņu ceļ pret dzīvojamās mājas pārvaldnieku.

24. Paldies! Ēriks Timpars