1 / 12

CITI APĢĒRBA SIMBOLI

12. tēma 18. jūnijā , 2011. CITI APĢĒRBA SIMBOLI. AIZSKĀROT JĒZUS APĢĒRBU saņemt dziedināšanu.

yelena
Download Presentation

CITI APĢĒRBA SIMBOLI

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. 12. tēma 18. jūnijā, 2011 CITI APĢĒRBA SIMBOLI

  2. AIZSKĀROT JĒZUS APĢĒRBU saņemt dziedināšanu “43Un viena sieva, pie divpadsmit gadiem asinssērgā sirgusi, kas visu savu padomu ārstiem bija izdevusi un nevarējusi no neviena tapt dziedināta, 44Piegājusi no muguras aizskāra Viņa drēbes vīli, un tūdaļ viņas asins sērga nostājās. 45Un Jēzus sacīja: kas mani ir aizskāris? Un kad visi liedzās, tad Pēteris un tie, kas pie Viņa bija, sacīja: Kungs, tie ļaudis tev laužas virsū un tevi spiež, un tu saki: kas mani aizskāris? 46Bet Jēzus sacīja: mani kāds ir aizskāris; jo es esmu manījis, ka spēks no manim izgājis. 47Bet tā sieva redzēdama, ka to nevarēja slēpt, nāca drebēdama un metās ceļos priekš Viņa un Viņam izteica priekš visiem ļaudīm, kādas vainas dēļ tā Viņu bija aizskārusi, un ka tā tūdaļ bija palikusi vesela. 48Bet Viņš uz to sacīja: turi drošu prātu, mana meita, tava ticība tevim palīdzējusi; ej ar mieru!” (Lūk. 8: 43-48 ; 1877.gada tulkojums)

  3. AIZSKAROT JĒZUS APĢĒRBU saņemt dziedināšanu Jautājot “kas mani ir aizskāris?” Jēzus vēlējās parādīt sievietei, ka tās dziedināšana nebija kādas maģiskas darbības rezultāts, bet gan caur ticību tam, kas nēsā apģērbu – Jēzu. “Ziņkārīgais pūlis, kas cieši spiedās ap Jēzu, nejuta dzīvības spēku pieplūdumu. Bet, kad slimā sieviete izstiepa roku, lai aizskartu Viņu, ticēdama, ka tiks dziedināta, viņa juta dziedinošo spēku. Tāpat ir arī garīgajās lietās. Tikai runāt par reliģiju gadījuma pēc vai lūgt Dievu bez dvēseles izsalkuma un dzīvas ticības ir veltīgi. Ticība, kas Kristu tikai teorētiski pieņem par pasaules Pestītāju, nekad nevar dziedināt dvēselei. Glābjoša ticība nav tikai patiesības atzīšana ar prātu. Tas, kurš grib iegūt pilnīgu izpratni, pirms parāda savā dzīvē ticību, nevar saņemt Dieva svētības. Nepietiek, ja ticam tikai mācībai par Kristu, mums jātic Viņam. Vienīgā ticība, kas mums var palīdzēt, ir tā, kas Viņu satver kā personīgo Pestītāju, pieņemot Viņa nopelnu par savējo. Daudzi iedomājas, ka ticība ir tikai uzskati. Glābjoša ticība būtībā ir darījums, kura rezultātā tie, kas pieņem Kristu, savieno sevi derības attiecībās ar Dievu. Īsta ticība ir dzīva. Dzīva ticība nozīmē spēka pieplūdumu un pieaugošu uzticēšanos, līdz dvēsele kļūst par uzvarošu spēku.” (E.G.W. (The Desire of Ages, cp. 36, pg. 347)

  4. APĢĒRBA NOLIKŠANA MALĀ Jēzus kalpošana “4Ceļās no vakariņām, novelk savus svārkus un priekšautu ņēmis ar to apsējās. 5Pēc Viņš ūdeni lej traukā un iesāca tiem mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar to priekšautu, ar ko Viņš bija apsējies.” (Jāņa 13: 4-5 ; 1877.g.t.)

  5. APĢĒRBA NOLIKŠANA MALĀ Jēzus kalpošana “5Tāds prāts lai jums ir, kāds arī Kristum Jēzum bijis, 6kas Dieva ģīmī būdams neturēja par laupījumu Dievam līdzi būt, 7Bet pats sevi ir iztukšojies un kalpa ģīmi pieņēmis un tā kā cits cilvēks tapis, 8Un cilvēka kārtā atrasts pats sevi pazemojies, paklausīgs palicis līdz pat nāvei, līdz pat krusta nāvei.” (Filip. 2: 5-8 ; 1877.g.t.) Mācekļi savā starpā strīdējās, kurš no tiem būs tas augstākais debesu valstībā. Jūda jau bija izplānojis savu nodevību, bet to neizrādīja. Kurš gan šajā situācijā būtu vēlējies būt par kalpu un mazgāt citam kājas? Jēzus bija Skolotājs – Dieva Dēls – un Viņš, ceļās, noliek savas drēbes un dziļā pazemībā sāk visiem kājas mazgāt.

  6. SAPLĒŠOT DRĒBES Jēzus tiek noraidīts “63Bet Jēzus cieta klusu; un tas augstais priesteris atbildēja un uz To sacīja: pie tā dzīvā Dieva es tevi zvērinu, saki man: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls? 64Jēzus sacīja: tu to esi sacījis. Bet es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet to Cilvēka Dēlu sēžam pie tā Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debesu padebešiem. 65Tad tas augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: viņš Dievu zaimojis; kam mums vēl liecinieku vajaga? Redziet, tagad jūs viņa Dieva zaimošanu esat dzirdējuši.” (Mat. 26: 63-65 ; 1877.g.t.)

  7. SAPLĒŠOT DRĒBES Jēzus tiek atraidīts Kad Kaifas saplēsa savas drēbes, viņš ar to parādīja, ka noraida Jēzu kā Dieva Dēlu un vienlaicīgi arī sodīja sevi, jo augstajam priesterim likums aizliedza saplēst savas drēbes (3. Mozus 21: 10) Kaifasa darbība saplēšot savas drēbes simbolizēja priesterības noslēgumu svētnīcā. No tā laika Priestera pienākumus sāka pildīt Jēzus Debesu svētnīcā.

  8. APLIEKOT PURPURA DRĒBES Jēzus pazemošana “27Tad tā zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā un sasauca ap To visu to pulku. 28Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli.” (Mat. 27: 27-29 ; 1877.g.t.)

  9. APLIEKOT PURPURA DRĒBES Jēzus pazemošana Romiešu karavīri izsmēja Jēzu kā “Jūdu ķēniņu” apliekot Tam purpura mēteli, Viņa galvā liekot ērkšķu vainagu un rokās liekot niedri – kā scepteri. Tas, Kurš bija nācis, lai apģērbtu cilvēkus ar Viņa taisnības drēbēm, tika ietērpts drēbēs, kas pauda apsmieklu. Jēzus pacieta visus pazemojumus, ko Viņš mīlēja mūs, Viņš pat mira mūsu vietā. Vai mēs esam gatavi, ja tas nepieciešams, paciest pazemojumu un kalpot Jēzum?

  10. SADALOT DRĒBES Jēzus krustā sišana “23Kad nu tie karavīri Jēzu bija krustā situši, tad tie viņa drēbes ņēma un lika četrās daļās, ikvienam karavīram vienu daļu un arī tos svārkus. Bet tie svārki nebija šūti, bet no augšienes caurcaurim austi. 24Tad tie savā starpā sacīja: tos nedalīsim, bet metīsim kauliņus par tiem, kam tie piederēs; - ka tie raksti taptu piepildīti, kas saka: tie manas drēbes ir izdalījuši savā starpā un kauliņus metuši par maniem svārkiem. Un to tie karavīri darīja.” (Jāņa 19: 23-24 ; 1877.g.t.)

  11. SADALOT DRĒBES Jēzus krustā sišana Savā nāves agonijā Jēzus redzēja, kā romiešu karavīri sadala Viņa drēbes; tie piepildīja Dāvida pravietojumu par drēbju sadalīšanu metot par tām kauliņus (Psalms 22: 18) Kad Jēzus redzēja pravietojuma piepildīšanos, Viņa spēks atjaunojās un Viņš vilka visus sērojošos pie krusta. Viņa ciešanas nebija veltīgas. Līdzīgi kā pravietojums par drēbēm, drīz vien kāds cits pravietojums taps piepildīts; Viņa upuris būs glābšanas garantija miljoniem cilvēku.

  12. DRĒBJU DALĪŠANA Jēzus krustā sišana, pravietojums, Glābējs DRĒBJU NOLIKŠANA Jēzus kalpošana, pazemība un mīlestība DRĒBJU AIZSKARŠANA Jēzus dziedina, ar spēku un līdzjūtību DRĒBJU SAPLĒŠANA Jēzus noraidīšana, pacietība un miers IZSMIEKLA DRĒBJU APLIKŠANA Jēzus pazemošana, izsmiešana un nesaprašana

More Related