Māris Krastiņš Valsts reģionālās attīstības aģentūra 24.11.2011 .

1. Reģionu attīstība Latvijā 2010 Māris Krastiņš Valsts reģionālās attīstības aģentūra 24.11.2011.

2. Valsts reģionālās attīstības aģentūras ikgadējais pārskats 8. izdevums

3. Pārskata sagatavošanas mērķi Sniegt valsts teritoriju attīstību raksturojošu informāciju: apkopot galvenos sociāli ekonomiskos rādītājus par plānošanas reģioniem, republikas pilsētām, novadiem; veikt teritoriju attīstības analīzi laika dinamikā, novērot tendences, izdarīt secinājumus. Veidot pamatu citiem informatīviem ziņojumiem un tematiskiem pētījumiem reģionālās attīstības jomā.

4. Mērķauditorija • Pašvaldību un valsts politikas veidotāji un īstenotāji. • Zinātnieki, pētnieki, studenti un eksperti. • Iedzīvotāji, kurus interesē attīstības procesi Latvijā.

5. Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, citas lielākās apdzīvotās vietas

6. Nacionālās nozīmes attīstības centri un to ietekmes areāli

7. Nacionālie attīstības centri un to ietekmes areāli – 7 pilsētreģioni • Latvijas vidējam atbilstoša demogrāfiskā struktūra. • Straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās. • Ekonomiskā aktivitāte ir tuva vidējam, bez Pierīgas. • Lielas iekšējās teritoriālās atšķirības (IIN, ekonomiskā aktivitāte.) • Pilsētreģionos (bez Pierīgas) relatīvi lielākas nekā citās teritoriju • grupās iekšējo teritoriju attīstības līmeņa atšķirības. Reģionos ar mazākām līmeņa atšķirībām – labvēlīgāka, veicinošāka pilsētu ietekme Reģionos ar lielākām līmeņa atšķirībām – vājāks pilsētu iespaids, teritoriju līmeņa atšķirības pieaug

8. Rīgas metropoles reģions • Rīgas kā urbānās telpas • izplešanās • Pieaug galvenokārt aktīvā darbspējas vecuma iedzīvotāju kustība • Pasliktinās galvaspilsētas demogrāfiskā struktūra • Relatīvi daudz augstāks un teritoriāli izlīdzinātāks iedzīvotāju ienākumu līmenis • Rīga pozitīvi ietekmē komercdarbības aktivitātes un nodarbinātības līmeni • Migrācijas “vārti” – iekšējās plūsmas saņēmēja, emigrācijas plūsmas lielākais avots

9. Teritorijas attīstības salīdzinājums pēc attīstības līmeņa indeksa

10. Teritorijas attīstības salīdzinājums pēc nodokļu ieņēmumiem

11. Teritorijas attīstības salīdzinājums pēc iedzīvotāju raksturojošiem rādītājiem

12. Teritoriju attīstības pīlāri • Pārvaldība Infrastruktūra Cilvēkresursi Sociāli ekonomiskie dati piecu gadu periodā

13. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji

14. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji

15. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā, % Nodarbinātības līmenis - nodarbināto iedzīvotāju (15-74 gadi) īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā.

16. Darba meklētāji, kā brīvais (potenciālais) darbaspēks uzņēmējdarbības uzsākšanai Darba meklētāju īpatsvars ES dalībvalstīs 2007.–2010. gadā, % Darba meklētāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2006.–2010. gadā, tūkst. cilv. Latvijā darba meklētāju īpatsvars 2007.-2010. gadu periodā palielinājās par 12,7 procentpunktiem - 5 reizēs straujāk nekā vidēji ES valstīs.

17. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji

18. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā, Ls

19. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pašvaldību budžetos 2010.gadā, Ls

20. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā, Ls

21. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju Rīgas reģiona pašvaldību budžetos 2010.gadā, Ls

22. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji

23. Demogrāfiskā slodze 2011.gada sākumā (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000)

24. Iedzīvotāju blīvums 2011.gada sākumā

25. Iedzīvotāju blīvums Rīgas reģiona pašvaldībās 2011.gada sākumā

26. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji

27. Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2006.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam (dzimušo un mirušo starpība un migrācijas saldo)

28. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas plānošanas reģionos 2006.-2011.gada sākumā, tūkst. cilv. Kopš 2006.gada sākumā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 64,9 tūkst. jeb par 2,8 %, bet Rīgas reģionā – par 7,2 tūkst. cilvēku jeb par 0,7%.

29. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgas reģiona pašvaldībās no 2006.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam, %

30. Iedzīvotāju ilgtermiņa kopējais migrācijas saldo 2010.gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem

31. Iedzīvotāju ārējā (starpvalstu) ilgtermiņa migrācija Latvijā 2010.gadā - augstākais negatīvais migrācijas rādītājs pēdējo desmit gadu laikā – izbrauca par 7912 cilvēkiem vairāk nekā iebrauca. 2010. gadā izbraukušo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits bija piecreiz vairāk iebraukušo.

32. Iedzīvotāju ārējā (starpvalstu) ilgtermiņa migrācija plānošanas reģionos 2006.–2010. gada periodā Rīgas reģionā kopumā migrācija nodrošināja 6,0 tūkst. iedzīvotāju pieaugumu Iedzīvotāju ilgtermiņa kopējās migrācijas saldo dinamika plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā

33. Iedzīvotāju ilgtermiņa kopējais migrācijas saldo Rīgas reģiona pašvaldībās 2010.gadā (-2855 cilv.)

34. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums (samazinājums) pašvaldību teritorijās 2010.gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem

35. Pārskats pieejams latviešu un angļu valodā • http://www.vraa.gov.lv/lv/petnieciba/petijumi/

36. Paldies! Valsts reģionālās attīstības aģentūra Elizabetes iela 19, Rīga, LV-1010 Tel. 67079000 Fakss 67079001 pasts@vraa.gov.lv www.vraa.gov.lv